Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. novembris, 2013
Drukāt

Sarkstu kā biete un jūtos muļķīgi. Ko darīt?

© Ariwasabi - Fotolia.com© Ariwasabi - Fotolia.com

Playful shy woman hiding face laughing timid. Cute Chinese Asian / Caucasian woman smiling happy through hands. Red background.

Man bieži pavisam nepiemērotos brīžos gadās nosarkt. Tas mulsina un liek justies muļķīgi. Kā varētu no šīs īpatnības atbrīvoties?

Sarkšana ir normāla veģetatīvās nervu sistēmas reakcija uz kādu pozitīvu notikumu vai nepatīkamu stresu, skaidro psiholoģe Laila Kalniņa. To izraisa šīs nervu sistēmas simpātiskā daļa, veicinot pēkšņu asinsvadu paplašināšanos neatkarīgi no cilvēka gribas.

Parasti cilvēks ir piedzimis ar šādu nervu sistēmas īpatnību, tādēļ sarkst jau kopš bērnības, taču, ja organisms ir izsīcis, veģetatīvā nervu sistēma mēdz kļūt jutīgāka arī vēlāk, dzīves laikā.

Sarkšanu var izraisīt visplašākais emociju spektrs, galvenokārt kauna un vainas sajūta, dusmas, aizvainojums, emocionāla nedrošība, apjukums, bezpalīdzības sajūta. Pietvīkums mēdz rasties, jūtot patīkamu pārsteigumu un prieku. Bieži vien to pavada paaugstināta trauksme.

Sarkšana var tikt veicināta tiem, kas bērnībā saņēmuši apkārtējo nopēlumu un izsmieklu, nesaudzīgas piezīmes par piesārtušajiem vaigiem. Arī pieaugušajiem, ja apkārtējie pietvīkumu mēdz komentēt, var rasties vēl lielāks izmisums.

Pret sarkšanu var palīdzēt ik dienu veikti elpošanas vingrinājumi, dziļi ieelpojot un mēģinot piepūst vēderu kā balonu, pēc tam lēnām izspiežot gaisu laukā. To var mazināt uzvedības terapija, kuras laikā, iespējams, tiks mākslīgi veidotas situācijas, kad varētu nosarkt, lai apgūtu prasmi labāk sevi kontrolēt. Ieteicams pārkārtot dienas režīmu, mēģinot dzīvot mierīgāk un līdzsvarotāk, censties stiprināt savu pašvērtējumu, kā arī mainīt attieksmi pret citiem un notikumiem. Jo mierīgāk uztver sarkšanu, jo mazāk tā traucē. Palīdz arī mērenas fiziskās aktivitātes, kuru ietekmē stiprinās veģetatīvā nervu sistēma un mazinās iekšējā spriedze, un relaksācijas vingrojumi, ko veic katru dienu. Tos izdara, ieņemot ērtu pozu, skaitot līdz trīs vai pieci, pēc kārtas sasprindzinot un atslābinot katru muskuļu grupu, piemēram, sākot ar dūrēm un beidzot ar kāju pirkstiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+