Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. augusts, 2012
Drukāt

Kā nopelnīt uzticību
. Saruna ar Toniju Čodriju

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Apdrošināšanas kompānijas dažādās atlīdzībās par zaudētām dzīvībām, sabojātiem auto, nodegušām mājām, skādi lopiem un ražotnēm joprojām izmaksā vairāk, nekā tās ieņēmušas. Arī lielākā īpašumu apdrošinātāja AS “Balta” nedz pērn, nedz šogad nav varējusi izvairīties no zaudējumiem. Vai krīzes gadi apdrošināšanā pārvarēti, skaidro AS “Balta” valdes priekšsēdētājs Tonijs Čodrijs.

 

 

– Piebalgas porcelāna ražotājs Jānis Ronis secinājis: latvieši atsāk pirkt porcelāna traukus, tātad ekonomikas krīze ir garām. Vai arī apdrošinātāji mana kādas viņiem vien zināmas zīmes?

T. Čodrijs: – Mēs redzam, ka cilvēki vairāk naudas atlicina īpašumiem. Es negribētu to saukt par lielu aktivitātes vilni – joprojām bieži vien atrodamies ekonomikas lejupslīdes zemākajā punktā. Apdrošināšanas sektorā, kur tāpat kā visā ekonomikā pēdējos gados tika piedzīvots kritums, pērn novērojām nelielu parakstīto prēmiju kāpumu – daļēji, iespējams, palīdzējusi veiksmīgi realizēta cenu politika, daļēji – ir palielinājusies biznesa aktivitāte Latvijas tirgū. Bet tā ir vērtējama tikai kā maza kustība, nevis liels aktivitātes vilnis.

– “Balta” šobrīd sabiedrībai aktīvi rāda, cik dažādos īpašuma apdrošināšanas veidos cilvēki atgūst naudu – vai tie ir sabojāti traktori, knišļu sakosti lopi vai kā nupat – zibens saspertas elektroniskās ierīces. Jūs radāt priekšstatu, ka apdrošinās ļoti daudz un vēl vairāk – saņem atlīdzību par zaudējumiem…

– Kaut arī rādām piemērus, cik acīm redzami noderīgi esam īpašumu apdrošināšanā, apdrošināšanas produktu pirkšanas līmenis vēl ir samērā zems. No trīs Baltijas valstīm Latvijā iedzīvotāji vismazāk naudas iegulda apdrošināšanas produktos – tātad vismazāk nodrošinās pret riskiem. Jā, protams, ar sniegto informāciju cenšamies mudināt cilvēkus apdrošināt savu īpašumu, lai cilvēki, pirmkārt, uzzina par apdrošināšanas aktualitātēm un, otrkārt, redz mūsu klientu pieredzi, kā apdrošinātājs viņiem palīdz turpināt dzīvi vai nodrošināt biznesa nepārtrauktību negadījuma brīdī. Protams, tas palīdz arī mums pašiem veicināt biznesu. Piemēram, auto apdrošināšanas jomā “Balta” panāca labu izaugsmi KASKO polisēm.

 

Ja palūkojamies uz OCTA apdrošināšanu, tajā mūsu tirgus daļa ir samazinājusies. Iemesls: krīzes laikā polišu cena šeit ir samazināta tiktāl, ka mēs tik lēti vairs nespējam piedāvāt. Apdrošināšanas prēmijas kritušās divtik. Taču tik zema cena ilgstoši nevar būt noturīga.

 

– Cik daudz iedzīvotāju mēdz apdrošināties Rietumeiropā un cik – Latvijā?

– Latvijā mājsaimniecībai vidēji ir divi apdrošināšanas līgumi. Mēs gan neskaitām apdrošināto cilvēku skaitu, bet apdrošināšanas īpatsvaru pret iekšzemes kopproduktu. Jo, piemēram, mājsaimniecībai, kurā ir auto, visticamāk, jau ir divas auto apdrošināšanas (obligātā OCTA un, iespējams, KASKO). Latvijā apdrošināšanai tērē vairāk nekā 1% no IKP. Tāds tas ir arī pārējās Baltijas valstīs un visās augošajās ekonomikās. Ja salīdzinām ar nobriedušākiem tirgiem, tur apdrošināšanas īpatsvars ir trīs un vairāk procenti no IKP. Salīdzinājums labi parāda tirgus iespējas šeit.

– Krīzes gados visas apdrošināšanas kompānijas strādājušas ar zaudējumiem, arī jūsējā. Kā tas apdrošināšanā vispār iespējams – vairāk izmaksāts nekā ieņemts par polisēm?

– Jāatgādina, ka līdz 2011. gadam strādājām ar peļņu. Tagad dzīvojam, pateicoties spēcīgai bilancei, “RSA grupas” kopējam stiprajam finansiālajam stāvoklim un mūsu filozofijai. Klientu saistību izpilde ir pirmajā vietā, tādēļ strikti ievērojam saistību izpildei nepieciešamos kapitāla apmērus. Turklāt esam bijuši piesardzīgi un uzņēmušies tikai tādas saistības, ko varam izpildīt ilgtermiņā, jo esam atbildīgi un tādēļ nekad neesam raizējušies par rezervju pietiekamību.

