Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. oktobris, 2012
Drukāt

«Kārklu vāciešu» balsojums

Foto - LETAFoto - LETA

Kad uzzināju, ka Latvijas Republikas pasēs vairs nav iespēju norādīt tautību, pieņēmu, ka noticis kāds tehniska rakstura pārpratums, kas steigšus jānovērš. Nacionālā apvienība sagatavoja grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai atjaunotu šādu iespēju, un iesniedza Saeimā. 25. oktobra plenārsēdē šo jautājumu izskatīja pirmajā lasījumā. Dzirdētais un pieredzētais šokēja…


 

Deputāti bija vienisprātis, ka nekādu starptautisku vai citu tiesisku saistību, kas pamatotu liegumu, nav. Tātad iemesls jāmeklē citur. Varētu šķist, ka bažas ir par kādas iedzīvotāju daļas diskrimināciju pēc etniskās pazīmes. Vairākkārt debatēs piesauca romu (jeb čigānu) tautības iedzīvotājus, kurus nereti diskriminējot izcelsmes dēļ. Šis arguments varētu būt pamatots, ja tautība būtu jānorāda visiem bez izvēles iespējām, taču šajos grozījumos runa bija tikai par izvēles iespēju.

Dot iespējas rakstīt tautību nevēlējās arī “Vienotības” deputāts Dzintars Ābiķis. Viņš pauda, ka pase esot tikai ceļošanas dokuments un uz robežām tautības ierakstu dēļ reizēm varot sanākt misēkļi, piemēram, gadījumā, ja ceļo kāds arābu izcelsmes LR pilsonis. Starpgadījumi uz robežām mēdz gadīties visdažādāko iemeslu dēļ (un diez vai šis būtu jebkad bijis izplatīts), bet uzskatīt pasi tikai par ceļošanas dokumentu ir aplami.

Pase ir iedzīvotāja pamatdokuments, kas satur būtiskāko cilvēka identitāti veidojošo informāciju. Ja tas būtu tikai ceļošanas dokuments, tad diez vai tik daudzi iedzīvotāji izmantotu iespēju tautību pasē tomēr norādīt.

Nekā citādi kā par demagoģiju nevaru nosaukt Reformu partijas deputāta Edmunda Demitera argumentāciju: “Ja ir runa par pašapziņu un vienīgais līdzeklis, lai viņu paceltu, ir iespēja ielūkoties pasē, tad patiešām laikam tomēr vairs nav labi.” Pēc šādas loģikas varētu atcelt arī Latvijas valsts karogu, jo arī tas noteikti nav “vienīgais līdzeklis”, lai celtu pašapziņu. Jautājums taču nav par to, ka ieraksts pasē būtu vienīgais līdzeklis, bet par to, ka tas ļoti daudziem, tajā skaitā šo rindu autoram, šķiet simboliska, skaista un nozīmīga tradīcija, ko nu ir lieguši.

Šķiet, ka visvairāk būtu jāpievērš uzmanība “Vienotības” pārstāvja Alekseja Loskutova paustajam: “Ja mūsu mērķis ir veidot politisku tautu – Latvijas tautu, nu, vajadzētu laikam beigt šķirot cilvēkus (..).” Šis Loskutova kunga paustais mērķis pēc būtības daudz neatšķiras no tās retorikas, ko lasām krievu preses slejās par “latvijiešiem” – visu iedzīvotāju kokteili, kas zaudējis savas etniskās saknes un sakusis vienotā politiskā nācijā.

Droši vien ieraksts pasē pats par sevi neko neizšķirs. Taču balsojums ļauj izdarīt labus secinājumus, kādas vērtības pārstāv ievēlētie “tautas kalpi”. Iespēju atjaunot tiesības uz tautību pasē šķīra vien trīs deputātu balsis. Kopā ar “Saskaņas centru” nobalsoja Reformu partija un daļa “Vienotības”, kas faktiski izšķīra likumprojekta nākotni.

Šoreiz vēršos pie tiem “Vienotības” politiķiem, kas bija “par”. Ir laiks apliecināt partijas demokrātiju un šajā jautājumā pieņemt vienotu frakcijas lēmumu. Nāciet ar kopīgu partijas priekšlikumu un disciplīnu šajā jautājumā, jo tā slava, ko daļa biedru jums sagādājuši, vairāk piestāv partijām “pa kreisi”!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+