Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. aprīlis, 2016
Drukāt

Tapusi kārtējā “nedzīvā” komisija. Cik maksās tās uzturēšana? (5)

Foto: LETAFoto: LETA

Ringolds Balodis

Uzziņa

Parlamentārās izmeklēšanas ikmēneša izmaksas

Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs pie deputāta mēnešalgas (2448) saņem piemaksu 1063 eiro apmērā. Priekšsēdētāja vietnieks un komisijas sekretārs katrs saņem 268 eiro piemaksu. Komisija var iztikt arī bez vietnieka un sekretāra. Taču katrai komisijai nepieciešams viens vai divi konsultanti tehnisku darbu veikšanai. Konsultantu alga Saeimā svārstās amplitūdā no 1080 līdz 1917 eiro.

Saeima pēc opozīcijas deputātu ierosinājuma izveidojusi parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas nodarbosies ar korupcijas apkarošanu. Tomēr koalīcija šai komisijai noteica tik īsu termiņu, ka, izveidošanas iniciatoru ieskatā, tā nespēs pilnvērtīgi darboties.

Jaunizveidotās struktūras nosaukums pārspēj pat Kafkas “Procesā” aprakstītos brīnumus – “Parlamentārās izmeklēšanas komisija par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšana sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”.

“Komisijas nosaukums patiešām ir tāds pagarš, taču ieturēts Latvijas parlamentārās prakses stilā, kad darbības virsuzdevums, uzdevums un pilnvarojums ir ietverts vienā milzu teikumā,” skaidroja komisijas izveides iniciators Ringolds Balodis (“NSL”). Viņaprāt, ērtības labad šo struktūru varētu dēvēt vienkārši par valsts izzagšanas izmeklēšanas komisiju. Tās uzmanības lokā būšot cīņa pret korupcijas lobēšanu un organizēto noziedzību. Balodis atgādināja maksātnespējas administratoru nebeidzamo seriālu, Kārtības policijas priekšnieka Arvila Feierābenda kukuļošanas skandālu, gadījumus ar negodīgiem robežsargiem un VID darbiniekiem. Pēc Eiropas Padomes pētījuma negodīgu amatpersonu dēļ Latvijai valsts kasei ik gadus garām aiziet 13% no IKP. Ministri ar šīm problēmām savās nozarēs netiekot galā, bet Saeimas deputātu valdošais vairākums ignorējot opozīcijas prasības pastiprināt parlamentāro kontroli. Alekseja Loskutova (“Vienotība) vadītā Korupcijas novēršanas apakškomisija strādājot ļoti nekvalitatīvi, bet KNAB ir iekšējo konfliktu novājināts.

Ne debatēs, ne balsojumā neviens deputāts neuzdrošinājās iebilst pret šādas izmeklēšanas komisijas izveidi. Tas izskatītos pārāk ne­smuki. Tādēļ valdošā koalīcija rīkojās slīpētāk un izmantoja savu balsu vairākumu, lai komisijai noteiktu darbības termiņu – seši mēneši kopš izveidošanas brīža. Komisijas izveides iniciatori uzskata, ka šādā veidā valdošais vairākums cenšas padarīt šo komisiju darboties nespējīgu, jo pusgada laikā nebūšot iespējams panākt progresu cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. “Bailes no korupcijas apkarošanas, no tā, ka varēs atklāt noziegumus, jūsos ir lielas,” debatēs pozīcijas deputātiem teica Balodis. Deputāte Solvita Āboltiņa gan oponēja, no Saeimas tribīnes atgādinot, ka iepriekšējo izmeklēšanas komisiju rosīšanās beigusies bez vērā ņemamiem rezultātiem, tostarp arī Baloža vadītā Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija: “Jūs gribat tikai imitēt darbu, nākt un katru reizi bļaustīties pēc katras sēdes, katrā komisijā vienkārši pierunāt pilnu kameru ar pilnīgām muļķībām un nepamatotiem apgalvojumiem. Kad un kur būs tas ziņojums, Baloža kungs? Mēs gribam redzēt arī to ziņojumu un apspriest!”

Kopš neatkarības atgūšanas šī būs jau 22. parlamentārās izmeklēšanas komisija un trešā 12. Saeimas sasaukuma laikā. Opozīcijas deputāti žēlojas, ka parlamentārā izmeklēšana pašlaik esot vienīgais viņu rīcībā atlikušais instruments, ar ko ietekmēt politiku, jo Pieprasījumu komisija ir pozīcijas rokās, uz deputātu jautājumiem ministri un premjers bieži vien pat neierodas atbildēt vai pat iesmej par kārtējiem jautājumiem, opozīcijas gatavotie likumprojekti un priekšlikumi Saeimā gandrīz vienmēr tiekot noraidīti. Taču arī izmeklēšanas komisijas darbu Saeimas vairākums var viegli paralizēt, nosakot īsus termiņus vai ievēlot vadībā savus pārstāvjus. Savulaik, vēl esot opozīcijā, to uz savas ādas ne reizi vien izbaudīja arī pašreizējās “Vienotības” pārstāvji. Par Saeimas klasiku kļuvuši Ilmas Čepānes vārdi: “Šī komisija piedzimusi nedzīva,” kad viņas ierosinātās izmeklēšanas komisijas (par neētisku rīcību tiesās) vadībā toreiz valdošās partijas (LTP/”LC”) ielika tēv­zemieti Juri Dobeli.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. domāju ka vārna vārnai acī neknābs ja ari ko atradīs lēnām viss noklusīs,pierādījumi pazudīs,neviens ne par ko neatbildēs…tur vajag ielaist cilvēkus no malas,neatkarīgus no siles!

  2. Kārtējais nedzīvi dzimušais ? Ne radošs darbs,bet peļu rosīšanās salmu kaudzē !

  3. Nav ko organizēt,lai ir tā pati kas ilgi domāja kā dabūt meža cūkas no Rīgas ārā.

  4. Tapusi kārtējā “nedzīvā” komisija.
    _________________________-
    Vai čiepsti Āboltiņas stabulē, ko?
    Viņa saeimas vadīšanas laikā nekādi nespēja izkasīties, lai izveidotu Parlamentāro izmeklēšanas komisiju “Maximas” lietā> Lai gan prezidents Bērziņš traģisko notikumu bija nosaucis par …”slepkavību”…Kad pēc 1,5 gada āboltiņu vēlētāji izmeta miskastē un par spīkeri tika ievēlēta Ināra Mūrniece, drīz vien darbu uzsāka Parlamentārā komisija, pateicoties kurai nu rit tiesa… Ja nebūtu komisijas, vienotības sponsoru, kas bijuši pie vainas veikala sabrukšanā, to lietu ar saviem sponsorētajiem kalpiem nomuļļātu, ka … pērkamie skribenti i nepamanītu!

  5. jau tāds raksts tapis no Zvirbuļkunga, tad jau kāds ir neapmierināts un mēģinās torpedēt procesu.Nevajag satraukties, drīz s…ds izpeldēs virspusē,tad gan raudzīsim,ko Zvirbuļkungs aizstāvēs aprakstot vai pārmetīs karogu… 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+