Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. septembris, 2015
Drukāt

Kāzu rīkotāji: savām kāzām jaunlaulātie gatavi atvēlēt no 3 līdz 15 tūkstošiem eiro

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas iedzīvotāji kāzu rīkošanai vidēji gatavi atvēlēt no trim līdz 15 tūkstošiem eiro, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie kāzu rīkotāji.

Atpūtas vietas “Springšļu dzirnavas” īpašniece Viviāna Zipa aģentūrai BNS teica, ka patlaban ir sākusies rudens kāzu sezona, bet vienlaikus aktīvi tiek veiktas rezervācijas arī uz nākamo un aiznākamo gadu.

Pēc Zipas sacītā, “karstākā” kāzu sezona sākas maija beigās un ilgst līdz septembra sākumam. “Kāzas tiek plānotas ārkārtīgi savlaicīgi. Patlaban ir rezervēta gandrīz visa nākamā vasara – palikušas tikai dažas nedēļas nogales. Tendence ir tāda, ka kāzas visi grib svinēt tikai vasarā, bet varbūt ir vērts padomāt arī par to, ka kāzas var skaisti svinēt arī ziemā. Ir daudz iespēju svinēt skaisti arī ziemā, bet tieši vasara patlaban ir pārslogota,” stāstīja Zipa.

Viņa norādīja, ka vidēji kāzas tiek rīkotas 50 līdz 100 cilvēkiem. Savukārt kāzām atvēlētais budžets pēdējos gados ir būtiski audzis, tādēļ cilvēki rūpīgi seko līdzi tam, lai viss būtu atbilstoši viņu vēlmēm. “Kopējais kāzu budžets ir pieaudzis ļoti būtiski, ņemot vērā, ka ir pieaudzis viesu skaits, prasības, ko viesi vēlas, līdz ar to kopējais budžets ir audzis par vismaz 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,” teica atpūtas nama īpašniece.

Pēc viņas teiktā, vidēji kāzām atvēl no trim līdz pieciem tūkstošiem eiro un vairāk. “Kāzas ir atkarīgas no katra pāra rocības, vēlmēm un iespējām. Bet kopējās izmaksas ir pieaugušas. Cilvēki vēlas kvalitāti, vēlas labu attieksmi un piedāvājumu. Viņi ir gatavi maksāt, bet tajā pašā laikā vēlas arī pretim kvalitāti, attieksmi un daudzveidīgu piedāvājumu tieši savai skaistajai dienai,” pauda Zipa.

Pēc viņas teiktā, precēties uz “Springšļu dzirnavām” dodas arī daudz jaukto tautību pāru – kur viens ir latvietis, bet otrs – ārzemnieks. “Interesanti ir arī tas, ka mēs esam pašā Vidzemes vidū, bet brauc gan no Latgales, gan no Kurzemes. Tā kā nav teikts, ka pie mums brauc tikai tie pāri, kas ir kaimiņos, bet arī citu novadu ļaudus. Ja ir ārzemnieki, tad tie ir pāri, kuri ir jauktie pāri. Tādi, kas ir tikai ārzemnieki, mums nav,” klāstīja Zipa.

Arī Bīriņu pils direktore Solvita Muižniece aģentūrai BNS pastāstīja, ka nākamai vasarai visas nedēļas nogales jau ir rezervētas, tostarp sāktas rezervācijas arī jau 2017.gada vasarai. “Ja mēs vēl pirms kādiem diviem gadiem smējāmies, ka jocīgie ārzemnieki jau gadu iepriekš kāzas rezervē, jo gada laikā taču viss kas var notikt, tad tagad ir tā, ka pat divus gadus uz priekšu rezervē, un tas ir pilnīgi normāli. Cilvēki plāno, viss ir aizņemts, un mēs esam palikuši tieši tādi paši kā ārzemnieki,” klāstīja Muižniece.

Pēc viņas teiktā, ja agrāk par kāzām jaunajam pārim maksāja vecāki, tad tagad parādījusies tendence, ka gados jaunākie pāri jau paši var apmaksāt visus ar kāzām saistītos izdevumus.

Tostarp Muižniece pastāstīja, ka daudz tiek rīkotas arī starptautiskas kāzas. “Skaidrs, ka mūsu dzīves līmenis ir cēlies, un mūsu globalizācija ir gājusi uz priekšu, jo ļoti daudzas kāzas un kāzu viesi ir ārzemnieki,” sacīja Muižniece.

Pēc viņas teiktā, Bīriņu pilī parasti kāzas tiek rīkotas no 50 līdz 100 kāziniekiem. Parasti tās tiek svinētas diennakti. “Tradicionāli ir pirmā diena, kad sabrauc viesi, lapenē ezera krastā pāris skaisti laulājas, tad ir kaut kāds izbrauciens, kad jaunie domas prom un visi vai nu brauc līdzi, vai tepat uzkavējas, un tad ir vakariņas, kad visi atkal ir kopā. Šeit paliek pa nakti un nākošajā rītā pie mums var palikt tādā piknika vietā, pēc brokastīm pilī visi var iet ārā zaļā dabā pasvinēt,” stāstīja pils direktore.

