Ekonomika
Bizness

Kāds ir autobūves potenciāls un iespējas Latvijā, vērtē eksperti0


Pārliecinošs autobūves līderis Latvijā ir komunālās saimniecības automašīnu ražotājs “Bucher Municipal” Ventspilī, kam apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā audzis teju trīs reizes.
Pārliecinošs autobūves līderis Latvijā ir komunālās saimniecības automašīnu ražotājs “Bucher Municipal” Ventspilī, kam apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā audzis teju trīs reizes.
Publicitātes foto

Oktobra sākumā plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka Latvijā plāno atjaunot transportlīdzekļu ražošanu ar zīmolu RAF, kas varētu notikt bijušajā mikroautobusu rūpnīcā RAF Jelgavā.

Par šo ieceri pavēstījis uzņēmuma “Rīgas autobusu fabrika, RAF” īpašnieks Ukrainas pilsonis Kirils Šumeiko. Iecere esot mazās sērijās ražot elektrisko pilsētas transportu, kas būtu autobusa un trolejbusa hibrīds.

Taču, kamēr vieni darbus tikai plāno, citi jau dara, un dara daudz. Kā patlaban izskatās viena no augošākajām un jaudīgākajām nozarēm Latvijā un kā tajā iekļaujas strauji augošā autobūve, “LB” atklāj nozares zinātāji.

 

Uz eksportu orientēta nozare

Latvijā mašīnbūve un metālapstrāde ir viena no vadošajām nozarēm, apstiprina Ekonomikas ministrijas (EM) Nozaru politikas departamenta direktors Gatis Silovs. Pēc EM datiem, 2017. gadā nozare nodrošināja 17% no kopējās apstrādes rūpniecības apgrozījuma un 22% no kopējā preču eksporta.

“Aplūkojot attīstības tempus sīkāk pa mašīnbūves apakšnozarēm, redzams, ka situācija ir atšķirīga. Kā viena no straujāk augošajām apakšnozarēm kopš 2005. gada ir segments, kas saistās ar piegādēm auto rūpniecībai. Šajā segmentā ir piesaistītas apjomīgas ārvalstu tiešās investīcijas,” piebilst Silovs.

Autobūve pēdējos gados nodrošinājusi vidēji 0,7 procentpunktu devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē, aprēķinājusi Latvijas Banka. Vairāk nekā 90% no nozares apgrozījuma veido eksports, tātad tā ietekmē arī eksporta apjomus.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati, 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā pieaugums bijis par 21,6%.

 

Investīcijas zemā līmenī

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds atzīmē, ka 2017. gads mašīnbūves un metālapstrādes nozarei bija pozitīvs.

Kā liecina nozares vidējie rādītāji, pēc vairāku gadu klusuma perioda atsākusies strauja izaugsme, kopējie nozares apgrozījuma rādītāji pieauga par 16% un eksports – par 19%, bet auto komplektējošo daļu segmentā pat par 34%.

Grīnfelds stāsta, ka pērn aizsāktās pozitīvās tendences turpinās arī 2018. gadā un ir pamats cerēt uz līdzīgiem apjoma pieaugumiem arī šogad.

Viens no noteicošajiem faktoriem ir labvēlīgā situācija tirgos, galvenokārt Eiropā, kur pēc dažādu ekonomisku un politisku satricinājumu perioda ir nostabilizējusies ekonomiskā situācija un atsākušās investīcijas dažādās nozarēs, kurām Latvijā strādājošie uzņēmumi piegādā produkciju.

“Pēc vairāku gadu lejupslīdes 2017. gadā ir pieauguši arī eksporta apjomi uz Krieviju un Norvēģiju. Neskatoties uz neviennozīmīgo politisko fonu, breksitu un citām politiskām problēmām, 2017. gadā turpināja pieaugt nozares produkcijas apjoms arī uz Lielbritāniju un ASV.”

Raksturojot nozari, Grīnfelds norāda, ka, neskatoties uz to, ka 2017. gadā bija ievērojams ražošanas apjoma pieaugums, kopumā investīcijas saglabājušās salīdzinoši zemā līmenī.

Asociācijas dati liecina, ka pēdējo gadu laikā nozarē nav ienākuši nozīmīgi ārvalstu investori, līdz ar to attīstības pamatā runa ir par esošo uzņēmumu paplašināšanos un ražošanas attīstību. Taču vienlaikus asociācijā pastāv pamatotas cerības, ka šogad investīcijas nozares uzņēmumos būs kopumā pieaugušas.

 

Autobūve aug visstraujāk

Raugoties uz autobūves segmentu, Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska norāda, ka automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana ir bijusi viena no svarīgākajām nozarēm, kas visvairāk sekmējusi apstrādes rūpniecības pēdējos gados demonstrēto izaugsmi.

Turklāt, pēc Latvijas Bankas datiem, autobūves nozare Latvijā šogad augusi visstraujāk, savukārt līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē.

Latvijas Bankas dati liecina, ka automobiļu un to detaļu ražošana līdz 2016. gadam lielā mērā atspoguļo kopējo tautsaimniecības attīstību.

Proti, ar straujāku kāpumu “treknajos gados” jeb 2006. – 2008. gadā, pēc tam sekojošu ražošanas apjomu kritumu krīzes periodā un pakāpenisku izaugsmi kopš 2011. gada. Tomēr kopš 2016. gada nozare ir pamatīgi izaugusi.

