Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. jūlijs, 2013
Drukāt

Kā rīkoties, ja mantinieks neatdod piemiņas lietas?

Foto - Stock.XCHNGFoto - Stock.XCHNG

Pirms dažiem mēnešiem nomira mana tante, manas mammas vienīgā māsa. Viņai bērnu nebija, esmu vienīgā mantiniece.
Tante apprecējās 56 gadu vecumā. Vīrs sen jau miris, bet ir vīra dēls no pirmās laulības, vārdā Ivars. Tantei piederēja māja netālu no Rīgas. To viņa pirms vairākiem gadiem uzdāvināja Ivaram.

 

Tante šajā mājā dzīvoja viena, jo Ivars ir materiāli ļoti labi nodrošināts, viņam ir lepna privātmāja citur. Tantes mājā bija daudz vērtīgu lietu, arī mūsu dzimtas relikvijas. Viņa mutiski teica, ka tas viss paliks man. Kad tante saslima un palika uz gultas, es viņu kopu. Domas par testamenta rakstīšanu nevienai no mums nebija prātā, jo domājām, kā atgūt veselību.
Vēlāk, kad tanti nācās ievietot pansionātā, savu mājas atslēgu komplektu es atdevu Ivaram. Mūsu dzimta bija pārtikusi, tantes mājā bija Ulmaņlaika klavieres, mēbeles un gleznas labā stāvoklī, vērtīgas grāmatas, sudraba galda piederumi, porcelāna trauki, linu palagi ar izšūtām monogrammām, zelta zīmoggredzens ar monogrammu, rotaslietas, kā arī derīgas lietas, kuras tante bija nopirkusi jau pēc vīra nāves – automātiskā veļasmašīna, televizors, jauna gāzes plīts u.c. Atrodoties pansionātā, tante bija guloša un savas mantas pārdot vai kādam atdot nevarēja. 
Pēc tantes nāves teicu Ivaram, ka gribu iekļūt viņas mājā un paņemt savu mantojumu. Ivars to neļāva. 
Kā es varu atgūt savas dzimtas mantu, savu mantojumu? Runa jau nav par lietu vērtību naudas izteiksmē, tā ir piemiņa. Šis gadījums sirdī ir atstājis rūgtas mieles. Kā bagāts cilvēks, kam visa pietiek, var būt tik negausīgs?
 Dace Rīgā

 

 

Tomēr vēlāk Ivars centies radīt iespaidu, ka tantes mantas ir atdevis. Piemēram, atveda Dacei nelielu kastīti. Tajā bija tikai tantes vēstules, bižutērija, dzijas kamoliņi un trīs sudraba karotes. Vēlāk atdeva vienu gleznu, kurai nez kādēļ bija noņēmis rāmi. Pēc ilgām pārrunām piekrita, ka Dace atbrauks ar savu transportu, lai paņemtu klavieres un pārējās mantas. Taču, kad ieradās, Ivars viņu mājā nelaida un teica, lai brauc prom.

Kaimiņi stāsta, ka Ivars regulāri ierodas ar kravas mašīnu un ved prom visu iedzīvi, laikam grib māju pārdot. Kad tante atradās pansionātā, savu bankas karti viņa bija uzticējusi Ivaram, viņš izņēma visu naudu.

Kādas ir Daces tiesības? Patiešām, ja tantes vīrs miris un viņai bērnu nav, māsas meita Dace ir vienīgā mantiniece. Parasti šādos gadījumos, kad ir tikai kustama manta bez piederības dokumentiem, mantojuma lietu nekārto, jo gleznas, grāmatas, mēbeles, rotaslietas un visu pārējo mantinieki var paņemt tāpat.

Mājas īpašniekam nav nekādu tiesību piesavināties iemītnieka mantas! Piemēram, ja nomirst vecītis, kas dzīvo Rīgā īrētā pašvaldības dzīvoklī, pašvaldība taču nesavāc viņa klavieres!

Taču tagadējais mājas īpašnieks diemžēl uzskata savādāk. Tādēļ mantiniecei jārīkojas nekavējoties.

