Latvijā
Sabiedrība

Par dzimtas relikvijām jāmaksā nodoklis. Muitas prasības Māras ģimenei izrādās neizpildāmas16


Tāds ir ģimenes relikviju sūtījuma saturs. Uzdevums lasītājiem: nosakiet sudraba daudzumu tajās.
Tāds ir ģimenes relikviju sūtījuma saturs. Uzdevums lasītājiem: nosakiet sudraba daudzumu tajās.
Foto no personīgā arhīva

Gada nogalē “LA” lasītāja, Lielvārdes iedzīvotāja Māra Jakubovska piedzīvojusi nepatīkamu pārsteigumu. Kanādā dzīvojošā, smagi sirgstošā māsīca, izmantojot starptautisko sūtījumu uzņēmuma “TNT Latvia” pakalpojumus, 27. novembrī viņai bija nosūtījusi vairākas garajos trimdas gados saglabātās ģimenes relikvijas, tostarp ar dzintaru izrotātu sudraba rokassprādzi, krelles, gredzenus, pirmās Latvijas brīvvalsts sudraba piec­latnieku un citas. Latvijā sūtījums atceļoja 30. novembrī.

Uzdevums ekstrasensam

“Kad pirmoreiz no “TNT Latvia” muitas nodaļas saņēmu paziņojumu par pienākušo sūtījumu un par to, kādi dokumenti jāiesniedz tā atmuitošanai, pirmajā mirklī man šķita, ka tā saņemšana neprasīs pārāk lielas pūles un laiku,” stāsta Māra Jakubovska,”diemžēl tikai vēlāk sapratu, kādā ķezā esmu iekūlusies.”

Kā viņa stāsta, sākumā “TNT Latvia” muitas nodaļā viņai jautājuši, kas sūtījumā ir iekšā. Māra Jakubovska paskaidrojusi, ka tur ir ģimenes relikvijas – rotaslietas, vērtīgākās ir no sudraba. To sīkāks apraksts ir iesniegts no sūtītāja. Bet muitniekiem ar to nepieticis, esot jāzina sudraba tīrsvars gramos. Kamēr tas neesot zināms, tikmēr sūtījumu nevarot atmuitot un saņemt.

Māra Jakubovska atbildējusi, ka sudraba svaru pati nemaz nevarot noteikt, tāpēc ka māsīca viņai atsūtījusi tikai attēlu ar sūtījumā ieliktajām rotaslietām un citiem priekšmetiem. Arī māsīca uz pieprasījumu noteikt sudraba tīrsvaru gramos paskaidrojusi, ka to nevarot un ka Kanādā, sūtot šādu sūtījumu, to neviens neprasot.

“Šī prasība mani pārsteidza,” atzīst Māra, “sūtījumu vēl ar savām rokām neesmu pat aptaustījusi, bet man jau pieprasa sudraba tīrsvaru gramos! Vai pašai skrubināt dzintariņus no rokassprādzēm, lai atsevišķi nosvērtu sudrabu?

Kā sudraba svaru var noteikt arī mana radiniece, ja sūtījumu jau nosūtījusi un tas atceļojis uz Latviju?”

“Atmuitojiet elektroniski!”

Kopš 30. novembra jau bija pagājusi vesela nedēļa, bet tā arī muitas dienestos neviens nespējis viņai saprotami paskaidrot, kas jādara, lai beidzot saņemtu māsīcas sūtīto. Tā kā ar šādu sūtījumu saņēmēja bija saskārusies pirmo reizi mūžā, nebijis ne jausmas, kā jārīkojas.

