Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. janvāris, 2016
Drukāt

Kāpēc sievietes buldozerus politikā nemīl, pēta “Mājas Viesis” (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Tas ir izmisums,” tā izaicinošo un agresīvo Solvitas Āboltiņas kandidatūras “buldozerēšanu” Ministru kabineta priekšsēdētājas amatam nosauc sociālantropologs Roberts Ķīlis. “Vienotības” vadītājai gada nogalē nācies uzklausīt daudz kritikas par savu politisko darbošanos, līdzīgi kā 12. Saeimas vēlēšanās arī tagad dažādas aptaujas viņas virzienā rāda lielus mīnusus. Politologs Pēteris T. Henriksons no Stokholmas universitātes sociālajos tīklos ierakstījis, ka latviešu politikā, šķiet, tiek uzskatīts, ka sievietei mērķtiecīga tiekšanās pie varas nepiederas. Nav nekāds brīnums, ja jau mūsu valstī politiķa amatu par piemērotāku nodarbi kungiem norāda 17%, savukārt dāmām politisko lauku atvēl tikai 1% aptaujāto.*

Vai tiešām Latvijā sievietēm politiķēm pielāgo citu mērauklu nekā vīriešiem un vai viņām ir kādi savi īpašie paņēmieni politiskajā ringā, “Mājas Viesī” spriež politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Simona Gurbo, sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju katedras vadītāja Aivita Putniņa un jau pieminētais Roberts Ķīlis – izbijis politiķis, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā asociētais profesors.

– Vai Upsalas politologiem taisnība, ka Āboltiņu iegāž vīrišķais stils?
Simona Gurbo: – Var jau būt, ka sabiedrība no sievietes politikā sagaida daudz pozitīvāku un gaišāku attieksmi, taču Āboltiņas šā brīža situācijā saskatu jautājumu nevis par dzimumu, bet gan kā viņa iekļuva Saeimā. Tāpat viņai ir ļoti zemi reitingi sabiedrībā – vai tie veidojās tāpēc, ka viņa ir sieviete, vai ka ūjināja pensionāriem? Jau esmu uzsvērusi, ka “Vienotības” vadītāja ļoti neveiksmīgi veido politisko komunikāciju, piemēram, augstprātīgi runā ar žurnālistiem.
– Nez kas liek pieredzējušai politiķei pieņemt šādu uzvedību, zinot, ko tā var maksāt?
S. Gurbo: – Personīgi varu viņu saprast, jo zinu, ka žurnālisti mēdz arī nokaitināt. Āboltiņa savā ziņā ir uzkāpusi gana augstu, lai uzskatītu, ka viņai īsti vairs neviens nediktēs, vai un kā atbildēt uz jautājumiem. Taču jāatceras, ka pat ASV prezidents ir ļoti atkarīgs no žurnālistiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. šāds viedoklis var eksistēt tikai no Latvijas politikas attālinātās politologu galvās. Nez ko Zviedrijā vēlētāji- pensionāri teiktu par Solvitas ūjināšanas pasākumu pie Saeimas ēkas šoruden, nemaz nezinot par viņas vīra uzvaru apšaubāmā valsts iepirkumu konkursā un savastarpējās komunikācijas un vadības stilu Vienotības partijā?

  2. Žēl, ka Čepāne aizgāja projām no saeimas, viņa mierīgi vaēja stāvēt pretī vīriešiem – seksistiem.

  3. Nemīl shēmotājas un netīras intrigantes kā āboleni, nevis izdarīgas un enerģiskas dāmas.

  4. Saka, ka Dievs badīties gribošai kazai ragus nedod, bet varbūt tomēr pamēģināt ? Neesmu uzpūtīgās, iedomīgās Āboltiņas atbalstītājs, bet varbūt vērts pamēgināt, jo var gadīties, ka ar vienu šāvienu krīt divi zaķi. Ja izvēle izrādās neveiksmīga, tad Vienotībai skuju taka, ja veiksmīga, tad lauru vainags un mūžīga tā sauktās tautas mīlestība. Vienotība tomēr ir tāds īsts lupatu deķis, no dažādu mirušu partiju atlikumiem sašūts.Būs jauki paskatīties, kur pēc izjukšanas visi pamuks!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+