Mobilā versija
+14.4°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
3. februāris, 2017
Drukāt

Jelgavā plīvos Vācijas karogs? (7)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Vai jaunais investors būs "Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH & Co" vai "Eximo Agro-Marketing AG" – jebkurā gadījumā virs "Latvijas piena" ražotnes Jelgavā blakus Latvijas karogam pacelsies Vācijas karogs.

Jau vairāk nekā mēnesi klīda baumas, ka par graudkopības kooperatīvam “Latraps” piederošajām Jelgavas rūpnīcas SIA “Latvijas piens” kapitāldaļām interesi izrādījis Vācijas pārtikas vairumtirgotājs “Eximo Agro-Marketing AG”. Pamats šīm runām nāca no pašas rūpnīcas darbiniekiem, kuri tur manījuši pazīstamo vietējo piensaimnieku – piena vairumtirgotāja “Eximo” Baltijas pārstāvi Jāni Vaivodu bieži cilājam dokumentus. Rūpnīcas vadība šīs baumas tāpat kā iepriekšējās (par rūpnīcas pārdošanu grieķu uzņēmumam vai Somijas kooperatīvam) necentās atspēkot.

“Mēs visvairāk produkcijas pārdodam tieši “Eximo”,” “LA” skaidroja Anita Skudra, “Latvijas piena” valdes priekšsēdētāja. “Pērn visvairāk viņiem pārdevām jēlsieru, kas ir izejviela Mocarellas sieram Itālijā. Lai nepiekrāptu zemniekus, iepirkām pienu, kad tas nevienam nebija vajadzīgs, saražojām Igaunijā piena pulveri un pārdevām “Eximo”, kaut arī tas pērn radīja mums zaudējumus. “Eximo” ir pamats šeit būt, jo arī šogad visvairāk produkcijas kravas iet caur viņiem.”

“Eximo” Latvijā darbojas kopš 2013. gada, iepērkot industriālos piena produktus, piemēram, vājpiena pulveri un Čedaras tipa sieru, un tieši šī vācu kompānija atrada noieta tirgu arī AS “Preiļu siers” ražotajam Čedaras sieram.

Taču ikvienam ir skaidrs, ka produkcijas pircēji parasti neveic rūpnīcas auditu. To, ka mērķis ir atrast stratēģisko partneri, kuram būtu pieejami noieta tirgi, rūpnīcas īpašnieki neslēpa arī agrāk. “”Eximo” ir vieni no potenciālajiem sarunu partneriem un rūpnīcā veic izpēti,” atklātāks ir “Latvijas piena” padomes loceklis Edgars Ruža, viņš arī lielākā akcionāra LPKS “Latraps” ģenerāldirektors.

Vaicāju, kā veicas ar stratēģiskā investora piesaisti. “Vai būs, vēl pāragri teikt, jo tas ir ilgs un sarežģīts process. Šajā – pirmajā – ceturksnī, cerams, varēsim paziņot rezultātus,” atbild Ruža.

Tomēr šaubos, vai piena produktu vairumtirgotājs iegādātos rūpnīcu. “Eximo Agro-Marketing AG” daļas simtprocentīgi pieder diviem vācu uzņēmējiem – hamburgiešiem Mihaelam Fudem un Andreasam Zerānam, precīzāk, viņu uzņēmumam “Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH & Co”. Šim koncernam pieder arī piecas piena pārstrādes rūpnīcas – Erfurtē un Granzē, kur ražo pārsvarā industriālos piena produktus (sviestu, piena pulveri, ultrapasterizēto pienu), bet arī jogurtu un sieru (Berlīnē, Nīski un Olbernhavā). “Latvijas pienam” vairāk iederētos kļūt par sesto šā koncerna rūpnīcu.

Uzdodu tiešu jautājumu: “Vai stratēģiskais investors drīzāk nebūs “Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH & Co?”

“Tas ir “Fude + Serrahn” izlemjamais jautājums, kurš ienāks rūpnīcā – māte vai meita. Tas būtu liels pozitīvs solis visai piena nozarei Latvijā. Tas noteikti varētu sakārtot piena tirgu šeit,” atbild Edgars Ruža.