“TNT Latvia” ieteicis vērsties Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē. 7. decembrī tur atbildējuši, ka par sūtījumu, kas saskaņā ar sūtītāja norādīto vērtību pārsniedz 1000 eiro, esot jāvēršas pie muitas brokeriem un jātaisa lielā importa deklarācija. Par viņu pakalpojumu būšot jāmaksā 65 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Vienubrīd paziņoja, ka saņēmējai pašai tomēr nekas nebūšot jādara. Tad atbildēja, ka sūtījumu varot atmuitot arī pati, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta uzturēto elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Kad kopš 30. novembra jau bija pagājušas gandrīz divas nedēļas,

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē, atvainodamies par muitas darbinieka pārsteidzību, Mārai teikuši, ka nekādus brokerus meklēt tomēr nevajagot.

Un atsūtījuši ievedmuitas un pievienotās vērtības nodokļu rēķinu kopsummā par 395,03 eiro. Savukārt citā rēķinā par sūtījuma atvešanu līdz Latvijai jāmaksā 234,37 ASV dolāri (ap 206 eiro).

Pēc tā iznāk, ka par atvešanu un nodokļos jāsamaksā aptuveni 600 eiro jeb ceturtā daļa no Māras māsīcas norādītās sūtījuma vērtības 2490 ASV dolāru apmērā (2194,61 eiro).

Nekomerciāls sūtījums virs 45 eiro

Kā stāsta Māra, tikpat pārsteigta un izbrīnīta par Latvijā ieviesto kārtību bijusi arī viņas Kanādā dzīvojošā māsīca, kura domājusi, ka ģimenes relikvijas, turklāt savulaik Latvijā izgatavotas rotaslietas, ja tās tiek nosūtītas atpakaļ, nemaz neapliek ar nodokļiem.

“Bez dažām sudraba rotaslietām lielākajai daļai šo relikviju gan ir tikai atmiņu vērtība,” piebilst Māra. “Piemēram, radinieces kaklā karama birka no bēgļu nometnes, viņas tēva pulkstenis un citas.

Tāpēc vēl jo vairāk izbrīna šīs absurdās prasības un pārspīlētie rēķini. Vai valsts budžets tik ļoti cietīs, ja sudraba svars nebūs precīzi zināms? Turklāt, ja ņem vērā, ka Latvijā sudraba uzpirkšanas cenas ir smieklīgas – no 0,17 līdz 0,36 eiro par vienu gramu?”

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē paskaidro, ka no trešās valsts Eiropas Savienības dalībvalstī ievestās preces jāpiesaka muitas procedūrai. Saņēmējs tās var saņemt, noformējot muitas deklarāciju rakstiski vai mutiski un samaksājot likumos noteiktos nodokļus.

Par nekomerciālu sūtījumu, ko viena privātpersona no valsts, kas nav ES dalībvalsts, sūta otrai privātpersonai ES dalībvalstī, atbrīvo no ievedmuitas nodokļa, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro. Nodokļi ir jānomaksā neatkarīgi no tā, vai sūtījumā ieliktie priekšmeti tiek sūtīti kā dāvana, kā arī neatkarīgi no tā, vai tās ir jaunas vai lietotas.

Tā kā Mārai Jakubovskai domātajā sūtījumā bijuši dažādi priekšmeti, piemēram, dzintara krelles, pulkstenis, rotaslietas, muitas deklarācijā katrs būtu jāapraksta atsevišķi, cita starpā norādot arī katra svaru un vērtību.

No tā saprotams, ka, kaut arī sūtījums vēl nebija saņemts un ar rokām aptaustīts, Mārai Jakubovskai bijis jāzina katras sūtījumā ieliktās sudraba rotaslietas svars….

VID Muitas pārvaldē noliedz, ka Mārai Jakubovskai nebūtu paskaidrots, kādas ir preču deklarēšanas iespējas, saņemot pārrobežu pasta sūtījumu, ko piegādā kurjerpasts. Ar ievedmuitas un pievienotās vērtības nodokli esot aplikts viss sūtījums, nevis katrs priekšmets atsevišķi.

Diemžēl māsīcas sūtījumu Māra Jakubovska nav saņēmusi vēl šobaltdien, tāpēc ka no savas algas uzreiz nespēj samaksāt tādus rēķinus.
LA.lv