Mobilā versija
Brīdinājums +14.3°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
29. decembris, 2016
Drukāt

Anda Līce: Televīzija ir gluži slima ar seriāliem, šoviem. Kultūra tikai kā pielikums (14)

Publicitātes foto. Viens no populārākajiem seriāliem Latvijā ir "UgunsGrēks" daudzu sezonu garumā.Publicitātes foto. Viens no populārākajiem seriāliem Latvijā ir "UgunsGrēks" daudzu sezonu garumā.

Nobela prēmijas laureāte literatūrā rakstniece Svetlana Aleksijeviča kādā televīzijas raidījumā teica: “Es dzīvoju ar zaudējuma sajūtu.” Ar šo sajūtu visā bijušās padomju impērijas teritorijā, bet Krievijā īpaši, šodien dzīvo tie kultūras cilvēki, kuri neapkalpo pastāvošo varu. Eiforija par garīgo atmodu ir izgaisusi. Izcilais krievu kinorežisors Aleksandrs Sokurovs (viņa filmas Krievijā nerāda) saka vēl skarbāk: “Politika, kuru nevada humanitāras vērtības, ir slepkava.” Zaudējuma sajūta ceļas ne tikai autoritārismā slīdošās valstīs, bet arī demokrātiskajās, kur piekopj neprātīga patērnieciskuma politiku. Autoritārās valstīs kultūru perifērijā nostumj cenzūra un represijas, brīvajā pasaulē to paveic materiālo vērtību stādīšana pāri visam. Kultūra ir tikai pielikums kaut kam. Kā piespraude vai prievīte.

Latvijā zaudējuma sajūtu izraisa gadiem ilgi pēc pārpalikuma principa kultūrai atmestais budžets, literāro žurnālu un laikrakstu faktiskā neesamība un grāmatu dārdzība. Sabiedrībai nav lemts ieraudzīt literatūras kop­ainu, un nav zināms, kur šodien mīt literatūras kritika. Grāmata ir kļuvusi par luksusa preci. Mana pārliecība – tikai uz papīra uzrakstītais vārds var būt dzīvs pa īstam. Man patīk turēt rokās vārdus un sajust to svaru. Virtuālā pasaule gan saglabā vārdu nospiedumus, taču to krāsa, smarža un garša ir ātri gaistoša. Sabiedrība jau gadiem ilgi ir radināta pie grāmatu nelasīšanas, kāds tur brīnums, ka tik daudzi vairs neprot domāt un izteikties. No kultūras atrautie valdības cilvēki savām svētku uzrunām ar mokām sagrābsta kādas rindas no Raiņa dzejas vai tautasdziesmām. Es ar skaudību klausos, kā krievu literāro mantojumu mūsdienās lieto tādas personības kā mūzikas kritiķis Artemijs Troickis, žurnālists Nikolajs Svanidze, vēsturnieks Andrejs Zubovs, rakstnieks Viktors Šenderovičs. 
Viņi tajā jūtas kā zivs ūdenī, jo savā laikā šo mantojumu ir papilnam baudījuši.

Tie, kuri rada Latvijas kultūras vērtības, šodien bieži jūtas kā zivis zem ledus. Trūkst skābekļa, un viņi veltīgi tērē spēkus un laiku, drūzmējoties pie nedaudzajiem āliņģiem, kas jebkurā brīdī var aizvilkties ciet ar ledu. Mūsu televīzija ir gluži slima ar seriāliem un šoviem. Nekad agrāk par ēdieniem un ēšanu nav runāts tik daudz kā šodien. Jaunākais un, jādomā, ne pēdējais šovs ir “Es mīlu ēdienu”! Kā tādas vientuļas uguntiņas naksnīgā lauku ainavā uzmirdz raidījumi “Nacionālie dārgumi” un “Personība. 100 grami kultūras”, taču ar tiem vien ir par maz, lai sabiedrība augtu un nobriestu garīgi.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Latvieši visai augstprātīgi vērtēja, kā pēc Padomju Savienības sabrukuma Vidusāzijas republukas ieslīgst atpakaļ feodālismā. Paši latvieši izliekas nesaprotam, ka paši ir nobraukuši atpakaļ vecajos kalpu un baronu laikos.

  2. tas ir baigi, kad savairojas glupas massas, tiek rīkots karš to izkaušanai, nav jau tās pielietojamas valsts attīstībai, tā krita gladiatoru roma, jo paaicināja gotus…….. (redzat, kas notiek šarikovu krievijā)

  3. Nav obligāti skatīties TV.

  4. Citur viss labāk, vai ne?

  5. Bet tagad internets piedāvā kultūras iespējas…

  6. Nu, ko var visās malās gausties! Kas vēlas, tas atrod un dzīvo ar kultūru, starp citu, tie nopeltie seriāli arī ir daļa no mūsu kultūras – gribam to vai negribam… katram savs…ejam uz izrādēm, izstādēm, koncertiem, lasām grāmatas bibliotēkā… vai TV ir vienīgā kultūras nesēja??? Nesūkstamies, bet meklējam un atrodam!

    • Man arī liekās, ka tie humanitāri bišķi pārvertē savu lomu. Kā viņiem rādās – nepateicīga tauta nenovērtē savus ģēnijus. Ja grib lai tevi lasa, nežņaudzies izliec internetā un izlasīs. Bet ja gribi kļūt par miļjonāru, tad nu tā ir, kā ir. Labi atceros to laiku kad gribējuši par tukšu nopirktu disketi naudu kasēt.

  7. Pilnībā pierītu.Tika daudz kanālu, bet slēdz kuru gribi, seriāli(pārsvarā krievu valodā).Brīžiem šķiet, ka nedzīvoju Latvijā. Kā var skatīties tās infantilās intrigas, vai tad nepietiek, ka visa mūsu dzīve ir viens vienīgs seriāls par tēmu- es izdzīvoju.

  8. Vārds vietā. Televīzija stulba (ar Gunti Skrastiņu priekšgalā) pati par sevi, bet kas tai devis tiesības par idiotiem pārvērst aktierus, dziedātājus, mūziķus un citus mākslas kalpus?

    • Par idiotu nevar pārverst, par to piedzimst vai nu tēlo ja gribās pelnīt. Nemekle mūžīgi vainīgos uz ko novelt savās bēdās.

  9. Tas ir stulbas ziepju operas zel aktieri kuriem tur jamokas.laikam nevar citadi naudu nopelnit.Kad mes palikam tada rijeju tauta?

  10. Pakaucu, gudra, vai ne?

Ainārs Dimants: Latvieši – kā apiņi ap citu būvētiem balstiem (18)Ko Maskavas propagandas apkarošanā sola Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Jauns pielūgsmes objekts – OECD

Pagājšnedēļ Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija Rīgā prezentēja 2017. gada ekonomikas pārskatu par Latviju. A. Gurija prezentācijā sacīja, ka Latvija 2017. gadā starp OECD dalībvalstīm izcēlusies kā “top reformators”. Mediji publicēja neskaitāmos OECD secinājumus par Latviju, ieteikumus mūsu valstij, kā arī Latvijas amatpersonu secinājumus par tiem. Jurists Aivars Borovkovs tviterī par to ironizēja: “Ilgu laiku ierēdņi orientējās uz jaunu Dievu – OECD. Šodien var redzēt vaigā. Un tā pielūgsme…”

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (39)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (82)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+