“Latraps” darījumam sagatavojies, koncentrējot savās rokās nospiedoši lielāko daļu uzņēmumā – 17. janvārī Uzņēmumu reģistrā kooperatīva īpašumā jau fiksēti 89,62%, atpērkot 10% daļu no pārējiem īpašniekiem LPKS VAKS un PKD “Dzēse”, atstājot tos par simboliskiem līdzīpašniekiem, liecina firmas.lv dati. Edgars Ruža gan noliedz, ka gatavojoties pārdot “Latrapa” daļas: “Mēs tomēr gribam teikt, ka ienāks investors, nevis pircējs. Mēs nepārdosim savas daļas, bet ienāks lielas papildu investīcijas. Pašlaik sarunas notiek par to, lai ieguldītājs ar šīm investīcijām iegūtu kontrolpaketi. “Tā kā “Latvijas piena” pamatkapitāls ir 8 239 300 eiro, tad jāpieņem, ka investīcijas pārsniegtu 10 miljonus. Jāpiebilst, ka, lai rūpnīcu varētu pārņemt, stratēģiskajam investoram jānorēķinās ar valsti par garantēto atbalstu.

Mihaels Fude, koncerna “Fude + Serrahn” ģenerāldirektors, uz “LA” jautājumiem līdz redakcijas slēgšanai neatbildēja.

 

“Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH & Co”

• Kompānija dibināta 2001. gadā.

• Pieder trīs piena pārstrādes rūpnīcas Berlīnē, Granzē un Erfurtē.

• Pieder “Molkerei Niesky GmbH”, kas ražo sieru divās rūpnīcās.

• Pieder “Eximo Agro-Marketing AG”.

• Apgrozījums 740 milj. eiro gadā.

• 165 darbinieki Hamburgā, Erfurtē, Granzē un Brokenā.

• Piena produktu tirdzniecība – 800 000 t gadā.

• Autoparks ar 30 piena produktu cisternām.

Avots: www.fs-milchprodukte.de

 

 

Piensaimnieks: vēlamās investīcijas izkropļotā tirgū

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks aģentūrai LETA: “Vācu pārtikas vairumtirgotāja “Eximo” investīcijas piena pārstrādes uzņēmumā SIA “Latvijas piens” būtu vēlamas, jo /../ šādas investīcijas veicinās “Latvijas piena” konkurētspēju un palīdzēs tikt galā ar vairākām problēmām gan saistībā ar finansiālo situāciju, gan ar tirgu meklējumiem. Tas nesīs labumu visai piensaimniecības nozarei. Tas ir ļoti vēlams solis, kas ļaus rūpnīcai beidzot izvērsties, ņemot vērā Vācijas kompānijas darbības mērogus un koncentrēšanos uz industriālajiem produktiem, kas ir arī “Latvijas piena” pamatprodukcija. Ienākot Latvijas “izkropļotajā piena tirgū”, neizbēgami ienesīs savas korekcijas. Kādas tās būs, redzēsim. Tirgus šobrīd ir izkropļots, iepirkuma cenas kāpj pārāk strauji, pārstrāde saskaras ar līgumu laušanu no piegādātāju puses. Katrā ziņā tirgus mainīsies, jo rūpnīcai pēc vācu investīcijām pavērsies plašāki tirgi, būs nepieciešams liels izejvielu daudzums.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. neviens jums nemaksās par pienu vairāk kā tirgus cenu,lūk atbilde naivajiem nav svarīgi vai tie ir vācieši krievi tatāri vai amerikāņi savu rūpnīcu nepratāt vadīt kā ari saražoto pārdot,paldies latrapsim ka viņš pārņēma latvijas pienu no nemākuļiem piena lopkopjiem ja tā nebūtu noticis ēkās sen jau vējš svilpotu.

  2. Vācu karogs – ekvivalents vācu kvalitātei, kārtībai un prezizitātei !!!

  3. Piensaimniekiem laba ziņa !

  4. Jelgavu ieņem vācieši ,Latvija izpārdodas naudas maisiem un nevienam nav nekāda daļa.

  5. Latraps apšmauca TRIKĀTU !Mēs vēl tagad neesam saņēmuši ne centa par piena parādiem par pagājušo gadu.Direktores Skudras laikā mēs palikām par nabagiem.

  6. To ko negribēja un nespēja Šolks, mīcoties pa Krievijas tirgu, iespēja Ruža, pagriešot Latvijas piena tirgu uz Rietumu pusi un to var tikai apsveikt. Šolkam jāatgādina, ka nekāda izkropļota piena tirgus te nav, jo zemnieki pārdod pienu tur, kur vairāk maksā, bet to, Šolka kungs, sauc par konkurenci. Jūs vairs nevarat
    diktēt visiem savus noteikumus!

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+