Latvijā
Sabiedrība

Slavenākie jūtūberi pelna astronomiskas summas: ko iegūst latviešu meitenes? 16

Foto no meiteņu personiskā arhīva. Kolāža – la.lv

YouTube platforma ļauj teju jebkuram, ja vien pietiek apņēmības un drosmes, kļūt atpazīstamam. Nedaudz darba un elementāras zināšanas video montāžā, un iespējams iegūt desmitiem tūkstošu skatītāju, tikai parādot vien savas skolas somas vai drēbju skapja saturu.

Šeit savu lielo iespēju saskatījuši tā saucamie sponsori, piemēram, apģērbu firmas, kuras uzrunā jaunos censoņus un ar viņu palīdzību popularizē savu produkciju. Varētu domāt – kas gan tur slikts, ja jauniešiem ir iespēja nopelnīt kādu apģērba gabalu vai pat reālu naudu? Taču vienošanās starp nepilngadīgajiem jūtūberiem un sponsoriem lielākoties notiek, neiesaistot nepilngadīgo vecākus, tātad sponsori darbojas pretlikumīgi.

Slavas saulītē

Slavenākie jūtūberi pasaulē pelna astronomiskas summas – piemēram, populārākajai YouTube meitenei Džennai Marblesai (Jenna Marbles) ir 17 miljoni skatītāju, katram viņas video ir vidēji 5 miljoni skatījumu, un varētu šķist, ka viss, ko viņa dara – tikai ākstās un bauda dzīvi. Tomēr ar šo ākstīšanos viņa nopelna vidēji 1200 ASV dolārus dienā, viņas pastkastītē dāvanas no faniem un sponsoriem birst kā no pārpilnības raga. Saprotams, ka Latvija iedzīvotāju skaita ziņā nestāv ne tuvu Amerikai, taču arī mums ir savi jūtūberi, kas ar savu demonstrēšanos internetā pat iemanījušies pelnīt. Kāds ir viņu stāsts?

Galerijas nosaukums

Anna Ļedovska (14) YouTube gozējas jau divus gadus: “Ar YouTube iepazinos jau tad, kad vecāki caur šo platformu man rādīja multfilmas.” Annai ir 13 000 abonētāji, kuri seko līdzi viņas gaitām: “Šādu sekotāju skaitu savākt bija ļoti grūti – sākumā video savā kanālā ievietoju, turoties pie noteikta grafika, bet tagad, kad sekotāju skaits ir stabils, video veidoju tikai tad, kad ir iedvesma un vēlme. Abonētāji nebeigs skatīties tavu kanālu tādēļ, ka sāksi ievietot video retāk, bet gan tāpēc, ka viņiem nepatiks saturs. Un, ja cilvēki redz, ka tev ir vismaz 500 abonētāji, viņi sāk tev sekot līdzi. Mans kanāls ir par visdažādākajām tēmām, sākot ar receptēm un beidzot ar stila ieteikumiem – viss, kas varētu interesēt Latvijas meitenes. Manus video parasti skatās meitenes vecumā no 8 līdz 18 gadiem.” Annai neviens nepalīdz veidot kanāla saturu, viņai nav menedžera, kā tas ir citiem jūtūberiem: “Menedžeri meklē tie jūtūberi, kuri savu hobiju vēlas pārvērst par darbu. Ar YouTube, protams, var nopelnīt, bet tas ir ļoti sarežģīti. Pati esmu nopelnījusi, bet tā summa ir tik niecīga, ka nav pat pieminēšanas vērta. Esmu sadarbojusies ar „Fantu”, apģērbu firmu “Rosegal”, un sarunas notiek tikai starp mani un sponsoriem.” Kad Anna izdomāja kļūt par jūtūberi, viņu atbalstījusi tikai viena draudzene: “Vecāki uzskatīja, ka tā ir lieka laika tērēšana. Taču, kad sāka augt mans skatītāju skaits, arī tie, kuri iepriekš neticēja, pievienojās manai “atbalstītāju grupiņai”. Protams, jāuzklausa visdažādākā kritika. Un atpazīstamība nereti bojā priekšstatu par mani – cilvēki domā, ka esmu iedomīga, jo esmu populāra. Bet liels pluss ir tas, ka var iepazīties ar daudziem cilvēkiem, ar kuriem citādāk satikties nebūtu iespējams.”

