Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. janvāris, 2013
Drukāt

Japāna palielinās aizsardzības budžetu

Foto - AFPFoto - AFP

Japāna nolēmusi 2013. gadā palielināt aizsardzības budžetu, kas nav darīts ilgāk kā desmit gadus, paziņojusi valdošā Liberāldemokrātiskā partija (LDP).

Turpinoties teritoriālajām domstarpībām ar Ķīnu, Japāna nolēmusi palielināt aizsardzības budžetu par 100 miljardiem jēnu (aptuveni 614 000 latu), informēja kāda LDP amatpersona. Salīdzinoši nelielā summa ir lielā mērā simboliska un atspoguļo Japānas bažas par situāciju reģionā, kur Ķīna demonstrē arvien lielāku spēku. “Mēs esam izlēmuši, ka papildu budžets tiks izmantots jaunas radaru sistēmas izpētei, kā arī lidmašīnu degvielai un citām uzturēšanas izmaksām,” norādīja amatpersona.

Japānas Ārlietu ministrija izsauca uz sarunu Ķīnas vēstnieku, lai paustu protestu par Ķīnas kuģu kārtējo ieiešanu Senkaku salu ūdeņos. Japānas jaunais premjerministrs Sindzo Abe ir paudis apņēmību ieturēt stingru nostāju attiecībās ar Ķīnu.

Tokijas attiecības ar Pekinu ir jūtami pasliktinājušās, kopš Japānas valdība septembrī no privātiem īpašniekiem iegādājās Senkaku salas, uz kurām pretenzijas ir arī Ķīnai un Taivānai. Ķīnieši Senkaku arhipelāgu dēvē par Djaoju salām. Tās atrodas 400 kilometru attālumā no Japānai piederošās Okinavas salas galvaspilsētas Nahas un 200 kilometru attālumā no Taivānas. Atbilstoši Pekinas versijai šīs salas ķīnieši atklājuši vēl XIV gadsimtā, bet Japāna tās ieguvusi 1885. gadā noslēgtā “netaisnīgā” Šimonoseki līguma rezultātā. Pēc Otrā pasaules kara Japāna zaudēja visas teritorijas, ko tā bija ieguvusi kopš XIX gadsimta beigām, un Senkaku salas tad nokļuva ASV jurisdikcijā. 1972. gadā ASV atdeva salas Japānai, bet Ķīna šo lēmumu atteicās atzīt.

Interese par salām pieaugusi pēc tam, kad šelfā tika uzietas lielas dabasgāzes rezerves. Analītiķi norāda, ka Pekina vēlas mainīt lietu esošo kārtību, nodemonstrējot, ka Ķīnas kuģi var ieiet Senkaku salu ūdeņus, kad vien to vēlas. Japānas armiju ierobežo 1947. gadā ASV ietekmē pieņemtā pacifistiskā konstitūcija, tomēr analītiķi norāda, ka Japānas armija jeb tā dēvētie Pašaizsardzības spēki ir moderni, labi finansēti un labi ekipēti. Gatavojoties pagājušajā mēnesī notikušajām vēlēšanām, LDP solīja palielināt Pašaizsardzības spēku skaitlisko sastāvu, kā arī uzlabot to ekipējumu un palielināt budžetu. Aizsardzības ministrs arī paziņojis, ka Abes valdība pārskatīs Japānas ilgtermiņa pamata aizsardzības programmu, kas tika pieņemta 2010. gadā un nosaka, ka Japāna “centīsies samazināt personāla izmaksas un palielināt efektivitāti”, plānojot samazināt karavīru skaitu par aptuveni tūkstoti. Abe arī solījis stiprināt saites ar ASV un citām demokrātijām reģionā, tostarp Austrāliju un Indiju, šādi līdzsvarojot Ķīnas augošo ekonomisko un militāro varenību.

ASV, kas Japānā dislocējušas aptuveni 47 tūkstošus karavīru, aizsardzības budžeta palielināšanu, visticamāk, vērtēs pozitīvi. Tikmēr Ķīna, Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja, kuru iedzīvotāji Otrā pasaules kara laikā cieta no Japānas agresijas, to, domājams, vērtēs negatīvi, kā jebkuru mēģinājumu stiprināt Japānas armiju. Pacifisma politiku atbalsta arī vairums japāņu, un vēlētāji parasti ar aizdomām reaģē uz jebkuru soli, kas var tikt interpretēts kā bruņošanās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+