Vienlaikus viņa atzina, ka pēdējos gados kāzu izmaksas ir augušas. “Tā kā mēs nodrošinām telpu un ēdienu, tad šī daļa ir cēlusies tikai tik, cik attiecīgi ir produktu cenas cēlušās un darbaspēka izmaksas – protams – ka tas valstī pakāpeniski ir audzis. Citādā ziņā cilvēki vairāk tērē ekstrām un ārpakalpojumiem – noformējumam, kartītēm, viesu dāvaniņām, mīļlietiņām. Ja agrāk bija svarīgi, lai ir kārtīgs galds un kur pagulēt, tad tagad nāk klāt visādas izdarības,” klāstīja Muižniece.

Uz Bīriņu pili laulāties dodas ne tikai latvieši, bet arī ārzemju pāri, visbiežāk skandināvi. “Tas ļoti aktuāli, gan paši pāri no ārzemēm brauc, vai radinieki kāziniekiem ir ārzemnieki. Tā vienkārši “nenāk uz dullo”, parasti viņiem ir kāda mutiskā reklāma bijusi. Lielākā daļa tomēr ir tā, kur latvietis un ārzemnieks – jauktās laulības,” sacīja Muižniece.

Savukārt atpūtas kompleksa “Brūveri” īpašnieks Uldis Dvinskis aģentūrai BNS norādīja, ka pēdējos gados kāzu rīkošanas pieprasījumā nekas nav būtiski mainījies. “Interese ir noturīga, kāzu cik bija iepriekš, tik apmēram ir arī tagad, mums tas, protams, ir arī kapacitātes jautājums. Cilvēki tagad jau sāk precēties ne tikai nedēļas nogalēs, ne tikai vasaras karstākajos mēnešos, bet arī citos laikos,” stāstīja Dvinskis, piebilstot, ka karstākajā kāzu sezonā – no maija līdz septembrim – vidēji sanāk noorganizēt 20 līdz 25 kāzas.

Pēc Dvinska teiktā, cilvēki jau sākuši interēties gan par nākamo, gan aiznākamo gada vasaru, bet esot arī tādi kāzinieki, kas uzrodas dažus mēnešus pirms vēlamā kāzu datuma.

Tostarp “Brūveru” īpašnieks atklāja, ka vidēji vienu kāzu izmaksas svārstās no pieciem līdz 15 tūkstošiem eiro. “Summas noteikti ir augušas, protams, tās ir atkarīgas no cilvēku skaita, mūsu vieta var uzņemt ļoti daudz – līdz 100 cilvēkiem, bet tās jebkurā gadījumā ir lielas kāzas, un tās ir izmaksas, kas aug ne tikai no cilvēku skaita, bet arī no visādām organizatoriskajām izmaksām,” sacīja Dvinskis.

Runājot par tendencēm un paradumiem, Dvinskis pauda, ka pēdējo triju gadu laikā nav bijušas būtiskas izmaiņas. “Joprojām noturīgi daudz ir starptautisko kāzu, bet tagad samazinās, jo bija gadi, kad to bija vairāk nekā vietējo kāzu. Mums arī tāda vietas specifika – latviska vieta, kur starptautiskās kāzāss, tie, kas ir latviešu pusē, grib parādīt, kāda izskatās latviešu sēta, lai nebūtu bezpersoniski. Līdzīgi kā cilvēki ved savus ciemiņus uz “Lido” paēst, tā uz kāzām pie mums,” stāstīja “Brūveru” īpašnieks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka senās latviešu kāzu tradīcijas arī stingri turas pretim jebkādiem jauninājumiem, taču pēdējā laikā aktuālas ir kļuvušas “zaļās domāšanas” kāzas. “”Zaļās domāšanas” kāzas ir, kad cilvēki grib precēties ārā pie dabas. Viņiem ir svarīgi, lai viņi atrastos dabā, viņi izmanto savā ēdienkartē daudz dabas velšu un dekorācijās izmanto elementus no dabas. Bija vienas kāzas pilnīgi bez alkohola, tikai ar dabīgo sulu limonādēm. (..) Turklāt mēs paši esam pilnīgi zaļā vietā, un tas iet kopā ar tādu zaļās domāšanas vilni, kas pasauli ir pārņēmis,” klāstīja Dvinskis.

Viņš arī novērojis, ka biežāk tieši meitenes atrod sev līgavaiņus ārvalstīs, savukārt puišu, kuriem būtu cittautu līgava, esot ļoti maz. Pēc Dvinska teiktā, visbiežāk jaukto pāru otrās pusītes ir no Lielbritānijas, Zviedrijas, Šveices un Vācijas.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+