Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. maijs, 2013
Drukāt

Ķīnas vēstnieks Latvijā: Biznesā esmu 21 gadu. Reklamēju Ķīnu

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Nesen amatā stājās jaunais Ķīnas vēstnieks Latvijā Jans Guocjans, kurš izteica vēlmi apmeklēt “LA” redakciju. Izmantojot šo iespēju, “LA” žurnālisti Voldemārs Krustiņš, Ģirts Vikmanis un Jānis Krēķis vēstnieku iztaujāja par pārmaiņām Ķīnas Komunistiskajā partijā, lauksaimniecības politiku, kā arī Ķīnas attiecībām ar ASV, un tika apspriests globālajā telpā sasāpējušais Ziemeļkorejas jautājums.

 

V. Krustiņš: – Kādas pārmaiņas gaidāmas Ķīnas politikā līdz ar jaunā prezidenta Sji Dziņpiņa un jauno politbiroja locekļu nākšanu pie varas?

J. Guocjans: – Politikā tiks ieturēts līdzšinējais kurss, turpināsies mūsu ilgtermiņa atvērtības politika, un mēs turpināsim reformas savā valstī. Jaunie Ķīnas vadītāji turpinās savu priekšteču stratēģiju. Pašlaik Ķīnā mēs saskaramies ar dažām pro-blēmām, kaut arī Ķīna attīstās. Taču mēs daudzas problēmas atrisinām ar reformām un atvērtības politiku. Tuvākajos desmit gados Ķīna vēlas paaugstināt savu cilvēku dzīves standartu. Mērķis ir, lai jau 2020. gadā Ķīnas iedzīvotāju dzīves standarts būtu virs vidējā līmeņa pasaulē. Prezidents un visa partija strādā daudz, lai šis mērķis tiktu sasniegts. Būs grūti jāstrādā, lai sešu līdz septiņu gadu laikā sasniegtu šo mērķi. Pirmajos atvērtās politikas gados mēs jau sasniedzām 5000 ASV dolāru IKP apjomu uz vienu iedzīvotāju, šo līniju mēs šķērsojām pirms trim gadiem. Mūsu valstī ir daudz investēts, un esam uz eksportu orientēta valsts. Mēs esam sākuši paātrināt ekonomiskās attīstības modeli un pielāgot un optimizēt mūsu ekonomisko struktūru, lai to uz priekšu virzītu investīcijas, iekšējais patēriņš un starptautiskā tirdzniecība. Tagad mums ir sabalansētāka tirdzniecība ar citām valstīm un Ķīna ir pasaulē pirmajā vietā pēc finanšu pārpalikuma. Mūsu valstij ir lieli iekrājumi un valūtas rezerves. Tagad mēs iekrāto cenšamies tērēt, lai attīstītu valsts iekšējo patēriņu. Līdz šim uz Ķīnu nāca investīcijas un tās uzkrājās mūsu valstī. Tagad ir parādījusies jauna tendence – Ķīna ne tikai daudz eksportē, mūsu valsts uzņēmēji arī investē ārzemēs. Nākamajos piecos gados izejošajam investīciju apjomam jāsasniedz 500 miljardi ASV dolāru gadā. Daudzu Ķīnas uzņēmumu investīcijas ir Āfrikā un Dienvidamerikā, arī Eiropas attīstītajās valstīs tās ir pieaugušas.

Arī Latvija ir laba vieta ķīniešu investīcijām, jo atrodas ģeogrāfiski labā vietā un no tās pieejama Austrumeiropa, Centrāleiropa un arī Rietumeiropa. Investīciju vide šeit ir lieliska. Man ir zināmi vairāki ķīniešu uzņēmēju potenciālie projekti Latvijā.

Jāuzsver, ka Ķīnā ļoti populāras ir “Stendera” ziepes un “Pūre Chocolate” melnā šokolāde, kam ir laba kvalitāte un garša. Tā ir ļoti populāra, kaut arī uz Ķīnu tiek eksportēta tikai otru gadu. Ķīnas tirgū iespējams noiets arī daudziem citiem Latvijas produktiem.

– Parunāsim par lauksaimniecību – kāda situācija ir tajā?

– Pats esmu no Šanhajas, taču bērnību pavadīju mazā pilsētiņā. Ilgāk nekā pēdējos sešdesmit gadus Ķīna likusi uzsvaru uz savas lauksaimniecības attīstību, un tajā bijis garš pārmaiņu periods pēc kultūras revolūcijas. Reformas Ķīnā sākās no lauku apvidiem. Ķīna spēj apgādāt sevi ar pārtiku, kaut arī tajā ir pasaulē mazākais apstrādātās zemes apjoms uz vienu cilvēku.