Jādodas pie zvērināta notāra, līdzi ņemot tantes miršanas apliecību un dokumentus, kas pierāda radniecību un uzvārda maiņu. Notārs uzsāks mantojuma lietu. Ja apstākļi to prasa, notāram tūlīt pēc personas nāves jāgādā par palikušā mantojuma apsardzību. Tas teikts Civillikuma 657. pantā. To dara vairākos gadījumos, arī tad, ja kāds no mantiniekiem to lūdz (atbilstoši Civillikuma 658. pantam), kā arī tad, kad jābaidās, ka mantojumu izputinās (pēc Civillikuma 659. panta 5. punkta).

Tiklīdz mantiniece būs pieteikusies, notārs izdos tiesu izpildītājam aicinājumu veikt mantojuma apsardzību. Šo aicinājumu notārs vai nu nosūta konkrētam tiesu izpildītājam, vai arī izsniedz mantiniekam, kurš pats izvēlas zvērinātu tiesu izpildītāju (šajā gadījumā – tādu, kas praktizē Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā).

Ja īpašnieks ir zināms, nevajadzētu būt grūtībām iekļūt mājā. Tiesu izpildītājs viņam nosūtīs aicinājumu un vienosies par datumu un laiku, kad ieradīsies un atslēgs telpas.

Ja mājas īpašnieks ignorēs tiesu izpildītāja aicinājumu, viņu var iesūdzēt tiesā par tiesu izpildītāja prasības vai rīkojuma nepildīšanu.

Tiesu izpildītājs aprakstīs mantu un noteiks tās vērtību. Par to būs jāmaksā – piemēram, ja aprakstā ir no 11 līdz 50 priekšmetiem, tas maksās 46,90 latus (plus 21 % PVN), ja aprakstīs vairāk, no 51 līdz 100 priekšmetiem – 93,70 latus (plus 21 % PVN).

Aprakstot mantu, atsevišķi nav jāuzskaita katrs šķīvītis un karotīte. Radniecīgus priekšmetus var grupēt. Var rakstīt, piemēram, kafijas servīze (52 priekšmeti), sudraba galda piederumu komplekts (naži, dakšiņas, ēdamkarotes, deserta karotes, tējkarotes – 30 priekšmeti), Konversācijas vārdnīca (norādot sējumu skaitu), vai vēl vienkāršāk – bibliotēka (523 grāmatas). Tad saraksts būs īsāks. Par mantas aprakstīšanas kārtību lems tiesu izpildītājs.

Lietu vērtību tiesu izpildītājs nosaka pēc saviem ieskatiem. Protams, mantiniece var izteikt savus priekšlikumus.

Aprakstot mantu, tiesu izpildītājam tā būs jānodod glabāšanā, ieceļot atbildīgo personu. Visvienkāršākais un prātīgākais risinājums – nodot to glabāšanā mantiniecei. Tad, kopā ar tiesu izpildītāju braucot aprakstīt mantu, mantiniece uzreiz var sarunāt kravas transportu un strādniekus, kuri aprakstītās lietas (klavieres, mēbeles utt.) aizvedīs uz viņas dzīvesvietu.

Ko darīt, ja daļa mantu pazudušas un ir pamats domāt, ka mājas īpašnieks tās piesavinājies? Tad mantiniece var rakstīt iesniegumu policijai un rosināt uzsākt krimināllietu.

Šai situācijai ir arī morālais aspekts. Senāk mūsu senči pa tiesām diez ko nestaigāja, toties ievēroja ētikas normas. Aizgājēja pēdējo gribu uzskatām par svētu, to pārkāpt ir grēks. Tante nomira ar pārliecību, ka visa kustamā manta tiks Dacei. Ja tagad mājas īpašnieks ir tik negausīgs, ka grib savākt arī tantes sudraba karotes, grāmatas un visu pārējo mantu, iespējams, ka šāda negausība viņam vēlāk kaut kādā veidā atspēlēsies…

 

Konsultēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes jurists Vitālijs Bogdāns un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste Vidaga Daniševska.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+