Karstais hokeja gads: trenera meklējumi, paaudžu maiņa, netīrās veļas sāga 0
Trenera meklējumos: blefot arī jāmāk
Latvijas hokejā aizvadīta ļoti karsta ziema. Ilgu laiku netika apstiprināts izlases galvenais treneris – 13. vieta pagājušā gada pasaules čempionātā bija tik vājš rezultāts, ka darbu nācās zaudēt iepriekšējam vadītājam Aleksandram Beļavskim. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, meklējot viņa aizstājēju, pastāvīgi bija uzmanības centrā. Taču tā vietā, lai mierīgi darītu savu darbu, arī nekautrējās daudz ko pamest publikai – te pārrunas notiekot ar Tedu Nolanu, te ar Arti Ābolu, te ar zviedru Fredriku Stilmanu utt.
Pirms Ziemassvētkiem viņš paziņoja, ka ļoti labs variants būs Leonīds Beresņevs, taču vienošanās netika panākta – speciālists norādīja, ka negrasās strādāt par mazāku atalgojumu kā Beļavskis (ap desmit tūkstošiem eiro mēnesī). Tas bija ļoti negaidīts pavērsiens – viņam kā Dieva dāvana rodas iespēja atgriezties hokeja elitē, taču tā netiek pieņemta.
Svarīgi saprast, ka Beresņevs iepriekšējos divus gadus nebija aktīvajā hokeja apritē, pirms tam nepilnas divas sezonas pastrādāja Kazahstānā, vēl pirms tam – Latvijā un Igaunijā. Ja neskaita pusotru gadu Krievijas kluba Habarovskas “Amur” galvenā trenera amatā, tad Beresņevs augstākajā klubu līmenī nemaz nav strādājis. Un, par spīti šim fonam, viņš atsaka Lipmanam.
Meklējumi turpinās, un jau ar 99 procentu ticamību izskan informācija, ka galvenais treneris būs Toms Kūlens, kurš trīs gadus Latvijas izlasē asistēja Tedam Nolanam. Kad Lipmans tomēr pārdomā, kanādietis noskaišas – kā tā var būt, mums taču jau bija parakstīts līgums, tiek publiskots dokuments, uz kura lasāms arī Kirova Lipmana paraksts. Taču prezidents vēsā mierā norāda – “agreement” (tāds vārds bija minēts dokumentā) jau ir vienošanās, ne līgums. Kā saka – blefot arī jāmāk…
Februārī Lipmans atkal uzrunā Beresņevu, kuram šoreiz nosacījumi ir pieņemami, un Latvijas izlase beidzot tiek pie galvenā trenera. Pirms tam gan federācijas prezidents pamanās izplatīt informāciju, ka Maskavā runājis ar Arti Ābolu, kurš vēlāk parausta plecus – nekā tāda nav bijis. Taču viss šis teātris lielā mērā bija naudas taupīšanas nolūkos – ja treneri apstiprina jau vasarā, kā bija ar Beļavski, tad viņam katru mēnesi jāmaksā alga. Bet, ja februārī, raugi, vismaz pusgadu var maciņu turēt neatvērtu.
