Jogurta ražotājiem atšķirībā, piemēram, no gaļas pārstrādātājiem, pēc kuru produktiem vislielākais pieprasījums ir Līgo svētkos un Ziemassvētkos, “ražas” laiks ir pavasaris un vasaras sākums. Proti, laika posms no marta līdz maijam.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Lasīt citas ziņas

“Iespējams, tāpēc, ka ziemā cilvēka organisms ir novājējis un, mainoties gadalaikam, tas instinktīvi vēlas atgūt zaudēto, stiprināt savas aizsargspējas,” tā šo tendenci vērtē a/s “Tukuma piens” mārketinga vadītājs Armands Artihovičs.

Labu peļņu nesošā jogurta ražotāji ir norūpējušies un tomēr cer, ka arī šajā pavasarī daudz vairāk pircēju nekā agrāk atcerēsies par šo produktu. Iemesls bažām ir pēdējos gados vērojamā jogurta patēriņa samazinājuma tendence. Nopietnu pētījumu par iemesliem gan nav. Ir vien minējumi – tirgotāji norāda uz skābpiena produktu sortimenta palielināšanos (piemēram, dažādi kefīri ar piedevām), bet vairākas aptaujātās mājsaimnieces stāstīja, ka jogurts “mazliet ir apnicis”. Turklāt jāņem vērā arī pēdējos gados vērojamais jogurta cenas kāpums, kas notika vienlaikus ar lielākās daļas Latvijas cilvēku pirktspējas kritumu un cilvēku došanos uz citām valstīm.

Tirgū divi līderi

Kokteilis

FOTO. Krasi mainījušās Dārtas Danevičas un Kaimiņa attiecības: “Tā ir mana galvenā dāvana”

TV24

Stikāns: Topošais Transporta enerģijas likums – ārvalstu fosilās degvielas, nevis vietējo ražotāju interesēs

Pensionāres izmisuma solis: 74 gadus veca sirmgalve aplaupa banku, lai atmaksātu parādu

Latvijā gan pēc pārdotā daudzuma, gan arī naudas izteiksmē jogurta tirgū ir divi vadošie spēlētāji – a/s “Tukuma piens” un SIA “Danone”, kas Latvijā pārstāv tāda paša nosaukuma starptautisku uzņēmumu un izplata galvenokārt Polijā ražotos produktus. Abu uzņēmumu īpatsvars pērn rudenī Latvijas mazumtirdzniecības tirgū veidoja aptuveni 60%. Vērtējot pēc pārdoto produktu daudzuma, “Tukuma piens” ar 33% lielu īpatsvaru ir pirmais, tomēr, vērtējot naudas izteiksmē, gandrīz tikpat liels pārsvars ir “Danone”.

Rīgas piena kombināta (RPK) tirgus daļa pērn rudenī bija 13%, “a/s “Valmieras piens” – 7%, “Rīgas piensaimnieka” un Somijas “Valio” – pa 2%, bet “Campina” –3% liela. Jāuzsver, ka šajā tirgus pētījumu uzņēmuma “Nielsen Latvia” aprēķinā ir iekļauti veikalos, bet nav iekļauti sabiedriskajā ēdināšanā un tirgos pārdotā jogurta daudzumi. Tiek uzskatīts, ka šis daudzums veido aptuveni 14 – 15%.

Savukārt Latvijā ražotā jogurta īpatsvars pārdošanā, pēc dažādām aplēsēm, veido aptuveni divas trešdaļas no kopējā tirgus.

Baktērijas un ievārījumu ieved

Jogurtu, kā zināms, iegūst rūgšanas procesā, pienam pievienojot jogurta baktēriju kultūras – Lactobacillus bulgaricus un Streptococcus Termophilus. Ja produktā nav šo baktēriju, tad tas ir vienkārši skābpiena produkts. Dažiem jogurtiem bez šīm klasiskajām baktērijām vēl pievieno arī alternatīvās kultūras – bifidobaktērijas un acidofilās baktērijas, tās nodrošina maigāku garšu.

Izrādās, ka Latvijā klasiskās jogurta baktērijas neiegūst, bet sasaldētā vai citā veidā ieved no citām valstīm. Kāpēc?

