Praktiski
Mājas

Kā es pārkrāsoju sienas savai istabai, un cik tas izmaksāja. Pieredzes stāstiņš 16

Foto-Inuta Šaroka

Sievietei ir trīs radošās aktivitātes stāvokļi, kuru rezultātā vai nu tiek nokrāsoti mati, pārstumtas un pārkrāsotas mēbeles, vai galējais variants – pārkrāsotas sienas guļamistabā. Vismaz man. Tomēr ar sienām vien ir par maz, lai iekšējo radošo nemiera garu remdētu. Tas pieprasa, lai būtu arī pieskaņota gaisma, aizkari, sienas dekori… Kā noprotat, dārga padarīšana. Šajā brīdī darīt un radīt alkstošo garu ar visai konstruktīviem iebildumiem cenšas apslāpēt iekšējais ekonomiskais latvietis. Neliels duelis starp GRIBU un VARU, līdz pašai sev tiek mests izaicinājums izdarīt iecerēto, bet ar minimāliem ieguldījumiem.

Te nu uzreiz jābrīdina, ka tas prasa laiku, informācijas meklēšanu un plānošanu. Pirmkārt man bija nepieciešams uzskaitīt to, kas jau ir: aizkari visai glīti, pītā stāvlampa arī jauka, ir divi maisi ar koka ripām. Nu ir jāatrod veids, kā esošos resursus harmoniski apvienot vienā interjerā. Pēc ilgākām pārdomām secināju, ka pamattoņi būs tumši zils, brūns (ar zeltainu nokrāsu) un balts.
Iepriekš telpa bija krāsota zaļā tonī. Siena izraibināta dažāda diametra caurumiem (visādu nieciņu piekāršanai), jumta logs bez aizkara šķita kails un nemīlīgs.

Nākamais solis bija esošo un nepieciešamo lietu saraksta sastādīšana. Pārķemmējot garāžu, atradās gan sienas rullītis (mazliet apputējis, bet gana labs), gan krāsotāju papīra līmlente. Atradās arī jaunas lampas radīšanai nepieciešamā “patrona”. Neskatoties uz neapšaubāmi vērtīgajiem atradumiem, došanās uz būvmateriālu veikalu ir neizbēgama. Arī šajā ziņā ir prātīgi salīdzināt cenas, jo aizkaru stangas jumta logam izdevās iegādāties par ļoti izdevīgu cenu, tomēr nebūt ne bez mērķtiecīgas meklēšanas.

Veco caurumu aizpildīšanai tika iegādāta špakteļmasa, telpu krāsošanai – Caparol krāsa, kuru pārdevējs laipni ietonēja pēc manām vēlmēm (un noteiktā koda krāsu toņu katalogā). Šis bija arī visdārgākais prieks. Un ar zināmu vilšanos, jo pēc uzkrāsošanas uz sienas krāsa ieguva gaišāku toni par cerēto. Nākamajā dienā nācās doties uz veikalu atkārtoti un iegādāties pilntoņa dispersijas krāsas (melno un brūno) – koncentrātus, ar kuru palīdzību ieguvu cerētās nokrāsas.

Telpu vēlējos padarīt modernāku, sajūtu līmenī – vieglāku, tāpēc krāsas uz sienas klātas kā atsevišķi ģeometriski laukumi. Nu labi, atzīstos, šāds krāsošanas veids bija visdrošākais, ja procesā vēlas piedalīties bērni. Ar krāsotāju papīra līmlentu nodalītie sektori bija bērnam labi izprotami un ērti izkrāsojami, lai gan jāatzīst, ka uz piecgadnieku laukumos sadalītā siena iespaidu neatstāja un krāsā kārtīgi pamērcētais rullis nežēloja ne uz sienas pamazām topošo harmonisko krāsu draudzību, ne radiatoru un grīdu.

Lai cik raibs izvērtās ģimeniskais “izkrāso pats” vakars, švamme, ūdens un nomešanās četrrāpus palīdz grīdu un citas nokrāsotās vietas atkal padarīt tīras, jo krāsa šķīst ūdenī. Jā, vēl viens nebūt ne mazsvarīgs fakts – šai krāsai nav smaržas. Gandrīz nemaz. Tā ātri žūst, un tai ir laba segtspēja. Pēc krāsas nožūšanas, noņemot līmlentu, varējām priecāties par viena svarīga istabas remonta etapa pieveikšanu.

