Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. augusts, 2015
Drukāt

Kā kļūt par siena skulptoru

Foto no Initas Šteinbergas un Ievas Jātnieces albumaFoto no Initas Šteinbergas un Ievas Jātnieces albuma

Skulptūras rotā pļavu visu vasaru, un ļaudis pat no tālienes brauc tās skatīties. Rudens saulgriežos daļu veidojumu sadedzina, bet mazākos un labāk saglabājušos izvieto Pļavas muzeja telpās kā atraktīvus dekorus.

Lai veidotu siena skulptūras, nav obligāti jābrauc uz plenēru. Siena ballīti var sarīkot pats. Tā sevišķi noderēs tiem, kuri zāli tikai pļauj, bet lopiņu nav. Lai kļūtu par skulptoru, vajadzīgs siens, karkass un auklas. Noderēs arī šķēres, zāģis un āmurs. Šīs mantas atrodamas katrā lauku sētā.

Siens. Vislabākais ir ruļļos satītais siens. Tas jau kļuvis plastisks, labi padodas veidošanai. Svaigais, saulē pamatīgi izkaltušais ir spurains, ass un noder lielākam apjomam, piemēram, resna vēdera viducim. Skulptūrām var izmantot arī pērno sienu, bet rotāšanai – svaigus vai kaltētus grīšļus, smilgas, puķes u.c.

Auklas. Dārgākās ir auklas. Pamata tinumam pie karkasa der jebkuras auklas. Piemērotas ir arī zilās vai baltās, ar kurām aptin siena ķīpas. Kad apjoms ar stiprajām auklām aptīts un gatavs, ņem plānus siena kušķīšus un visu objektu pārtin ar maskējošu kārtiņu. Pēdējā slānī gan auklai jābūt pēc iespējas nemanāmākā tonī. Sevišķi stingri ir lina diegi. Vislabāk, ja tie satīti spolēs kā aušanai. Var izlietot arī vecos vilnas diegus. Fici vai kamolu iepriekš satin mazākās spolītēs, lai vieglāk tīt. Auklas vajadzēs daudz, tāpēc resnu un dārgu pirkt nav vērts. Galvenie kritēriji – lai ir siena krāsā un netrūkst tinot. Neder smalkā un slīdīgā saimniecības aukla, jo tā mezglosies.

Karkasi. Siena tēlu skeletiem der lazdu kārtis, jebkurš dēļa, caurules vai staba gals, kas atrodams sētā, jo karkasu neredzēs. Vispirms vizuāli iztēlojas skulptūras aprises un sanaglo vai kā citādi sastiprina balstus. Šim nolūkam der kanalizācijas darbos izmantojamā sudrabainā līplente. Siens ir smags, tāpēc karkasam jābūt stabilam. Turklāt ērti būtu siena govi, kas rotās pagalmu, pārvietot, ja jāpļauj mauriņš vai mazuļi grib pa to kāpelēt.

Rīkojas tā! Sienu ņem lēkšķēm un tin pie karkasa. Vienu pietin, ķeras pie nākamās. Resnākā vietā liek biezāku, tievākā – plānāku kārtu. Nevajag uztraukties, ja sākumā šķiet, ka nekas nesanāks. Cītīgi tinot, izdodas vienmēr! Lielus veidojumus labāk gatavot kopā ar kādu palīgu. Siena skulptūru augstākā pilotāža ir tad, ja veidojumi ir gludi un plastiski, siens nespurojas uz visām pusēm. Pat ja šķiet, ka tā ir diezgan skaisti, pirmajā lietū vai vējā pavirša veidojuma daile būs pagalam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+