Alises Mankus (14) kanālam līdzi seko apmēram 16 000 skatītāji. Savā pirmajā video viņa rādījusi savas somas saturu, pat neapzinoties, kur tas viņu aizvedīs nākotnē: “Ja godīgi, tajā brīdī nesapratu, ko daru. Tas bija spontāni un neapdomīgi.” Kopš tā laika Alise cītīgi strādājusi, lai piesaistītu savus skatītājus: “Tas nebija viegli. Manuprāt, video jāpublicē vismaz reizi, divas mēnesī. Protams, ir cilvēki, kas taisa pat vairākus video nedēļā, bet man tam neatliek laika.” Arī Alise savā kanālā visu dara pati – filmē, montē, domā jaunas, oriģinālas idejas, lai pārsteigtu savus skatītājus: “Dažreiz iedvesmojos no citiem jūtūberiem, bet lielākoties visas idejas ir manis pašas. Man šis process ļoti patīk, vienkārši ņemu kameru un filmēju. Mans ieteikums – esi tu pats. Mana kanāla saturs ir ļoti daudzveidīgs – modes un skaistuma padomi, video, kuros izpildu dažādus izaicinājumus. Protams, ir brīži, kad tas viss kļūst apgrūtinoši, jo prasa daudz laika, arī līdzekļus, ja vēlies, lai viss ir kvalitatīvi. Bet ilgākā laikposmā pūles atmaksājas. Pluss ir sponsori, kuri tevi atrod tad, kad esi sasniedzis apmēram 10 000 abonētāju skaitu. Ir forši, ka, darot to, kas man patīk, varu iegūt arī kādu materiālu labumu. Mani sponsori ir apģērbu veikali “Romwe” un “Shein”, kas sūta man drēbes, kuras reklamēju savos video. Noteiktas summas robežās varu izvēlēties drēbes pati, tādēļ jau kādu laiku varu neiet uz veikaliem un netērēt naudu apģērbam. Ar sponsoriem par visu vienojos pati, bez vecāku līdzdalības. Esmu nopelnījusi arī reālu naudu – piemēram, sadarbojoties ar Atlants.lv, esmu nopelnījusi 120 EUR – tā ir vietne, kurā var ievietot savus skolas darbus un tos pārdot kādam par noteiktu summu. Es vienkārši dažos video sākumā par to pastāstu. Mīnuss noteikti ir nelabvēlīgā popularitāte. Uz mani reizēm rāda ar pirkstiem sabiedriskās vietās – kaut ko bļauj, smejas, tas ir nepatīkami. Ir bijuši brīži, kad tieši negāciju dēļ vēlos pamest YouTube. Bet ir arī pozitīvie komentāri, cilvēki, kuri saka, ka iedvesmoju viņus. Un, pateicoties šai platformai, esmu kļuvusi daudz drošāka. Man vairs nav problēmu uzstāties publikas priekšā. Ir bijusi ideja censties ‘izsisties’ arī globāli, taču es nejūtos brīvi, runājot angliski.” Alises vecākiem nav nekādu iebildumu pret to, ko viņa dara, taču viņa pati piekrīt, ka jābūt uzmanīgai, jo tomēr viņas video var redzēt jebkurš, ja ir vēlēšanās.

Bet Paulas Birznieces (14) vietā uz manu aicinājumu sniegt interviju atbild viņas menedžeris Armands. Pati Paula sarunas laikā skaidro, ka “Armands ir cilvēks, kurš atbild par manu epastu, sazinās ar sponsoriem, tad vienojas ar mani un es izdaru to, ko viņi ir sarunājuši. Vēlējos papildus palīdzību tādēļ, ka YouTube manā dzīvē aizņem pārāk daudz laika. Neuzskatu, ka šis ir mans darbs – tas ir tikai hobijs. Arī skatītāji ir sapratuši, ka kanālā lieku video tikai tad, kad man ir ko teikt – viņi vairs neprasa, kādēļ neievietoju video, kur esmu palikusi, nepieprasa, lai kaut ko uzfilmēju. Ikdienā cenšos būt aktīva savos sociālo tīklu kontos “Instagram”, “Snapchat” – tur atspoguļoju savu ikdienas dzīvi, to, ko nevar redzēt manā kanālā. Ko rādu saviem skatītājiem? Tās ir ikdienišķās situācijas, piemēram, kā iepērkos, kā satiekos ar draugiem, kā pastaigājos utt. Ik pa laikam, protams, aizdomājos par to, ka varbūt vajadzētu piebremzēt ar savas dzīves demonstrēšanu, taču esmu pieradusi pie šāda dzīvesveida.” Meitene gan nepelna reālu naudu, veidojot video, taču sadarbība ar sponsoriem izpaužas šādi: “Mani sponsori ir dažādas apģērbu firmas. Viņi atsūta, piemēram, somu, un tad man tā ir jāparāda kādā no maniem video. Pēc tam soma paliek kā atalgojums. Mani vecāki netiek informēti par sponsoriem – tā ir mana lieta, par kuru uzņemos atbildību. Ļoti uzticos savam menedžerim, kurš iepazīstina mani ar piedāvājumu, un tad kopīgi izlemjam.” Arī Paula atzīst, ka lielākais pluss, ko devusi YouTube platforma, ir iegūtā pārliecība pār sevi.