Otra daļa atbildes ir par maksātspēju – mūsu kapitāls maksātspējas aprēķinam 2,3 reizes pārsniedz regulatora (FKTK) noteiktās minimālās prasības. Tas sniedz pārliecinošu drošību nākotnē. Tieši tāpēc, ka mūsu maksātspēja ir tik stipra, mēs varam atļauties zaudējumus no viena ceturkšņa uz otru, turklāt zinām, ka rīkoties piesardzīgi ar rezervēm ir pareizais solis, lai atgrieztos pozitīvajā – peļņas teritorijā. Mūsu klienti nekad netiks apdraudēti. Arī nākotnē mūsu filozofija nemainīsies: piesardzīga rezervēšana, pareiza cenu politika un atbilstošs klientu serviss, kā arī laba izplatīšanas kanālu stratēģija.

– Regulators Zakulis “LA” izskaidroja atšķirības starp banku un apdrošināšanu. Ja ieguldu naudu bankā un klājas labi, es to saņemu atpakaļ. Ja ieguldu naudu apdrošināšanā un man klājas labi, es to atpakaļ nesaņemu.

 

– Ikviens mēs gribam nodrošināties pret negadījumu. Mūsu maksātspēja ļauj izmaksāt kompensāciju par jebkādu negadījumu, kāds vien šeit var atgadīties. Otrkārt, “Balta” šeit ir kopš 1992. gada un iekarojusi klientu uzticību. Treškārt, to garantē “RSA grupa”, kurai ik gadu ir vairāk nekā pusmiljardu liela peļņa. Turklāt vēl regulators mūs uzmana.

 

Ir jāņem vērā, ka mūsu cenu politika ir konservatīva un klientu noturēšanas līmenis “Baltā” ir pārliecinoši augsts – gadu no gada pagarinām līgumus, stiprinot sadarbību ar saviem klientiem.

– Jūs runājat par investīcijām un rezervēm. Kā varat izskaidrot, ka 2011. gadā, kad jau bija redzams, ka “Balta” strādā ar zaudējumiem, īpašnieks “RSA Group” izņēma peļņu no ienākumiem?

– Mūsu akcionāri ir stiprinājuši bilanci gadu no gada. Protams, viņi sagaida, ka zināmā attīstības pakāpē uzņēmums dos atdevi no investīcijām. Tā kā bilancē rezervēti pietiekami uzkrājumi arī pagājušajā gadā un mūsu maksātspēja 2,3 reizes pārsniedza regulatora noteikto minimumu, tirdzniecības gadā gūto peļņu īpašnieki nolēma izmaksāt dividendēs.

– Ar zaudējumiem strādāja arī “RSA Group” piederošā “Direct Pojištovna” Čehijā, kuru īpašnieki pērn nolēma slēgt. Kādas ir atšķirības starp to un “Baltu”?

– “Direct Pojištovna” bizness bija atšķirīgs no “Baltas”. “Direct Pojištovna” ir četrus gadus veca. “Baltai” ir divdesmit gadu. Čehijā uzņēmums apdrošināšanu piedāvāja, izmantojot citus tirgošanas kanālus – pa tālruni, internetā. Šeit mēs pārdodam filiālēs, ar brokeru starpniecību un citiem izplatīšanas kanāliem.

“RSA Group” Čehijā veica investīcijas kā kopuzņēmumā. Pēc četriem gadiem paskatījāmies, ka tā joprojām nes zaudējumus un arī vidējā termiņā, pat ilgākā laikā neparedzējām tirgus apstākļu uzlabojumus tā, lai kompānija varētu gūt peļņu. Tāpēc tika pieņemts skarbs, bet pareizs lēmums – slēgt kompāniju. Atšķirība starp “Direct Pojištovna” un “Baltu” ir tāda, ka mēs spējam strādāt rentabli. Mēs esam nr. 1 Latvijā, mums ir izplatīšanas kanāli, apdrošināšana mums ir nobriedis bizness, mums ir pastāvīgi klienti. Katru līgumu, ko esam noslēguši, turpmākajos gados mēs esam spējīgi apkalpot.

– Jūs kā vienu no principiem savā politikā minējāt pareizu cenu politiku. Kā jūs to pārtulkotu klientu valodā?

 

– Polišu cenai ir jākāpj, jo tā krīzes laikā kritās par piecdesmit procentiem. Tomēr atlīdzību apmērs nesamazinājās proporcionāli. Ilgtermiņā nav ekonomiska pamata parakstīt riskus par cenu, kas nesedz atlīdzību un administratīvos izdevumus. Ja jūs pārlūkotu mūsu cenas pērn, piemēram, OCTA, jūs redzētu pieaugumu. Bet to darām, lai nodrošinātu saviem klientiem ilgtspējīgu biznesu.

 

– Autovadītāji pērk OCTA ik gadus vai vēl biežāk – ik ceturksni – un tāpēc izvēlas lētāko. Apdrošinātāji jau ar šo apdrošināšanas veidu neuzņemas ilgtermiņa saistības, kā tas ir citos īpašuma veidos. Kāpēc runājat par ilgtspēju?

