Jaunajā žurnālā “mammadaba” aicina tiekties augšup uz sauli 0

Par spīti stindzinošajam aukstumam, prātā jau pavasaris – līdz ar strautiņu urdzēšanu, upju čalošanu un pirmajiem zaļajiem pumpuriem, iznācis arī jaunais mammadaba žurnāls “Augšup uz sauli”, vēsta vietne “mammadaba.lv”.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Lasīt citas ziņas

Aktīvās atpūtas cienītājiem labpatiks pastaiga Ragakāpas dabas takā, kas piemērota gan pieaugušajiem, gan bērniem. Lai gan pirmajai peldei ir nedaudz par agru, jūras svaigums baudāms arī šajā priežu ieskautajā atpūtas vietā – dažas no šeit esošajām priedēm ir pat 260 gadu vecas!

Iesakām apmeklēt arī kādu no neskaitāmajiem Latvijas avotiem. Ne velti tautasdziesmās un ticējumos slēptās senču gudrības vēsta, ka meitām jāiet muti mazgāt avotā, jo tad tās būšot skaistas. Ja vēlies pārbaudīt dabas dziedniecisko spēku, apmeklē, piemēram, Ellītes purva sēravotu. Citu starpā tas izceļas ar saviem maz mineralizētajiem sērūdeņiem, kādi reti sastopami citur – vietējie iedzīvotāji tos jau izsenis izmantojuši dziedniecībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pavasara jaunumu dvesma manāma arī Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē, kas kļuvis par iemīļotu atpūtas vietu tūkstošiem tūristu. Par prieku parka mazākajiem apmeklētājiem ir uzsākta un raiti turpinās rūķu pilsētas Čiekures jauno kvartālu būvniecība, bet jau šobrīd durvis vēruši Namdaru un Audēju kvartāli, kā arī Ēstuvītes namiņš.

Tuvojoties siltākam laikam, noteikti ieplāno Gaujas plostnieku svētku apmeklējumu, kas ik gadu norisinās Strenčos – starptautiskajā plostnieku pilsētā. Šādu nosaukumu Strenči izpelnījušies jau 2011. gadā, taču šobrīd Gaujas plostnieka amats iekļauts arī UNESCO nemateriālās kultūras mantojumu sarakstā.

Iedvesmu labajiem darbiem smelies stāstā par LVM vecāko vides ekspertu Uģi Bergmani. Latvijā Uģis pazīstams ar savu nerimstošo degsmi, jau vairākus gadu desmitus izzinot mazo ērgļu dzīvi. 2014. gadā viņš īstenoja sen loloto ieceri par savvaļas putnu rehabilitācijas staciju, kurā “viesojušies” gan vistu vanagi un pūces, gan jūras un mazie ērgļi.

Doties pa laipu taku gar jūru, pasmelt riekšavām veselību kādā avotā, vērot pirmos atlidojušos putnus, rosīties piemājas dobē vai doties neaizmirstamā piedzīvojumā – izlem, plāno un baudi!

Žurnāla elektronisko versiju var apskatīt šeit.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.