“Ieraugu ražošanā ir specializējušās lielas ārvalstu kompānijas, un tām apakšā ir nepieciešama liela zinātniskā bāze. Protams, ja Latvijā kāds spētu investēt milzu līdzekļus un sākt ražot un  konkurēt ar  ārvalstu “monstriem”, kas izplata savus produktus kontinentu mērogā, tad noteikti būtu izdevīgi.

Šeit vissvarīgākais jautājums ir nodrošināt  stabilu ieraugu kvalitāti un funkcionālās īpašības, ko tie piešķir produktiem. Investīcijas uz diviem miljoniem iedzīvotāju, visticamāk, neatmaksātos, tomēr, ja izveido nopietnu ražotni, kas spēj eksportēt un  nodrošināt klientiem arī tehnoloģisko atbalstu, tad droši vien varētu būt cerības,” iemeslus skaidro RPK komunikāciju vadītāja Irēna Bērziņa.

Izrādās, ka arī jogurta piedevas mūsu lielākie ražotāji ļoti daudz ieved no citām valstīm. Tā “Tukuma piena” vissvarīgākais sadarbības partneris ir Vācijas uzņēmums “Zentis”, RPK pērk piedevas no Igaunijas, pazīstamā Pūres uzņēmuma “Pure Food” piegādes veido mazāko daļu.

Latvijā ražotāji ražo galvenokārt tā saucamo dzīvo jogurtu – tam pēc piena pasterizēšanas pievieno jogurta baktērijas, kas produktam nodrošina aptuveni trīs četras nedēļas ilgu pārdošanas termiņu. Par nedzīvajiem uzskata tos jogurtus, kuros piens ir pasterizēts kopā ar jogurta baktērijām, tā samazinot vērtīgās imunitāti stiprinošās īpašības. Šo jogurtu glabāšanas termiņš ir mērāms daudzos mēnešos.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos nav iecerēts ieguldīt lielas naudas summas jogurta baktēriju ražošanai un pētniecībai.

“Labdaris” – 
Latvijas produkts

Mikrobioloģijas institūta pētniece Vija Ramniece patlaban Latvijā ir vienīgā, kas izveidojusi savu baktēriju celmu, turklāt no šīs kultūras jau vairākus gadus LPKS “Dundaga”, viens no mazākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, ražo raudzēto piena produktu “Labdaris”. V. Ramnieces patentētā baktēriju celma nosaukums ir “Lactobactillus helveticus R-7”.

“Atšķirībā no citām baktērijām, kuras izmanto Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, šī ir šķidrā veidā, tā nav iepriekš sasaldēta vai žāvēta. Šķidrais ieraugs dod 20 – 70 reižu vairāk baktēriju, tās ir aktīvākas, dzīvotspējīgākas nekā jogurta baktērijas un zarnu traktā veido jaunus, labus bioloģiski aktīvus produktus, nevis iet bojā ar sliktajiem mikrobiem,” savu mūža izgudrojumu īsi raksturo V. Ramniece. Viņa atceras, ka pirms septiņiem gadiem piedāvājusi savu baktēriju lielajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, tomēr tie no sadarbības atteikušies.

Ja V. Ramnieces izveidoto baktēriju pievieno vājpienam, tad iegūtais produkts ir ar maigu garšu un rūgušpienam līdzīgu konsistenci. Piedevas “Labdarim” nepievieno. Tā tauku saturs ir 0,05%, bet derīguma termiņš vien piecas dienas. Visticamāk, pēdējais nosauktais, nepazīstamā baktērija un sarežģītais ražošanas process arī bija vissvarīgākie iemesli pārstrādes uzņēmumu atteikumam pētniecei.

LPKS “Dundaga” valdes priekšsēdētājs Guntis Pirvits teic, ka produkta pārdošanas daudzumi ir stabili. Patlaban Rīgā Austrumu slimnīcā nobeigumam tuvojas “Labdara” tolerances pētījums. “”Labdara” pircēji pēc šā produkta lietošanas stāsta par pašsajūtas uzlabojumu, tostarp pēc gripas izslimošanas, tomēr zinātnisku pētījumu nav. Tiem vajag daudz naudas. “Labdarim” ir izveidojies noteikts pircēju loks mūsu veikalos Rīgā, Talsos un Tukumā. Ražošanā ļoti svarīgi – līdz pusgrādam – ir ievērot temperatūras režīmu. Patlaban “Labdara” ražošanu vēl varam palielināt,” tā G. Pirvits.