­– Katra apdrošināšanas kompānija kādā laika posmā var pazemināt cenas. Problēma ir tā, ka prasījumi pēc atlīdzībām kļūst lielāki un lielāki, un kompānija cieš zaudējumus, un tā riskē pazemināt savu maksātspēju zem regulatora noteiktā minimuma.

Ja mēs veidojam cenas kā pašlaik, esmu pārliecināts, ka “Baltas” klienti uz mums paļausies un viņi mums būs nākamgad, aiznākamgad un ilgi pēc tam. Jo mēs nepiedzīvojam sistemātiskus zaudējumus un vedam ilgtspējīgu biznesu – tādu, lai uzņēmums varētu pastāvēt ilgtermiņā un nodrošināt visas atlīdzību uzņemtās saistības gadiem uz priekšu. Pretēja pieeja ir pārdot visu zem pašizmaksas un vienā brīdī nespēt īstenot savas atlīdzību saistības pret klientiem.

– Ja jums ir liela māte, tad konkurences cīņā jūs ar pazeminātām cenām varētu izturēt visilgāk?

– Nē, māte ar tādu bērnu nebūtu laimīga. Lēts, kas nenosedz izmaksas, uz ilgu laiku – tas jau ir bīstami. Būt lētam un šaubīgam – tas būtu sliktākais, ko varētu darīt biznesā un kādu iespaidu varētu radīt par kompāniju.

– Kad ārzemju bankas ienāk Latvijā, to meitas uzņēmumus visbiežāk pārvalda mūsu vietējie menedžeri. “RSA Group” laikam ir citāda stratēģija vai prakse, jo visur nozīmē savus vadītājus. Jūs nākat no…

– Lielbritānijas. “RSA Group” ir globāla organizācija un par vadītājiem izvēlas talantīgākos. Pirms Latvijas strādāju Omanā. Vēl iepriekš – Krievijā un Meksikā. Omanā strādāju kopā ar indiešu izcelsmes britu un zviedru. Dažādas prasmes, savienotas kopā, nodrošina nepieciešamo vadību. Bet palūkojieties uz “Baltas” izpildinstitūciju – valdē strādāju kopā ar pieciem vietējiem uzņēmuma direktoriem.

Nav noteikts, ka pie augstākā galda jāsēž ārzemniekam. Tur jābūt labākajam iespējamam kandidātam. Jāatrod labākais talants biznesam neatkarīgi no valsts piederības. Piemēram, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā “RSA Group” meitas uzņēmumus vada šo valstu pārstāvji.

– Cik vispār cilvēku Latvijā ir apdrošinājuši īpašumus?

– Gadā pie mums kopumā uz visiem produktiem apdrošinās 175 tūkstoši privātpersonu. Mūsu tirgus daļa ir aptuveni 22%. Ir grūti sarēķināt precīzas tirgus daļas, jo parakstītās prēmijas naudas izteiksmē nevar pārvērst apdrošināto cilvēku skaitā. Mēs spekulētu, ja teiktu, ka apdrošinājušies kādi 40% no 820 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību.

– Kādas ir latviešu nacionālās īpatnības apdrošināšanā?

– Visām tautām kopīga ir vēlme aizsargāt savu īpašumu, savu ģimeni, auto, veselību. Atšķiras vērtības, prioritāšu nospraušana un reaģēšanas veids. Cilvēki šeit ir laipni, vienkārši, bet attieksme pret risku ir atšķirīga. Latvijā cilvēki domā – ar mani nekas slikts negadīsies, tāpēc nav vērts pirkt apdrošināšanu, bet Skandināvijā un Lielbritānijā apdrošināšanu pērk ar domu – neesmu tik bagāts, lai atļautos neapdrošināties.

 

«KARSTAIS» JAUTĀJUMS

– Kāpēc “Balta” nupat nolēmusi nepievienoties Tiešās zaudējumu regulēšanas (TZR) sistēmai?

– Lielākā daļa OCTA polišu īpašnieku tiešo zaudējumu regulēšanas procesu uzskata par būtisku pakalpojumu, ko viņi vēlētos saņemt pie sava apdrošinātāja, nevis tērēt spēkus, pēc negadījuma meklējot vainīgā apdrošinātāju. TZR sistēma nosaka kārtību, kādā apdrošinātāji savā starpā norēķinās, un tās izveide nav pašmērķis. Svarīgākais ir nodrošināt klienta vajadzības – saņemt OCTA atlīdzības pakalpojumu pie sava apdrošinātāja.

Diemžēl, saskaroties ar TZR sistēmas dokumentu projektu sagatavošanas nemitīgajiem grozījumiem un ieilgušajām diskusijām, kas rada bažas un neskaidrības par to, kad un kā TZR sistēma vispār varētu darboties, un lai īstenotu mūsu klientu vēlmes, esam nolēmuši meklēt optimālu risinājumu un to drīzumā piedāvāt, nepievienojoties TZR sistēmai.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+