Pasaulē
Eiropa

Katalonijas premjera amatā apstiprināts Torra 16

Foto AFP/Scanpix/LETA

Katalonijas parlaments pirmdien reģiona premjerministra amatā apstiprinājis lielāko separātistu partiju izvirzīto Kimu Torru, kurš apsolījis turpināt cīņu par neatkarību.

No 135 reģionālā parlamenta deputātiem par Torras kandidatūru balsoja 66 likumdevēji, kas atbalsta Katalonijas neatkarību, kamēr 65 deputāti, kas iestājas par Spānijas vienotības saglabāšanu, balsoja pret.

Četri deputāti, kas pārstāv nelielo galēji kreiso partiju “Tautas vienotības kandidāti” (CUP), balsojumā atturējās.

Lai gan arī CUP atbalsta Katalonijas neatkarību, partija atteikusies atbalstīt Torras kandidatūru, jo priekšroku joprojām dod bijušajam premjeram Karlesam Pudždemonam, kuram nācās atsaukt savu kandidatūru Madrides pretestības dēļ.

“Mēs izveidosim Katalonijas Republiku,” īsā uzrunā pēc balsojuma paziņoja 55 gadus vecais Torra.

Viņš apsolīja ievērot 1.oktobrī, par spīti Spānijas tiesas aizliegumam, notikušā neatkarības referenduma rezultātus un turpināt cīņu par “neatkarīgas valsts izveidi republikas formā”.

Saskaņā ar katalāņu varasiestāžu datiem 90% no nobalsojušajiem neatkarības referendumā atbalstīja atdalīšanos no Spānijas, lai gan no 5,5 miljoniem balsstiesīgo tajā piedalījās tikai 2,2 miljoni.

Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs aicinājis uz “sapratni un harmoniju”, taču brīdinājis, ka nepieļaus jebkādus Spānijas likumu un konstitūcijas pārkāpumus.

Torras apstiprināšana amatā pēc mēnešiem ilgušā politiskā strupceļa paver ceļu uz jaunās Katalonijas valdības izveidi, kas savukārt ļaus atcelt Madrides tiešo pārvaldi, kura tika ieviesta 27.oktobrī, reaģējot uz reģionālā parlamenta balsojumu par vienpusēju neatkarības pasludināšanu.

Tomēr centrālās valdības cerības nepiepildījās, un ārkārtas vēlēšanās, kuras tika izsludinātas pēc Katalonijas parlamenta iepriekšējā sasaukuma atlaišanas, katalāņu separātistiem izdevās saglabāt absolūto vairākumu.

Taču ilgu laiku pēc decembrī notikušajām vēlēšanām neizdevās izveidot jauno valdību, jo lielākā daļa separātistu līderu atrodas vai nu trimdā vai apcietinājumā un neviens no iepriekš izvirzītajiem kandidātiem uz premjera amatu nevarēja ierasties uz savas apstiprināšanas sēdi parlamentā.

Tāpēc pagājušajā nedēļā Pudždemons atsauca savu atkārtoti izvirzīto kandidatūru un kā savu aizvietotāju piedāvāja Torru.

Arī pirmdien pēc Torras uzrunas ar runu Katalonijas televīzijā uzstājās Pudžedemons, kurš šobrīd atrodas Vācijā, kur tiesa turpina izskatīt Spānijas prasību viņu izdot tiesāšanai.

Pudždemonam par neatkarības referenduma organizēšanu izvirzītas apsūdzības dumpī un valsts līdzekļu izšķērdēšanā, par ko viņam draud līdz 30 gadiem ilgs cietumsods.

Centriskās partijas “Ciudadanos” līdere Katalonijā Inese Arrimadasa, kas iestājas par Spānijas vienotības saglabāšanu, nosaukusi Torru par Pudždemona marioneti.

Pirmajā balsojumā, kas notika sestdien un kurā Torram apstiprināšanai premjera amatā bija nepieciešams absolūtais vairākums, viņš netika apstiprināt, jo pret viņa kandidatūru līdz ar unionistiem balsoja CUP deputāti.

Taču otrajā balsošanas kārtā Torras apstiprināšanai pietika arī ar vienkāršo vairākumu, ko nodrošināja CUP lēmums šoreiz balsojumā atturēties.

Savā runā Torra cita starpā nosodīja Eiropas Savienības (ES) institūcijas, kas ievēro “nepieņemamu klusēšanu” Katalonijas jautājumā.

Viņš arī pavēstīja, ka ārvalstīs tiks izveidota jaunajai reģionālajai valdībai paralēla “Republikāniskā padome”, kuras vadību uzņemsies Pudždemons.

Tomēr šķelšanās draud arī pašu separātistu nometnei, kuru veido Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC), Pudždemona vadītā labēji centriskā apvienība “Kopā par Kataloniju” un CUP, atzīst konsultāciju uzņēmuma “Teneo” direktora vietnieks pētniecības jautājumos Antonio Barrozu.

Kamēr ERC vēlas īstenot mērenāku pieeju, lai izvairītos no Madrides represijām, Pudždemona stratēģija paredz izmantot katru iespēju, lai mestu izaicinājumu Spānijas centrālajai valdībai un neļautu atslābt neatkarības kustībai, norāda Barrozu.

LA.lv