Laikā no šā gada janvāra līdz jūlijam, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, nozares produkcijas apjoms pieauga par 31,7%. Tādējādi var teikt, ka autobūve ir ar lielu pārsvaru straujākā izaugsme nozaru vidū.

Pārliecinošs nozares izaugsmes līderis pēc apgrozījuma pēdējo piecu gadu laikā ir Ventspils komunālās saimniecības automašīnu ražotājs “Bucher Municipal”, kura apgrozījums 2013. – 2017. gadā audzis teju trīs reizes jeb par 30,4 miljoniem eiro, kas ir vairāk nekā pārējo nozares TOP 10 uzņēmumu apgrozījuma kāpums kopā.

Dati arī liecina, ka šajā laikā gandrīz dubultojies arī uzņēmuma darbinieku skaits. Pēc Latvijas Bankas ekonomistes aprēķiniem, skaitot kopā nozares TOP 10 uzņēmumu apgrozījumu un darbinieku skaitu, kāpums esot iespaidīgs, proti, apgrozījums palielinājies par 50%, savukārt darbinieku skaits – par 31%.

Saglabājoties labvēlīgiem apstākļiem eksporta tirgos, gads nozarei kopumā būs ar divos ciparos rakstāmu pieaugumu, liecina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas prognozes. Ar auto būvi saistītais segments 2018. gadu noteikti noslēgs ar pieaugumu, kas var pārsniegt 30%.

Eiropas tirgus līderis

“Bucher Municipal” ir Šveices koncerna “Bucher Industries AG” apakšuzņēmuma “Bucher Municipal” meitasuzņēmums. Uzņēmums ir Eiropas un Austrālijas tirgus līderis, kas ražo komunālos transportlīdzekļus ielu un sniega tīrīšanai privātām un publiskām vajadzībām.

Uzņēmums ražo slaukāmās mašīnas, uzkopšanas mašīnas ziemai un atkritumu savākšanas mašīnas. Astoņus hektārus plašā uzņēmuma teritorija Ventspilī ar ražotnes ēkām 8000 kvadrātmetru platībā ir kļuvusi par lielāko koncerna komunālo automašīnu bāzi.

Ventspils ražotnē strādā ap 360 darbinieku. 2015. gadā “Bucher” Ventspilī sāka apgūt pilnu komplektēšanas ciklu. Ventspilī no Šveices un Anglijas tika pārceltas piecas tehnoloģiskās līnijas, kur tiek komplektētas piecu dažādu veidu komunālās automašīnas.

Pērn tika atklāta vēl viena jauna montēšanas līnija. Tādējādi Ventspilī patlaban tiek ražoti seši dažādi komunālo mašīnu modeļi, kas uzkopj ielas visā pasaulē.

Kā liecina Latvijas Bankas informācija, patlaban “Bucher Municipal” turpina investēt ražošanā, paplašinot montāžas un metināšanas platību par 3000 kvadrātmetriem, kā arī investē testa poligona izveidē, kur tiks pārbaudīta visa gatavā produkcija. Tāpat uzņēmums iegulda automātiskās noliktavas sistēmas izveidē.

 

Autobūve Latvijā bija, ir un būs

Bankas pārstāve atzīst, ka autobūve ir sarežģīta un materiāli ietilpīga joma, kur pilna cikla ražošanu nemaz tik viegli nevar nodrošināt un priekšrocības vienmēr būs industriāli attīstītām valstīm ar lieliem uzņēmumiem un spēcīgām autobūves tradīcijām.

Tāpēc maz ticams, ka Latvijā ir iespējams izveidot auto masveida ražošanu ar jaunu zīmolu, kuru finansētu nacionāls kapitāls.

Taču, pēc Rutkovskas domām, Latvijas autobūves industrijai ir divi pamata attīstības virzieni, no kuriem viens ir būt par kādu ķēdes posmu pasaulē pazīstamo automobiļu marku ražošanā un censties gūt no tā iespējami lielu labumu, bet otrs – specializēties nišas produktu radīšanā.

Piemēram, sacensību vai luksusa auto, kurus nevar un nevajag saražot masveidā un kuru pircēji būtu gatavi maksāt par īpašiem un dārgiem auto modeļiem. Šādu ražošanas pārorientēšanu uz pasūtījumu izpildi pieredzēja arī vairāki vēsturiskie uzņēmumi.

Kā potenciālu attīstības virzienu Latvijas Bankas ekonomiste min arī spēkratu ar elektrisko piedziņu konstruēšanu un ražošanu, kuras jomā Latvijā ir panākumi. Turklāt šo virzienu atbalsta arī Eiropas Savienības politika ar struktūrfondu atbalstu.

Saistītie raksti
Tomēr arī šajā ziņā uz lielražošanu diez vai varam cerēt, atzīst Rutkovska.

“Bet nav arī pamata noniecināt citus uzņēmumus, daudzas ražotās iekārtas un detaļas ir gana tehniski sarežģītas un zināšanu ietilpīgas. Katrā ziņā pēdējos gados vērojamie nozares attīstības procesi ļauj prognozēt, ka autobūve Latvijā bija, ir un būs,” secina Rutkovska.

LA.lv