Latvijā
Politika

Kadru maiņa VDK komisijā 16

Foto: LETA

Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas sastāvu atstājuši divi pētnieki, taču komisija izvirzījusi apstiprināšanai Ministru kabinetā trīs jaunas kandidatūras.

Komisijas paziņojumā norādīts, ka institūciju atstājuši divi vēsturnieki, kas lēmumu pieņēmuši “pēc atkārtotiem vadošo politiķu publiskajiem paziņojumiem, ka zinātniskajai izpētei jāsaņem sevišķā atļauja pieejai valsts noslēpumam”. Pēc “LA” rīcībā esošās informācijas, komisiju atstājušie ir LU Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēks Raimonds Cerūzis un tuvākā laikā to plāno darīt arī LU Latvijas vēstures institūta (LVI) pētnieks Dzintars Ērglis. Tiesa, komisijas pārstāve Marta Starostina apgalvoja, ka “Dzintars Ērglis nav paudis vēlēšanos izstāties no LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas”. Ar pašu Dz. Ērgli sazināties diemžēl neizdevās. Starostina gan norādīja, ka
“otrs, kurš izstājās, ir cita persona, nevis vēsturnieks Latvijas Universitatē”. Uzvārdu nosaukt viņa atteicās.

R. Cerūzis informāciju par savu aiziešanu apstiprināja un piebilda, ka paziņojumu par to komisijai iesniedzis pirms vairākām nedēļām. “Manas izstāšanās iemesls ir ļoti vienkāršs. Es jau LU strādāju vairāk par vienu slodzi. Man ir trīs nodarbības dienā. Līdz ar to īsti nespēju nodoties komisijas darbam. Nav mans mērķis pētīt “čekas maisus” vai detalizēti iedziļināties VDK kriminālajā sfērā. To es jau daudzkārt esmu sacījis komisijas priekšsēdētājam Kārlim Kangerim. Mana rīcība ir absolūti apolitiska. Esmu vēsturnieks un pētu zinātniskas lietas. Ja to nevar izdarīt, tad no diskutablām lietām distancējos,” komentēja Cerūzis, kurš komisijas darbā piedalās kopš dibināšanas brīža 2014. gadā.

Aizejošo vietā komisija izvirzījusi trīs jaunus locekļus, kuru kandidatūras jāapstiprina Ministru kabinetā. Nosauktie ir LU doktorants, agrākais Okupācijas muzeja līdzstrādnieks, vēsturnieks Ojārs Stepens, bijušais Latvijas Policijas akadēmijas dekāns, agrākais KNAB darbinieks jurists Aldis Daugavvanags, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes doktorants, zvērināts advokāts Linards Muciņš, kurš jau agrāk sadarbojies ar komisiju eksperta statusā. Komisijas darbības sākumā tajā bija 14 locekļu, bet vairāku gadu laikā dalībnieku skaits ir audzis un nu jau pārsniedz 20. Neoficiāla informācija liecina, ka, neskatoties uz kuplo pētnieku skaitu, aktīvi darbā un sēdēs piedalās vien labi ja ceturtā daļa (komisijas pārstāves komentārs: “Tā ir kļūdaina informācija. Komisijā ir tikai divi komisijas locekļi, kas nekad neko zinātnisku nav uzrakstījuši vai veikuši komisijas darbā, viens no tiem ir parādnieks. Visās pilnsapulcēs ir kvorums, lielākoties vairāk kā puse locekļu.”)

Tomēr vairāki komisijai tuvi avoti pauduši viedokli, ka īpaši vēsturnieku aprindās vērojama tendence distancēties. Tam ir vairāki iemesli, tostarp vēsturniekus un juristus pārstāvošo pētnieku viedokļu dažādība par darbības metodēm un stilu. Centrālais jautājums tomēr ir augošā politikas pieskaņa Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas darbībā. Jāpiebilst, ka komisijas locekļi, atskaitot vadību, algu nesaņem, taču par pētījumiem tiek maksāti honorāri.

LA.lv