Sindijai Lozgačovai (17) YouTube līdzi seko 37 tūkstoši cilvēku: “Kad es sāku taisīt video, nevienam latviešu jūtūberim nebija pat 10 000 skatītāju, nebija arī tik daudz jūtūberu kā tagad. Bet es nevienā brīdī neesmu koncentrējusies uz sekotāju skaitu un popularitāti – tā vienkārši bija veiksme. Neuzskatu, ka esmu populāra. Protams, ir smieklīgi atgadījumi, kad cilvēki uz ielas un citās sabiedriskās vietās cenšas mani slepeni nofotografēt, kamēr neskatos. Tad draudzenes saka – eu, viņš tevi fotografē!” Sindija uzskata, ka Latvijā ar YouTube noteikti nevar nopelnīt tik lielas summas, kā tas iespējams, ja video tiek veidoti ārzemju auditorijai: ”Runājot latviešu valodā, nav iespējams nopelnīt ne tuvu tik daudz kā gadījumā, ja runā angliski. Taču ir iespēja reklamēt produktus un pakalpojumus, un iegūt naudu tādā veidā. Man YouTube ir hobijs, kas sniedz iespēju nopelnīt kabatas naudu, reklamējot dažādus produktus, un nopirkt sev kaut ko foršu. Konkrētu firmu nosaukumus, ar kurām sadarbojos, gan neuzskaitīšu.” Sindija savā kanālā lielākoties darbojas viena pati: “Man reizēm palīdz viens labs draugs, kurš konsultē mani brīžos, kad saņemu sadarbības piedāvājumus un pati nezinu, kam teikt jā un kam — nē.” Par lielāko plusu viņa uzskata iespēju iepazīties ar radošiem, mērķtiecīgiem un talantīgiem cilvēkiem.

Vecāki, sarosieties!