Savukārt V. Ramniece piebilst, ka uz labāku pašsajūtu norādījuši Černobiļas avārijas seku likvidētāji, un teic, ka meklēs iespēju piesaistīt pētījumiem ES fondu naudu. Tātad, iespējams, pētnieces izveidotais baktērijas celms gūs plašāku lietojumu veselības nostiprināšanā.

Vispieprasītākie produkti

No Latvijā ražotajiem jogurtiem vispieprasītākais patlaban ir Tukumā ražotā “Oga”. Tas tiek piedāvāts ar dažādām piedevām. Pircēji visvairāk ir iecienījuši “Ogu” ar zemenēm, persikiem, ķiršiem, meža ogām un mellenēm.

A. Artihovičs teic, ka pirms gada pēc gadu ilga gatavošanās posma sākta ekoloģiskā (bioloģiskā) jogurta ražošana. “Šis jogurts ir gatavots no izejvielām, kas iegūtas bioloģiski sertificētās saimniecībās, bet piens nav normalizēts. Ar veiksmīgu baktēriju un biezinātāju kombināciju ieguvām biezu, krēmīgu produktu. Tā pārdošanas daudzumi, neraugoties uz 15 – 20 procentu lielāku cenu nekā citiem jogurtiem, aizvien kāpj. Ekojogurtu daudz ēd arī cilvēki, kas nav zaļā dzīvesveida piekritēji,” stāsta A. Artihovičs. Viņš uzsver – nākotnē aizvien vairāk cilvēku ikdienas ēdienkartē iekļaus no ekoloģiskajām izejvielām ražotus produktus.

Savukārt RPK cilvēkus aicina novērtēt “Lakto” – ar acidofilajām un bifido baktērijām ieraudzētu piena produktu. “Atšķirībā no jogurta mēs lakto nepievienojam stabilizatorus, vien smilts-ērkšķu, kazeņu–melleņu, aveņu un zemeņu piedevas no Latvijas ražotāja “Pure Food”. Raudzēšana notiek tajās glāzītēs, kuras pircēji pērk veikalos. Cilvēki, kas ietur diētas, ir iecienījuši klasisko lakto bez jebkādām piedevām,” tā I. Bērziņa. Viņa piebilst, ka arī RPK ražotie jogurti ar zīmolu “Rasa” ir gatavoti no piena un tajos neesot mākslīgo konservantu.

Zinātnieka ieteikums

Veikalu plauktos ir simtiem dažādu jogurtu, tostarp arī citu Latvijas jogurta ražotāju produkti. Skābpiena produktu labo ietekmi uz imunitātes stiprināšanu neviens vairs neapstrīd. Kā veikala plauktā izvēlēties labāko produktu, samērot produkta cenu ar labu kvalitāti?

Rīgas Stradiņa universitātes docents Zigurds Zariņš uzsver – noteikti ir jāskatās uz produkta pārdošanas termiņu. Ja tas mērāms vairākos mēnešos, tad liela daļa baktēriju ir mirušas.

“Ja termiņš būs ilgs, jogurtā būs palikušas pienskābās baktērijas, tomēr nebūs vajadzīgo probiotisko mikroorganismu,” stāsta Z. Zariņš. Viņš teic, ka visas – jogurta, kefīra, paniņu un tīrkultūru – baktērijas ir labas, tāpat kā pienskābe un “viens otrs vitamīniņš”.

Vajadzētu pievērst uzmanību, lai cukura daudzums skābpiena produktā nepārsniedz 6 – 8%, lai tam nebūtu pievienota benzoskābe, kas lēnām iznīcina labās baktērijas. To gan grūti izpildīt, jo jogurta ražotāji cukura daudzumu uz iepakojuma neuzrāda.

“Jogurtu vai skābpiena produktu var raudzēt arī pats mājās, kā to daru es. Saraudzētajam produktam pēc izvēles var pievienot to ievārījumu, ko visvairāk gribas,” teic uztura speciālists. Tātad jogurtu un citus veselīgos skābpiena produktus no piena varam gatavot arī mājās. Noteikti būs lētāk nekā pirkums veikalā.

Jogurta patēriņš Latvijā 
(kg uz vienu mājsaimniecības locekli)*

* nerēķinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus

Skābpiena produktu ražošana, 
eksports un imports (tonnās)

* 2011. gada pirmajos 7 mēnešos – ražošana, 11 mēnešos – 
eksports un imports

Avots: CSP