Latvijā
Politika

Valdība neiesaka OIK atcelt no 31.marta0


Krišjānis Kariņš.
Krišjānis Kariņš.
Foto: LETA/Edijs Pālēns

Ministru kabinets neiesaka Saeimai lemt par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanu līdz šā gada 31.martam, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš gan neprognozēja, kad OIK varētu tikt likvidēta, jo valdība uzdeva ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) divu mēnešu laikā sagatavot konkrētus priekšlikumus OIK likvidēšanai.

Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK līdz šā gada 31.martam. Kariņš pauda, ka valdība, pamatojoties uz potenciāliem siltuma un elektroenerģijas tarifu pieauguma riskiem, iespējamām Eiropas Savienības pārkāpuma procedūrām u.c., kas uzskaitīti EM sagatavotajā ziņojumā, Saeimai neiesaka lemt par OIK likvidēšanu līdz 31.martam. Gala lēmums par OIK likvidāciju būs jāpieņem Saeimai.

Ministru kabinets uzdeva EM līdz 31.maijam izstrādāt konkrētus veicamos pasākumus valsts atbalsta sistēmas sakārtošanai, kas nozīmē gan stingrākas prasības šo elektrostaciju darbībai, gan stingrākas kontroles un bargākus sankcijas pārkāpumu gadījumos, lai turpmāk atbalsts tiktu sniegts tikai priekšzīmīgiem un uz ilgtspēju vērstiem uzņēmumiem. Tāpat ministrija izstrādās priekšlikumus, kā radīt veicinošus apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.

Tajā pašā laikā Kariņš uzsvēra, ka, neskatoties uz šodien valdībā lemto, OIK tiks likvidēta.

“Ja mēs pieņemtu lēmumu par OIK atcelšanu no 31.marta, iestāsies virkne negatīvu seku, tostarp miljarda eiro tiesvedības, elektrības cena augtu par 15%, bet siltumenerģijas cenas varētu augt par 20-40%. Šis nav veids, kādā likvidēt OIK, tāpēc arī valdība lūdza EM divu mēnešu laikā nākt klajā ar redzējumu par to, kā pareizi likvidēt OIK,” sacīja Ministru prezidents.

EM piedāvāja valdībai lemt par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot no tā izņemt OIK publiskā tirgotāja jēdzienus, kā arī svītrot tiesību normas, kas nosaka valsts atbalstu obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Tādējādi elektroenerģijas galalietotāji vairs nesegtu izmaksas par atbalstu, kas sniegts saskaņā ar minētajām tiesību normām.

Otrdien EM informēja valdību, ka viens no riskiem šādiem likuma grozījumiem ir iespējamās tiesvedības. “Saistībā ar valsts atbalstu ir paredzami tiesvedības riski par investīciju aizsardzību, kā arī Satversmes tiesā. Minētos tiesvedības riskus var būtiski samazināt, paredzot kompensācijas mehānismus, ilgāku pārejas periodu vai konstatējot tādus būtiskus apstākļus, kas ir par pamatu šādu risinājumu ieviešanai,” pauda ministrijā.

Tāpat EM piedāvātais risinājums vērtējams ar augstu risku šajās tiesvedībās zaudēt, tādējādi radot papildu zaudējumus valsts budžetā turpmākajos gados miljarda eiro apmērā.

Atceļot OIK no šā gada 31.marta, Latvija arī nesasniegs atjaunojamās enerģijas mērķi 2020.gadā. Latvija arī nevarēs nodrošināt pienākumu, ka pēc 2020.gada no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars ir ne mazāks par 2020.gada mērķa bāzes līmeni, proti, 40% enerģijas bruto galapatēriņā.

Ņemot vērā minēto, par atjaunojamās enerģijas mērķa nesasniegšanu Eiropas Komisijai (EK) būs tiesības vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, kas Latvijai varēs noteikt finanšu sankcijas.

EM arī norāda, ka, likvidējot OIK no 31.marta, lielākā daļa OIK atbalsta saņēmēju kļūtu maksātnespējīgi un darbu zaudētu vismaz 1500 iedzīvotāju, kas strādā atjaunojamās enerģijas un dabasgāzes elektrostacijās un ar tām saistītajās nozarēs un valsts budžetā nenonāktu šo uzņēmumu nodokļu maksājumi, kas 2019.gadā varētu būt ap 36,5 miljoniem eiro.

Saistītie raksti

Ministrija arī aprēķinājusi, ka OIK atcelšanas tiešā ietekmē starppatēriņa izmaksas vidēji tautsaimniecībā saruktu par 0,4%, tādējādi uzņēmēju peļņa palielinātos par 0,44%, bet ražotāju cenas saruktu par 0,19%. Lielāks ieguvums būtu apstrādes rūpniecībā, kur OIK izmaksas veido relatīvi lielāku īpatsvaru.

Savukārt mājsaimniecībām, atceļot OIK maksājumu, rēķini par elektroenerģiju vidēji saruktu par 15% un mājsaimniecību rīcībā patēriņam papildus citām vajadzībām paliktu 40,1 miljons eiro.

LA.lv