Tomēr mūsu tirgum nepieciešami dažādi produkti, piemēram, 65 procenti no ASV sojas pupiņu eksporta nāk uz Ķīnu, jo ASV augušās sojas pupiņas ir kvalitatīvākas, tās satur vairāk eļļas.

Ķīna mēģina radīt efektīvāku lauksaimniecību. Mēs smagi strādājam pie urbanizācijas veicināšanas, lai cilvēki pārceltos dzīvot uz pilsētām un laukos veidotos lielāki zemes gabali, tad arī vides apstākļi uzlabosies un zemes apstrāde kļūs mehanizēta.

Ķīnai ir nepieciešams importēt izsmalcinātas tehnoloģijas un prasmes lauksaimniecībā. Ļoti daudz zemes Ķīnā joprojām apstrādā ar rokām. Gandrīz visos Ķīnas reģionos pietrūkst lauksaimniecības tehnikas, un tas ir jāmaina.

J. Krēķis: – Vai Ķīnā ir kāda īpaša industrializācijas politika?

– Nākamos 10 līdz 15 gados lauksaimniecības politikā gaidāmas pārmaiņas. Ķīnas ziemeļos tiek ražota lauksaimniecības tehnika. Mums ir starpvalstu uzņēmumi, piemēram, ar ASV lauksaimniecības ražotāju “John Deere”. Mums nepieciešama urbanizācija, jo apstrādātās zemes apjoms uz vienu cilvēku ir pasaulē mazākais.

V. Krustiņš: – Toties ķīnieši ir ļoti čakli savā darbā…

– Ķīnieši tiešām ir čakli. No četru gadu vecuma esmu strādājis rīsa un labības laukos, jo uzaugu lauku apvidū. Cēlos ļoti agri un vēlu gāju gulēt. Ar katru augu bija jāapietas ļoti uzmanīgi. To visu es darīju rokām.

Ģ. Vikmanis: – Kā Ķīnai pašlaik sokas augsto tehnoloģiju jomā?

– Zinātne un tehnoloģijas pašlaik Ķīnā atrodas labā situācijā, un šie sektori ir piedzīvojuši strauju attīstību, pateicoties atvērtības politikai. Daudzi ķīniešu jaunieši bija devušies studēt uz ārzemēm vai arī ir piedalījušies studentu apmaiņas programmā. Augstās tehnoloģijas veicina inovācijas. Mēs arī aizsargājam zinātnieku tiesības, mums darbojas likumi, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu. Ķīnas sabiedrība 37 gadu laikā ir pārveidojusies no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku.

Ja esat dzīvojuši plānveida ekonomikā, tad zināt, ka visus izgudrojumus bez maksas var izmantot visa sabiedrība. Tirgus ekonomikā ir citādi – augsto tehnoloģiju jomā jāaprēķina izmaksas, jāinvestē no jauna un jāiegulda no jauna personālā. Sabiedrība apzinās vērtību un loģisko nepieciešamību maksāt par intelektuālo īpašumu.

– Iepriekš esat strādājis par ģenerālkonsulu Čikāgā. Kāds ir jūsu vērtējums – vai Ķīna un ASV ekonomikā ir pretinieki?

– Mēs nevaram būt pretinieki, mums jāstrādā kopā. Tāpat kā visai pasaulei jādarbojas kopā. Amerikā aizvien mazāk cilvēku uzskata, ka Ķīna ir ienaidnieks. Ķīnai un ASV jāstrādā kopā, jo daudzos aspektos esam atkarīgi viens no otra. ASV ir lielākā Ķīnas parādniece. Tajā pašā laikā Ķīnas eksports uz ASV ir lielākais pasaulē. Pērn ASV un Ķīnas savstarpējā tirdzniecības bilance bija 500 miljardi dolāru. Ķīna un ASV viena pret otru necīnīsies un nekaros. Neviens nevar atļauties vēl vienu pasaules karu. Mums jābalsta mūsu attiecības uz savstarpēju cieņu un ieguvumiem. Mums ir daudz atšķirību, citāda sabiedrība, bet mums ir daudz kopīga – sapņi, attīstība un miers pasaulē. Eiropas loma pieaug, tāpat kā pasaulē attīstās Ķīna, Brazīlija un Indija. ASV vairs vienas pašas nevar būt pasaules policisti. Mums kopā jārada miermīlīga pasaule. Un tāpēc ir jāsadarbojas ar Ķīnu.

