Foto – Reuters/Scanpix

Kipra laužas gāzes tirgū 0

Finanšu problēmu nomocītās Kipras nacionālā gāzes kompānija “Kretyk” paziņojusi, ka pie valsts krastiem 2011. gadā ASV firmas “Nobel Energy” uzietās gāzes atradnes ir tik lielas, lai turpmākajos desmit gados apmierinātu 30 līdz 40 procentus Eiropas Savienības gāzes pieprasījuma.

Reklāma
Reklāma

 

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Lasīt citas ziņas

Tiesa, enerģētikas sektora apskatnieki mēģina slāpēt kipriešu entuziasmu par gāzes atradnēm, apšaubot, ka to ieguvei nepieciešamie ieguldījumi nodrošinās pienācīgu peļņu nākotnē.

 

Kam tiks Kipras gāze?

Pirms nepilniem diviem gadiem amerikāņu naftas kompānijas “Nobel” veiktie urbumi Vidusjūras austrumu apgabalos apliecināja, ka pie Kipras krastiem atrodas vismaz 200 miljardi kubikmetru gāzes, kas ir aptuveni 80 miljardu dolāru vērtē. Šādas naftas rezerves salīdzinājumā ar enerģētikas smagsvariem ir visai niecīgas, taču pietiekamas nelielajai Kiprai, kura šobrīd ir pilnīgi atkarīga no naftas importa un kuras gāzes patēriņš gadā ir aptuveni 1,9 miljardi kubikmetru. Tādējādi atliek ievērojams daudzums gāzes, ko novirzīt eksportam, secina Kipras biznesa laikraksts “Financial Mirror”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau nākammēnes “Noble” veiks otro izpētes urbumu, lai turpinātu Kipras gāzes lauku apjomu apzināšanu. Protams, kiprieši cer, ka tiks atrasts vēl vairāk gāzes. Šā gada sākumā Kipras nacionālā gāzes kompānija izpētes tiesību licences pārdeva arī Itālijas enerģētikas gigantam “ENI”, Francijas “Total” un Dienvidkorejas “KoGas”, kas visas starptautiskajā enerģētikas tirgū ieņem vadošu vietu.

Saskaņā ar naftas ģeologu izpētīto pie Kipras krastiem varētu glabāties pat līdz 1,7 triljoniem kubikmetru gāzes. Aptuveni tikpat lieli krājumi ir arī Azerbaidžānai, kuras vārds Briselē aizvien biežāk tiek locīts, meklējot veidus, kā mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas enerģētikas milža “Gazprom”, kas šobrīd dominē Eiropas tirgū.

Kipras naftas un gāzes kompānija “Kretyk” rēķina, ka, pateicoties atklātajiem gāzes laukiem, turpmākajos 25 gados, pieņemot, ka gāzes cenas saglabājas pašreizējos apjomos, valsts varētu nopelnīt aptuveni 50 miljardus dolāru. Tās gan ir optimistiskas aplēses, un daži analītiķi, norādot uz paredzamo gāzes cenu kritumu, iespējamo peļņu skaita lielākais 32 miljardu eiro apjomā. Turklāt ņemot vērā Kipras finanšu likstas, kuru risināšanu savās rokās pārņēmusi tā dēvētā troika – Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds –, par galvenajiem ieguvējiem no atklātajām gāzes rezervēm varētu kļūt tieši starptautiskie aizdevēji. “Agri vai vēlu Kipras gāzes rezerves troikai tiks pasniegtas uz paplātes,” izdevumam “Financial Mirror” sacījis kāds baņķieris, kurš piedalījies sarunās par Kipras 10 miljardu eiro vērto aizdevumu, ko tai pēc banku krīzes piešķīra starptautiskie kreditori.

 

Krieviju neaicinās

Reālā gāzes ieguve Kiprā varētu sākties vien 2019. gadā. Un, tā kā gāzes iegulas atrodas aptuveni pusotru kilometru zem jūras gultnes, to ieguve varētu izrādīties visnotaļ dārga. “Financial Mirror” skaidro, ka problēmas varētu radīt arī gāzes transportēšana. Viena no iespējām, kas tiek apspriesta, ir gāzes vada būve uz Grieķiju. Tas gan varētu izrādīties dārgs projekts. Tāpēc tiek izvērtētas iespējas būvēt gāzes termināli, kas izmaksātu aptuveni 10 miljardus dolāru.

Reklāma
Reklāma

Par spīti labajām attiecībām ar Krieviju, Kipras enerģētikas kompānija uzsver, ka atrastā gāzes lauka apguvē Maskavu neiesaistīs. “Austrumu Vidusjūras gāzes iegulas ir drošas un neatkarīgas. Iespējams, būs labāk, ja Krievija netiks iesaistīta,” sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” apstiprināja “Kretyk” izpilddirektors Čārlzs Elinass.

Uz Austrumu Vidusjūras gāzes baseinu, kur kopā atrodas vismaz trīsarpus triljoni kubikmetru gāzes, pretendē ne tikai Kipra, bet arī Izraēla un Libāna. Turklāt šajā apgabalā iepriekš uzietās gāzes iegulas, kas atrodas Izraēlas ekonomiskajā zonā, tiek uzskatītas par lielākajām atrastajām pēdējos desmit gados. Britu izdevums “The Economist” skaidro, ka ar to palīdzību divdesmit gadus Izraēla, kas šobrīd galvenokārt paļaujas uz importētajiem enerģētikas resursiem, varētu nodrošināt pašmāju pieprasījumu. Pirmie iegūšanas darbi Tamara gāzes laukā varētu sākties jau šogad.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.