Kārtējais sasalums ceļā uz vienotu sabiedrisko mediju 0
Koalīcijas padome vakar vienojās veidot Saeimā īpašu apakškomisiju, kas vērtēs Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izstrādāto vienotā sabiedriskā medija koncepciju, kā arī šā dokumenta tapšanas atbilstību likumiem.
Šādas apakškomisijas veidošanu pieprasīja “Vienotības” un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji. Nepieciešamība pēc tās tiek pamatota ar nesen sagatavoto Valsts kontroles (VK) ziņojumu, kurā negatīvi vērtēta darba organizācija Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Plānots, ka apakškomisija tiks veidota pie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ko vada NA pārstāve Ināra Mūrniece. “Koalīcija vienojās, ka nepieciešams izvērtēt VK konstatētos pārkāpumus padomes darbā un pieprasīt skaidrojumu no padomes locekļiem. Tāpat deputātiem nepieciešams laiks, lai iepazītos ar sagatavoto koncepciju,” teica I. Mūrniece, kura jau iepriekš vairākkārt apgalvojusi, ka pašreizējā redakcijā vienotā medija koncepcija nebūtu virzāma tālāk. Viņa nepretendējot uz apakškomisijas vadīšanu, bet atzina, ka vēlētos tajā strādāt. Mūrniece arī informēja, ka, vērtējot koncepciju un tās tapšanas likumību, tikšot vērtēts arī padomes locekļu darbs.
Premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) pēc koalīcijas sēdes skaidroja, ka apakškomisijas mērķis būs mēģināt rast vienošanos, kādā veidā virzīties uz priekšu ar vienotā sabiedriskā medija izveidi. Neviens no koalīcijas partneriem nenoliedzot mediju apvienošanas nepieciešamību, bet esot atšķirīgas izpratnes, kā šo procesu veikt.
Lēmums par apakškomisijas izveidi būtībā nozīmē koncepcijas virzības iesaldēšanu, jo Saeimā drīz sāksies sesiju starplaiks, visticamāk, apakškomisija savu darbu sāks rudenī. Koncepcijas virzības apturēšana savukārt var nozīmēt to, ka Latvijas Televīzija un Latvijas Radio nesaņems nākamajam gadam ieplānoto papildu finansējumu satura pilnveidošanai 2,3 miljonu latu apmērā.
NEPLP pārstāvis Gints Grūbe pauda izbrīnu par koalīcijas lēmumu. Viņaprāt, NEPLP darbībā nekādu nelikumību nav bijis un ar VK fiksētajiem trūkumiem un to novēršanu ikviens var iepazīties pāris stundu laikā. Tādēļ tam nebūtu nepieciešams veidot īpašu apakškomisiju. Viņš arī pauda bažas, ka politiķi kārtējo reizi mēģina “norakt” virzību uz vienotā sabiedriskā medija izveidi.
VK revīzijas ziņojumā teikts, ka, pārbaudot NEPLP darba organizāciju, konstatēta tiesību aktu prasību neievērošana, kā arī dažādas nepilnības finanšu vadībā un uzraudzībā pār LR un LTV piešķirtajām valsts dotācijām. Piemēram, nelikumības darbinieku kompensāciju izmaksā, nepietiekamā uzraudzībā pār sabiedriskajiem medijiem.
Tostarp pārkāpumi konstatēti sabiedriskā medija koncepcijas tapšanā: saskaņā ar revīzijas ziņojumu NEPLP bija piešķirti 80 tūkstoši latu iepriekš paredzamu pasākumu finansēšanai. Tomēr padome nav nodrošinājusi pietiekamu uzraudzību pār 38,2 tūkstošiem latu no piešķirtās naudas, kas paredzēta ekspertu pakalpojumiem sabiedriskā medija koncepcijas izstrādē.
