Mobilā versija
+14.9°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
28. decembris, 2016
Drukāt

Kalpone par tūkstoti mēnesī? Nekustamā īpašuma tiesu lietas atklāj savdabīgu krāpniecību (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Šogad vairākkārt esmu rakstījis par viltus īrnieku problēmu – gadījumiem, kad banka, cits kreditors vai tiesu izpildītājs ierodas pārņemt mājokli, bet tur pēkšņi atrodas īrnieks cerībā pēc iespējas ilgāk noturēt mājokli bijušā īpašnieka rīcībā vai pat šantažēt banku vai jauno īpašnieku, pieprasot atkāpšanās naudu. Pētot šos gadījumus, kuri agri vai vēlu ja ne citādi, tad tiesvedības ceļā, beidzas ar krāpnieku zaudējumu, atklājās vēl viens paņēmiens, kā bijušajiem īpašniekiem mēģināt gūt labumu no atņemtā mājokļa. Un te dažos gadījumos krāpniekiem ir veicies.

“Nabaga kalpones”

2013. gads. Jūrmala. Dzīvoklis Bulduru prospektā 15. Pie zvērināta tiesu izpildītāja Kaspara Selecka, kurš gatavo dokumentus šā mājokļa pārņemšanai par labu jaunajam īpašniekam, ierodas Kristīne Krēsliņa un Ļana Stankeviča, kuras paziņo, ka dzīvokļa bijusī īpašniece Ludmila Vasiļčuka katrai par dzīvokļa apsaimniekošanu palikusi parādā 61 600 latus. To abas dāmas apliecina ar tiesas lēmumiem. Stankeviča uzrāda Rīgas pilsētas Vid­zemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses L. Liepiņas 2013. gada 4. aprīļa lēmumu, bet Krēsliņa par tieši tādu pašu summu – tās pašas tiesas tiesneses A. Rudzišas 17. aprīļa lēmumu.

“Tiesu izpildītājs saprata, ka tā ir krāpšana, un paziņoja mums. Par to pateicām Valsts policijai, vērsāmies tiesā un nekāda parāda izmaksa nenotika. Papētījām tos darba līgumus, kas it kā slēgti 2005. gadā, un mums sanāca, ka katra dāma par mājokļa uzkopšanu mēnesī tikusi nolīgta par aptuveni 700 latiem vai, tagad pārrēķinot eiro, aptuveni 1000 eiro. Sanācis, ka tā nu viņas gadiem vergoja par šo milzīgo summu, bet reāli neko nesaņēma – kā saka, strādāja uz parāda. Kad Vasiļčukai dzīvokli atņēma, tad kalpones it kā saprata, ka jārīkojas, lai nepaliktu bez algas. Un arī Civilprocesa likums šādu iespēju paredz. Tā 628. pants nosaka, ka ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemto naudu vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, bet pēc tam uzreiz to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu. Tikai pēc tam nāk visi citi prasījumi,” man stāsta konkrētā mājokļa kreditora AS “Reverta” drošības direkcijas vadītājs Uldis Dzenītis, kurš nevaino tiesneses, kuras noticējušas šim acīmredzami neeksistējušam parādam. Jo likums nosaka, ka gadījumos, kad parādnieks aiziet uz tiesu kopā ar to, kam ir parādā, un abi atzīst parāda esamību, tiesa to automātiski apstiprina un nevērtē pierādījumus (2013. gada beigās gan tika nolemts noteikt limitu 15 000 eiro šādiem automātiskiem tiesas spriedumiem – sk. uzziņu). Konkrētajā gadījumā tikai nupat 12. decembrī Rīgas apgabaltiesa atzina kalpoņu darba līgumus par spēkā neesošiem, bet viena cita tiesāšanās krimināllietā vēl turpinās. Pret saimnieci un abām kalponēm ierosināta krimināllieta par krāpšanu organizētā grupā ar iepriekšēju vienošanos un dokumentu viltošanu, kas draud pat ar cietumsodu. 22. novembrī paredzētā tiesas sēde tika atcelta, nākamā notiks pavasarī.

Ar Vasiļčuku un viņas kalponēm sazināties neizdevās. Cik man zināms, Vasiļčuka ir Krievijas pilsone, dzīvo Rīgā, Ķengaragā, savu vainu neatzīst un apsūdzībai nepiekrīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Ja jau kritērijs, lai noteiktu vai ir notikusi krāpšana ir algas lielums, tad mums ir vesela rinda tautas kalpu un valsts uzņēmumos kalpojošo, kuru algas sen jau ir pārsniegušas veselo saprātu. Piemēram AirBaltic Gauss, Reverta Deglava, ….. Kāpēc šajos gadījumos nav uzsākts kriminālprocess?

