Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. oktobris, 2012
Drukāt

Jāpērk droša vietējā pārtika


Foto - LETA un Dainis BušmanisFoto - LETA un Dainis Bušmanis

Pašvaldības un arī to teritorijās darbojošies uzņēmēji nereti norāda – vietējās varas rīkotajos iepirkumos uzvar firmas, kas piedāvā apšaubāmas izcelsmes pārtikas produktus par viszemāko cenu. Līdzīgi klājies arī valsts iepirkumos, piemēram, ieslodzījumu vietām.

 

 

Lai gan jau pirms vairākiem gadiem biedrība “Mārketinga padome” norādīja, ka, izmantojot nacionālo kvalitātes shēmu “Zaļā karotīte”, var atrast dažādus veidus kvalitatīvu, zināmas izcelsmes vietējo produktu iepirkumam, tomēr ledus īsti sakustējies nav.

Iespējams, tas notiks nākamā pusotra gada laikā, kad pie secinājumiem būs nonākusi Tukuma novada dome, kas ES 7. ietvarprogrammas projektā “Foodlink” pirmā Latvijā sākusi darbu pie pārtikas iepirkuma un pārtikas stratēģijas izveides. Šajā projektā vienlaikus pēta arī iespējas saīsināt ceļu no pārtikas ražotāja līdz pircējam. Tātad valsts un pašvaldību pārtikas produktu iepirkuma samezglojumu risināšanai patlaban ir piesaistīti arī citu valstu eksperti, tostarp pētnieki. Piemēram, no Vāgeningenas universitātes Nīderlandē, no Kardifas universitātes Velsā, no Malmes pašvaldības Zviedrijā un vēl desmit partneri.

“Šā projekta 14 dažādu valstu dalībnieku – pētnieku, pašvaldību un nevalstisko organizāciju – mērķis ir rosināt zināšanu pārnesi, tātad rosināt procesu, tomēr mēs izvēlējāmies sasniegt arī taustāmus rezultātus,” skaidro Tukuma novada ārējo sakaru eksperte Ilze Neimane. Viņa piebilst, ka patlaban darba grupā ir piesaistīti nacionālās kvalitātes shēmas “Zaļā karotīte”, Iepirkuma uzraudzības biroja un citi eksperti, kas centīsies veidot tādus pašvaldības pārtikas produktu iepirkuma nosacījumus, lai konkursu uzvarētāji pasūtītājam piegādātu augstas kvalitātes vietējas izcelsmes pārtikas produktus. Tātad, lai pašvaldību iestādes – skolas, bērnudārzus, veco ļaužu pansionātus, medicīnas iestādes – nodrošinātu ar augstas kvalitātes vietējas izcelsmes pārtikas produktiem.

“Standarta līguma izveidē mēs ņemsim vērā citu ES valstu pieredzi. Zinātnieki ir pierādījuši, ka visveselīgākie ir tie pārtikas produkti, kas ražoti no izejvielām, kas iegūtas tuvu cilvēku dzīves vietai,” teic I. Neimane.

Viņa piekrīt, ka šādu produktu piedāvājums nebūs vislētākais, tomēr ir jāņem vērā, ka pašvaldības tērētā nauda nonāks pie vietējiem cilvēkiem un liela daļa no tās atgriezīsies pie pasūtītāja (pašvaldības). I. Neimane pieļauj, ka pašvaldības īstenotajos pārtikas produktu iepirkumos ir jānosaka arī obligāts bioloģisko pārtikas produktu īpatsvars.

Tukuma novada dome pētīs arī vietējo tirgu, vietējo uzņēmēju ražošanas iespējas, kā arī programmas “Skolas piens” un “Skolas auglis” īstenošanas rezultātus. “Pašvaldības iepirkums ir līdzeklis pārtikas stratēģijas īstenošanai,” tā I. Neimane.

Jāprecizē, ka augstas kvalitātes produktu piegādi pašvaldību iestādēm rosina arī šā gada 13. martā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”. Noteikumos ir noteikts, piemēram, minimālais dārzeņu, tostarp svaigu dārzeņu, daudzums pirmsskolas iestāžu ēdienkartē (500 gramu nedēļā, tostarp 250 grami svaigā veidā), piena, kefīra vai citu skābpiena produktu minimālais daudzums (1000 grami).

Šā projekta koordinators Latvijā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Tālis Tisenkopfs otrdien diskusijā “Ilgtspējīga pārtikas ražošana un patēriņš: jauna politika un pētniecības joma” Kalnciema kvartālā Rīgā pulcēja pētniekus, politikas veidotājus, pašvaldību darbiniekus un nevalstiskās organizācijas. Tikšanās dalībnieki pārrunāja samezglojumus, to risinājumus, sadarbības iespējas gan pētniecībā, gan politikas veidošanā.

Svarīgākie secinājumi – ir izveidojušās jaunas sadarbības formas starp pārtikas ražotājiem un pircējiem (piemērs ir lauksaimnieku tiešās piegādes uz pilsētnieku mājokļiem, zaļie tirdziņi), cilvēkiem veidojas jauni pārtikas produktu patērēšanas paradumi, uz kuriem ražotāji mēģina reaģēt, attīstās jaunas produktu sertificēšanas sistēmas, arī ekoražošana.

Daudzi notiekošie procesi nemaz nav pamanīti, norādīja profesors.

T. Tisenkopfa vadībā patlaban doktora disertāciju Rīgā gatavo divas studentes no Kanādas un Nīderlandes. Disertāciju temati – par tā saucamo alternatīvo pārtikas produktu patēriņu Latvijā un Latvijas maznodrošināto cilvēku nodrošinājumu ar kvalitatīviem pārtikas produktiem. Šie pētniecības darbi notiek ES doktorantūras projekta “PUREFOOD” ietvaros. Tas nozīmē, ka par procesiem Latvijas pārtikas ražošanā un patēriņu uzzinās arī auditorija citās valstīs.

 

Viedoklis
Salmins_DB_7

Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks: “To, ko dara Tukuma pašvaldība – aizstāv savus uzņēmējus un rosina saimniecisko darbību –, ir mēģinājušas un mēģina darīt arī citas pašvaldības. Latvijā atšķirībā no citām ES valstīm pašvaldība nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību, un tā ir liela ačgārnība. Valsts aizstāv vien lielos uzņēmumus, tai nav intereses par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt mūsu ierēdņi ir tik neprofesionāli, ka neprot aizstāvēt savas valsts uzņēmēju intereses. Viņiem vieglāk ir atsaukties uz ES regulēšanas un konkurences normām.

Tas, ko dara Tukumā, ir apsveicami, perfekti. Citas valstis šajā ziņā mums ir tālu priekšā. Svarīgi, lai tukumniekiem izdotos īstenot iepirkuma likuma specifiku – neradīt kādam pretendentam priekšrocības un lai izdošanās gadījumā valsts palīdzētu ieviest jauno kārtību arī citās pašvaldībās.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+