Nākamais izaicinājums bija korķa sienas radīšana. Lai piestiprinātu pie sienas “kasāmkarti” (tāds tiešām ir tās nosaukums), mīļākās fotogrāfijas no ceļojumiem, zīmīti ar “Dārgais, iznesīsi šodien miskasti?” un citus niekus, viena no sienām, kas skatienam nosedz ieeju sienas skapī, pārtapa par milzu korķa tāfeli. Korķi 10 m ruļļos var iegādāties būvmateriālu veikalos, bet, tā kā sienai tik daudz nevajag, bet rullis maksā vidēji 30 Eur, tad iesākumā der apjautāties draugiem, radiem vai kaimiņiem, vai kāds nesen nav ieklājis jaunu grīdu un zem tās palicis korķi, kas ir palicis pāri tieši tik, cik sienai nepieciešams. Piekrītu, izklausās visai neticami, tomēr apjautājieties.

Korķis pie reģipša sienas pielīmēts ar PVA līmi un papildu abpusējo līmlenti, kas solīja uz mūžu pielipināt pie sienas 500 kg smagu ziloni. Līmlentes galvenais uzdevums bija noturēt pasmago korķa loksni pie sienas tik ilgi, kamēr nožūst PVA līme, jo korķis pats par sevi ir visai trausls un, ja mērķis ir spraust tajā “knopkas”, labāk lai tas viscaur pielīmēts pie sienas. Koka ripiņas pie korķa pielīmētas ar superlīmi, kas paredzēta kokam.

Kā zināms, mīlīgāku izskatu telpai sniedz aizkari. Un tādus no skapī atrastā aizkarauduma pašuvu arī jumta logam. Viens tunelis sašūts aizkara augšā, otrs tunelis vietā, kur otra stanga stiprinās pie sienas zem loga. Rezultātā piesegta jumta loga aile un iegūta maigāka dienasgaisma telpā.

Telpas dekorēšanai uz sienas virs gultas uzkrāsoju zelta brieža galvu. Tai nav nekādas rituālas nozīmes. Vienkārši jau pusotru gadu ļoti patīk briežu galvas. Pretim gultai pie sienas zelta rāmīšos ierāmētas rudenī savāktās un starp grāmatas lapām nospiestās koku un krūmu lapas.

Tā kā vairākas reizes kāds atļāvies ļauni “pajokot”, tumšā ziemas rītā modinot ar spilgtās griestu lampas ieslēgšanu, nolēmu, ka šis netikums jānocērt pašā saknē, kas nozīmē likvidēt šādas pārestības iespējas. Lampas abažūrs tapa pavisam ekonomiski: virtuvē tika sameklēta metāla bļoda – siets augļu notecināšanai, šķūnītī nozāģēts vajadzīgā garuma skals, no liekā ruļļa nogriezts gabals korķa un garāžā sameklēta jau pieminētā “patrona” spuldzītei. Lampas tapšanas process bija tik radošs, ka pēdējie korķa “apcirpšanas” darbi norisinājās vēl tad, kad lampa jau dega pie griestiem. Rezultāts ir lielisks – gaisma ir tik labi savaldīta, ka vairs NEKAD netraumēs agrā, tumšā rītā.

Un visbeidzot – taburete. Sākotnēji meklēju vecus ķeblīšus internetā. Tad nez kāpēc cerēju tos atrast Centrāltirgū. Sākotnējā doma bija nozāģēt no apaļkoka pabiezu ripu un pie tās pieskrūvēt ķeblīša kājas, radot savdabīgu naktsgaldiņu. Dzīve ieviesa korekcijas. Es nonācu leiputrijā, kur līdztekus Prismas gaļas stendam, Next krekliņiem un metāla bļodiņām par ļoti demokrātiskiem 10 eiro tiku pie taburetes ar masīvām metālkaluma kājām. Ar abpusējo skoču pie virsmas piestiprināju draudzenes atdotās trušādiņas. Rezultātā man ir mēbele, kur varu gan grāmatu uzlikt, gan pati piesēst, ja nepieciešams.

Tā nu šovakar tiek svinēts, jo ir uzVARĒTS par saprātīgu summu, kas nepārsniedza 160 EUR. Vislielākās izmaksas bija par krāsu un korķi, kas palika pāri, tomēr daudzas lietas un darbarīki tika sameklēti no mājās esošajiem krājumiem.

Galerijas nosaukums
LA.lv