×
Mobilā versija
Brīdinājums +22°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Trešdiena, 15. augusts, 2018
21. jūlijs, 2018
Drukāt

Kā iztulkot latviešu dainas? Sava versija trimdas latvietei (11)

Ekrānuzņēmums no videoEkrānuzņēmums no video

Izdota grāmata “Dainas”, kurā tās publicētas gan latviski, gan angliski, ar mērķi, lai latviešu garīgajā pasaulē varētu ielūkoties arī citas tautas.

Dainas iztulkojusi Ieva Auziņa Sentivani. Parasti tulkojumi atstāstīja saturu, bet nebija dvēseles.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Dvēseles tulkojumos nevar būt un nebūs. Veltīgas pūles. Vienkārši pasaules skatījums latviešiem ir citāds. Gribētos vēlreiz uzsvērt – latviešiem- nevis, kuri par tādiem uzdodas. Iznāks vien -“bei ivan baraban” -tagad angļu mēlē.

  2. In both languages would definitely be an asset

  3. Tikko ienac prataa — Mans tulkojums but labaks izlaist vardu “my” otraa rindaa.
    Labak skanet un but jau saprotams ka tas ir “manejais”.
    Es ieteikt vissiem pameginat patulkot.
    Jauna un pateekama veida laiku pavadeet.

  4. Ir apsveikams! Es nevar aizvien zinat vai esmu sapratus pareize. Ta tad tas var but liels paleegs.
    Tulkoshan ir grut jo vajag pareiz nozimu bet paturet valodas skaistum. Kas tik mili un skaisti par latvieshu valodu ir ka tie vardi izsak tadu milestibu pret dabu un tas kas to radija — dievinsh — kas ir neiespejam tulkot. Bet man rodas interese un gribej pameginat. Negrib nekko nemt nost no Sentivani kundzes maestro darbu. Cepuru nost vinai! Bet es doma ka man lab iznac vismas prieksh to kas
    redzams video lentite pie 0:06 “Lai es gaju…” –As I wander here or there,
    Ne’er without my song trove am I;
    When a harsh word comes my way,
    I with song can then reply.

    Bet manuprat kas varbut neiespejams tulkot ir tiesh tas meelakais un skaistakais — ka diminutivs eksiste
    latvieshu valodaa — ka ari vacu un italu valodas — lai izteikt kautko mazak — kalnins, piemeram.
    Bet latvieshu valodaa tas ari izsak milestibu pret to kalninu. Taa ka Dievinish nav maz bet meelsh.
    Un saulite nav maza bet meela. Grut izskaidrot “saulite” arzemniekam. Es vienreiz meginaju. Vini breenejas. Gandreez itka bij apvainojums pret to lielo saule kas mus visus sildinaa — Pietam ari varbut bishk padaudz shees pedejas dienas ziemel Eiropaa.

    • Diminutīvu jēgu neatšķir ne tikai ārzemnieki, bet arī Latvijā pie varas piesprukušie nesenie imigranti un imigrantu pēcteči.
      Tādi barbaristiskie civilokupanti ņirdz par latviešu mentalitāti un godprātību uzskata par bailīgumu, ko var izmantot aplaupīšanas nolūkiem.
      Viņu arsenālā izzagšana, lielu bagātību iztirgošana par grašiem, piemēslošana, vietējo “aborigēnu” kultūras apgānīšana ir “paši ejošākie” līdzekļi.

  5. Ir citi muļķi kas jau ir to mēģinājuši, rezultāts parasti ir komisks. Dainas nevar pārtulkot un nav arī vajadzības to darīt.

    • Pūles nekad nav veltīgas. Kur viens beidz tur cits tikai sāk. Latviešu dainas ir kā briljanti savā źilbinošā dažādībā. Tik pat smalljūtīgi kā smalkākais hai ku un tik pat tieši kā miets pa pakału. Un arī
      kā nu kurais, humora pilni. Tos labi tulkot ir meistara darbs!

      • par tie briljantiem – piekrītu, nav tādas valodas , kurā varētu izlikt latviešu dainu bagātību. Ritms vien ir ko vērts, a saturu nesaprot pat latvieši, kuriem izsniegta NA ārsta zīme, ka šie patiesi latvieši, bet nevar izskaidrot , ko nozīmē strautā kurt uguni, un kāpēc likt bēdu zem akmeņa, nevis risināt problēmu? Dziedātāju un dejotāju tauta, ko tādiem padarīsi? Daži gan plātās, ka neesot no kalpiem, bet gan no vagariem kā Māra Zālīte.

Draugiem Facebook Twitter Google+