Lai arī cik pozitīvi jaunie jūtūberi raksturotu savu pieredzi, iegūstot jaunus draugus un sponsorus, Junga analītiķe Ginta Teivāne neatbalsta šādu izrādīšanos internetā: “Mani izbrīna vecāku bezspēcība robežu noteikšanā. Viņi aizbildinās ar to, ka bērnus nevar pasargāt no šā laikmeta, taču tam visam ir dziļākas saknes – trūkst ieinteresētības par bērna interesēm. Kad vecāki ir pārstrādājušies, ērtāk ir bērnam iedot kaut ko spilgtu, kustīgu, nevis kopā paspēlēties. Ne vienmēr bērni un jaunieši apzinās, ka viss, kas reiz nopublicēts, tur arī paliek, un viņš var kļūt ievainojams un visiem pieejams. Tāpēc lūgums vecākiem — jau no mazotnes disciplinēt bērnus, pārzināt viņu intereses, pievērst uzmanību pārmaiņām uzvedībā un rosināt attīstību visdažādākajos veidos — piedaloties pulciņos, sportojot, dejojot, dziedot — ne tikai sēžot internetā.” Savukārt psiholoģe Anita Alksne šajā procesā saskata arī plusus: ”Nereti jūtūberi iedvesmo citus jauniešus daudzām pozitīvām lietām, piemēram, kļūt drošākiem, taču šai nodarbei ir arī ēnas puse — risks ir tajā, ka tiek nofilmēti citi cilvēki, piemēram, klasesbiedri, kuri nekad nav vēlējušies gozēties YouTube “slavas alejā”. Šie video bieži ir cita personību aizskaroši. Ja kas tāds ir noticis, tad pirmais solis ir vienoties par video izņemšanu no arhīva, taču te parādās cita problēma — bērni neatceras paroles, ar kurām paši ir reģistrējušies, līdz ar to bez YouTube administratora palīdzības nav iespējams tos izdzēst. Bērniem ir jāskaidro: ja viņš publisko video, kurā ir nofilmēts cits cilvēks, tā ir sodāma darbība, ja vien otrs nav tam piekritis.” Anita Alksnes stāsta, ka gandrīz katra meitene zina, kas ir “Makeuparevelinu” – viens no populārākajiem kanāliem Latvijā, kuram ir gandrīz 45000 abonētāju, un šādiem jūtūberiem ir iespēja dažādos veidos iespaidot tos, kas seko līdzi saturam. Anita Alksne piekrīt vērtējumam, ka Evelīna savā kanālā pazemoja savus skatītājus, skaidrojot, cik ļoti viņai traucē lielā uzmanība un slava. Kad meitene attapās, video tika dzēsts, taču tas jau bija pārpublicēts neskaitāmi daudzas reizes. Alksne aicina vecākus sekot, kas notiek nepilngadīgo bērnu YouTube kanālos: ”Daudzi jūtūberi tiešām pelna naudu ar video sižetiem, kuru laikā tiek reklamētas konkrētas lietas. Ņemot vērā, ka visbiežāk tie ir nepilngadīgi jaunieši, jāatceras, ka uz viņiem attiecas visi likumi, kuri paredz bērnu tiesību aizsardzību. Īpaši aicinu jauno jūtūberu vecākus — lūdzu, painteresējieties, kādu informāciju publisko jūsu bērni! Esmu dzirdējusi, ka vairāku jūtūberu vecāki regulāri seko līdzi – gan paslavē, gan izsaka kritiku. Manā praksē ir bijusi arī virkne gadījumu, kad bērni jūtas pazemoti, apsmieti video dēļ. Vecākiem jāatceras, ka viņiem šādās situācijās ir jāsniedz atbalsts, lai bērns saprot, ka netiek nosodīts, apsmiets, pazemots arī no vecāku puses.”

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvis Taivo Trams, komentējot pusaudžu iespējas pelnīt, izmantojot platformu YouTube, citē likumu: “Civillikuma 177. pants nosaka: līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu, un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Tādējādi no likuma viedokļa nepilngadīga persona var iesaistīties mantiskās attiecībās tikai ar vecāku vai nepilngadīgā likumiskā pārstāvja atļauju. Tātad reklāmas izplatītājiem vispirms būtu jāsazinās ar nepilngadīgā vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem.” Taču sarunas ar jūtūberēm apaliecina, ka sponsori sazinās un kārto jautājumus nevis ar meiteņu vecākiem, bet gan ar viņām pašām. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzsver: ja likums tiek pārkāpts vai netiek ievērots un sponsori sazinās tikai ar nepilngadīgajām personām, “nepilngadīgā likumiskajiem pārstāvjiem jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas atbilstoši kompetencei un saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikuma 4.11. punktu izvērtē reklāmas un komercprakses atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un pieņem attiecīgus lēmumus.” Tikai viena no meitenēm, Sindija, varēja teikt, ka sponsori, ar kuriem viņa sadarbojas, sazinās ar viņas vecākiem un informē par notiekošo.

Vajag mēģināt, bet jāuzmanās

Latvijas Drošāka interneta centra kuratore Ieva Jankovska norāda, ka “Drossinternets.lv Jauniešu padomē darbojas viena no Latvijas jūtūberēm, kurai esam palīdzējuši risināt dažādus pret viņu vērstus ar emocionālu vardarbību saistītus pārkāpumus internetā,bet sīkāku informāciju nevaram sniegt. Jūtūberi savos video mēdz runāt par problēmām, ar kurām viņi saskaras savas popularitātes dēļ – tās ir saistītas ar draudiem, emocionālu pazemošanu, apsaukāšanu, tāpēc viņi bieži izvairās apmeklēt publiskas vietas, braukt ar publisko transportu un valkā cepures, saulesbrilles, lai slēptu seju. Bet viens no iemesliem viņu popularitātei ir tieši tas, ka viņi atklāj tik sīkas privātās dzīves detaļas.”