Jā, starp ASV un Ķīnu var novērot interešu konfliktus, taču pat vienā ģimenē pastāv pretrunas un problēmas. Kamēr varam sarunāties, varam kopā atrast risinājumus. Ja divas lielākās valstis pasaulē strādās kopā, tas dos labumu ikvienai pasaules valstij. Ķīnas politika ir miermīlīga Ja runa ir par mūsu suverenitāti, tad mēs nepiekāpjamies pat par collu.

V. Krustiņš: – Jūs esat labs orators, bet es domāju, ka vairāk esat ekonomists…

– Biznesā esmu bijis 21 gadu, joprojām esmu pārdevējs. Es reklamēju Ķīnu (smejas).

– Ķīnas kaimiņš ir Ziemeļkoreja. Rodas jautājums – kā šī nelielā valsts var nodrošināt sev tādu militāro potenciālu, ka visi ir satraukušies?

– Ļoti vēlējos ar jums apspriest šo jautājumu. Ķīna vēlas būt draudzīga pret visiem, jo sevišķi ar saviem kaimiņiem.

Par Ziemeļkoreju esam ļoti norūpējušies, tāpēc ka esam kaimiņi. Mūsu attiecības ir kā zobiem ar lūpām. Ziemeļkorejas jautājumos ir nepieciešams apsēsties pie galda un strādāt ar diplomātiskām metodēm. Mēs aicinām visas sešas iesaistītās puses nomierināties un apsēsties pie sarunu galda.

Mums jau bija trīs posmu sarunas. Mēs jau iepriekš daudz strādājām ar iepriekšējo Ziemeļkorejas līderi Kimu Čeniru, tagad pie varas ir viņa dēls Kims Čenuns. Mēs joprojām cenšamies, lai Ziemeļkoreja atgrieztos pie sarunu galda. Mēs esam pret jebkuru spiedienu, jo tas var izraisīt dusmas vienam pret otru. Vai varat iedomāties vēl vienu karu – tas nenāks par labu ne Ziemeļkorejai, ne Dienvidkorejai, ne ASV, ne Ķīnai un ne Japānai. Tas skartu ikvienu, un nodokļu maksātāju nauda tiks tērēta karam. Mēs vēlamies miermīlīgu vidi ap mums un vēlamies strādāt kopā ar mūsu draugiem Ziemeļamerikā, Tāpēc arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs nesen apmeklēja Ķīnu – tā bija laba saruna. Arī Ziemeļkorejā cilvēki vēlas mieru, attīstību un labāku dzīvošanu ekonomiskajā ziņā. Neviens taču nav pret pārticību.

Ģ. Vikmanis: – Rietumos bijušas ziņas, ka Ziemeļkoreja savām militārajām vajadzībām tērē 20 līdz 30 procentu no IKP. Vai lieli aizsardzības tēriņi šai valstij nenoņem iespēju apgādāt visus savus iedzīvotājus?

– Par šiem datiem nezinu, vai tā ir vai nav. Es ticu, ka katrai valstij ir savi iemesli izdevumiem. Vai pasaule piedāvājusi Ziemeļkorejai vidi, kurā attīstīties? Vai Dienvidkoreja un ASV ir paziņojušas, ka tās neparedz nākotnē nodarīt kaitējumu Ziemeļkorejai un ka tā varēs dzīvot, kā grib, un neviens uz viņiem nespiedīs? Ja jūs iekāptu ziemeļkorejiešu zābakos, tad saprastu. Es domāju, ka militārie izdevumi šajā ziņā ir loģiski, bet kā kaimiņi mēs vēlamies, lai cilvēki Ziemeļkorejā dzīvotu labāk un lai valdība tērētu vairāk līdzekļu cilvēkiem. Mēs vēlamies, lai Ziemeļkorejā notiktu pārmaiņas. Tāpēc mums jābūt pacietīgiem un jāstrādā.

 

Uzziņa

Ķīnas vēstnieks Jans Guocjans

Ieguvis biznesa administrācijas maģistra grādu.

Karjeru sācis kā tulks un pārdevējs uzņēmumā “Shanghai Animal By-Products Imp. & Exp. Company”. Vēlāk darbojies biznesā, taču lielākā daļa viņa karjeras saistīta ar Šanhajas pašvaldību, kur ieņēmis dažādus augstus ar ārējo ekonomisko sadarbību saistītus amatus.

No 2010. līdz 2013. gadam bijis Ķīnas ģenerālkonsuls Čikāgā, ASV.

Kopš šā gada Ķīnas vēstnieks Latvijā.

Vēstnieks ir precējies, un viņam ir viena meita.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+