  2. Piedodiet,ar tupumu nelielās.Kopju māju alga 1500,apmaksāta ēšana,pilna dzīvošana,darba auto telefons,līgums ar nodokļiem.Iepūtiet….un alga var būt pat 3000 eur

  3. Pašam tiesu izpildītājam Kasparam Seleckim atņēma licenzi par krāpšanos 🙂 Un neba nu “apsaimniekotājas” nesamaksāja iepriekš, bet šoreiz atteicās samaksāt Kasparam 😉

  4. Tātad sanāk, ka valsts pieļauj šādu krāpšanos un likumi jau tiek veidoti šādiem gadījumiem, ja pat ir noteikti limita griesti.Tad ko te raksta un stāsta šos murgus!
    Bezdarbnieku kursos, savā laikā, tika mācīts, kā apkrāpt valsti. Pat žoklis atkārās no dzirdētā!

  5. Te nu esam – krāpjas kā vieni tā otri, katrs grib cīnīties ar saviem paņēmieniem. Un nav ne mazāko šaubu, ka kriminālas attiecības jārisina ar Kriminālprocesa un Krimināllikuma paņēmieniem. Tas , ka policijai nepatīk šķetināt šādas lietas un jebkuras saimnieciskas lietas, kur nav lielas naudas plūsmas, tāpat kā advokāti “sīkas” lietas, kur nav lielas naudas, negrib aizstāvēt, – tā ir valsta pārvaldes atbildība. Tiesai civilprocesā vienīgi ir jākonstatē vai darījums noslēgts likumīgi, ir juridiski spēkā vai neatbilstoši likumam, nav spēkā. Tiesas spriedumi pielīdzināmi likumiem. Tātad saistoši visiem, tāpat tiesu izpildītāji nevar nepildīt vai apšaubīt tiesu spriedumus. Autora izteikumi vai atsauce uz citu ieteukumu, ka tiesu izpildītājam “pienākums” ziņot par apšaubāmiem darījumiem nozīmētu apšaubīt tiesu spriedumu, kas būtu pretrunā jau ar iepriekš minēto, ka spriedums visiem saistošs kā likums. Tāpat kā zemesgrāmatu tiesneši un/vai notārs nevērtē pušu noslēgtās privātās vienošanās, līgumus. Tad rodas jautājums, kā lai nosaka šādos, šaubu gadījumos vēlmi uzlikt tiesu izpildītājam “pienākumu” ziņot tiesībsargājošam iestādēm par savām šaubām? Ar kuru likumu noteikts starpniekam, tiesu izpildītājam kā tiesas sprieduma izpildītājam, realizētājam šāds pienākums, kuri dokumenti jāvērtē kā apšaubāmi, ja tiesas spriedums jau noteicis rīcību – piedzīt utt., raksta autors nav vēlējies atklāt vai nesaprot situāciju. Apturēt tiesas sprieduma izpildi kā apšaubāmu? Uz tādu tiesu izpildītāja rīcību autors aicina, mudina tiesu izpildītāju? Kuru citu dokumentu vērtēt kā apšaubāmu un uzņemties pienākumu par tām ziņot? Ja rakstā nav šādas atklāsmes, mudinājums kādai personai, tiesu izpildītājam kā tiesu sprieduma izpildes personai uzlikt “pienākumu” – vai ir godīgi, tiesiski taisīt par grēkāzi? Tev, tiesu izpildītājam, ja es pēc sava prāta, no malas – banka, žurnālists nojaušu, ka ir krāpšanās, ir jāsaprot un jāziņo – ir pārspīlēts secinājums par pienākuma uzlikšanu. Būsim tomēr piesardzīgāki pret citu pienākumiem.

  6. Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku! Jo dziļāk Latvija integrējās Rietumkrātiņa sistēmā, jo biežāk notiek krāpšanās, jo biezākas aug eirokrātu regulas, instrukcijas un ieteikumi. Drīz te būs tādi sociālie džungļi, ka
    vispār paelpot nevarēs. Process turpinās – arī aizbraukšanas….

Jaunsleiņa mantinieks Kaminskis (1)Pašvaldību "orķestrim" jauns diriģents
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+