Jauno mediju un digitālā mārketinga speciālists Artūrs Mednis stāsta, ka Latvijā YouTube kopiena ir pavisam maza, taču tā pastāv. Viņš skaidro, ka Latvijā, veidojot video latviešu valodā, nopelnīt ir ļoti grūti: “Šis ir viens no grūtāk sasniedzamajiem mērķiem Latvijas jūtūberiem. Ir iespēja pelnīt tādā veidā, ka video parādās reklāmas — daļu no reklāmas ieņēmumiem Google, kam pieder YouTube, samaksā šā video autoram. Vēl pirms pāris gadiem Latvijas YouTube kanālu īpašniekiem šādas iespējas nebija, tad bija jāreģistrējas caur Lielbritānijas YouTube. Taču šī samaksa ir ļoti zema, tāpēc, lai nopelnītu ar video, tam jābūt ļoti lielam skatījumu skaitam — gan atsevišķiem video, gan visiem video kopā, lai varētu pieteikties atlīdzības saņemšanas programmai. Ņemot vērā, ka Latvijas jūtūberi ražo saturu latviešu valodā, reti kuri video sasniedz vairākus simtus tūkstošus skatījumu, bet ar dažiem desmitiem tūkstošu skatījumu nevar nopelnīt daudz. Cits stāsts, ja video tiek veidots angliski vai krieviski, un mērķauditorija ir plašāka — piemēram, rīdzinieka Stasa Davidova kanālam “This Is Horošo” ir 5,8 mijoni abonētāju, katrs video tiek apskatīts vairāk kā 500 tūkstošu reižu, un viņš šādus video publicē ik pārdienas. Stass ar šiem video nopelna pietiekami daudz, lai varētu nestrādāt citur – būt par jūtūberi ir viņa pamatnodarbošanās. Taču bez ieņēmumiem no reklāmas, kas būtu jūtūbera tiešā alga par sasniegto un rezultātu, jūtūberim var būt arī papildu ienākumi, piemēram, no dalības dažādu zīmolu kampaņās.” Mednis vērtē, ka abonētāju skaita nozīme ar katru gadu mazinās: ”Nevar noliegt, ka tas liecina par kaut kādiem panākumiem, taču, ja ir daudz abonentu, bet maz video skatījumu… Otrādi būtu pat labāk. Tāpēc īsti nav noteikta skaita, taču pirmais maģiskais skaitlis Latvijā būtu 10 000 — vienalga, abonenti vai skatījumi vienam video, bet šis būtu pirmais nopietnais atskaites punkts. Pasaulē tas būtu viens miljons.” Ar Artūru apspriežam arī jau iepriekš pieminēto Evelīnu, kuras kanālam seko vairāki desmiti tūkstoši bērnu un pusaudžu: ”Viņa ir izdarījusi ļoti lielu un labu darbu, iedrošinājuši desmitiem citas meitenes pievērsties YouTube. Malacis!” Vai ir vērts darboties šajā platformā? Artūrs apgalvo, ka “ir vērts pamēģināt. No otras puses, jāņem vērā arī tas, ka tas ir smags darbs, un panākumi nenāk viegli. Ja cilvēks nav gatavs smagi strādāt, rēķināties ar skauģiem un aprunātājiem, kuru, ticiet man, piemēram, Evelīnai netrūkst, tad nekas nesanāks. Galvenais ir darīt.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Uzziņa:

Kas ir jūtūberis? – Artūrs Mednis: jūtūberis nav vienkārši cilvēks, kas YouTubē publicē saturu, bet gan tāds, kurš apzināti veido teju vai ikdienas saturu tieši šajā platformā, pats iet kadrā, atspoguļo savu privāto viedokli.

YouTube.com Latvijā savus kanālus veido daudzi pusaudži vecumā no 12 līdz 18 gadiem, taču konkrētas informācijas par to, kāds ir jūtūberu skaits Latvijā, nav.

• Kas ir pusaudzis? Kā skaidro Bērnu tiesību aizsardzības institūts, jēdziens “pusaudzis” normatīvajos aktos nav atrunāts; lielākoties pielieto Jaunatnes likumā definēto jēdzienu “jaunietis” – persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Tā kā pilngadība iestājas no 18 gadiem, tad par pusaudzi varētu runāt vecumā no 13 līdz 18 gadiem.

• Pēc CBS statistikas, Latvijā pusaudžu skaits ir:

Vecumā no 10-14 gadiem – 92 793

Vecumā no 15-19 gadiem – 86 281

LA.lv