Uncategorized

“Vienotība” – konservatīva, bet vienlaikus toleranta. Saruna ar Arti Kamparu 16

Foto – Timurs Subhankulovs

Ar partijas “Vienotība” ģenerālsekretāru Arti Kamparu sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs. Par partiju, “ģeopolitiku” un vietējo situāciju.

V. Krustiņš: – Jūs tagad esat ne tikai partijas ģenerālsekretārs, bet arī Ministru prezidentes padomnieks. Tas ir būtiski! Citēšu politologu Aigaru Freimani: “Pret Straujumu visi izturējās ļoti saudzīgi. Viņai izdevās (ieņemt amatu). Straujuma ir forša kundzīte, tomēr viņa nav viena. Kas ir Straujumas referentā grupa? Esmu pilnībā pārliecināts, ka viņu kāds rullē – vada. Viena noteikti ir Solvita Āboltiņa, taču viņu noteikti ir vairāk, kas pamāca, kā uzvesties, ko darīt.” Kāda ir jūsu loma pie premjeres?

– Manas funkcijas ir skaidri definētas – esmu padomnieks valsts enerģētikas sistēmas neatkarības nodrošināšanas jautājumos. Neslēpšu, ka aktuālākais jautājums ir atliktā gāzes tirgus liberalizācija. Atšķirībā no citām Baltijas valstīm, mēs šajā jautājumā dažādu iemeslu dēļ esam mēģinājuši laipot, taču vēlreiz atlikt to nebūs iespējams. Šī joma ir ārkārtīgi sarežģīta, samezglota un ar dažādām interesēm. Ņemot vērā, ka, trīs gadus strādājot ekonomikas ministra amatā, ar enerģētikas jautājumiem nodarbojos ļoti daudz, esmu apņēmies dot savu ieguldījumu un kopā ar Ekonomikas ministrijas speciālistiem radīt tādu gāzes tirgus modeli, kas ļautu mums būt enerģētiski neatkarīgiem.

– Jūs būsiet partijas “acs un auss” premjeres birojā?

– Nē, nē, šoreiz tā gan nebūs. Es jau teicu, ka izmantošu savu pieredzi konkrētā jomā.

– Bet arī citus padomus neliegsiet…

– Protams, tāpat kā līdz šim. Piemēram, nupat mums bija diskusija par mikrouzņēmuma nodokli. Daudzi aizmirsuši, ka tieši es kā ekonomikas ministrs ieviesu šādu īpašu samazinātu nodokli nelielajiem uzņēmumiem, kamēr tā laika finanšu ministrs to ne pārāk atbalstīja. Taču, kā jau parasti notiek, līdzi nāk arī negatīvi aspekti, un mikrouzņēmumu nodokli mēģina izmantot arī dažādi “optimizētāji”. Taču tas nav iemesls, lai no šāda nodokļa režīma atteiktos, ir jāmeklē risinājumi.

M. Antonevičs: – Daži politologi iepriekš norādījuši, ka Straujumas birojs jeb komanda esot tāda diezgan tehniska un ierēdnieciska. Tajā nav neviena politiska padomnieka, lai gan, kā zināms, valdības vadītājai bieži jārunā arī par politiskām tēmām. Iepriekš vienīgais partijas pārstāvis birojā bija Ints Dālderis, tagad esat jūs, taču arī ne kā politiskais padomnieks.

– Es varētu piekrist, ka Straujumas birojs ir diezgan apolitisks. Tāds iepriekš bija arī premjera Valda Dombrovska biroja modelis, kad viņš vadīja valdību. Tā bija zināma nodeva sabiedrības vēlmei pie varas redzēt “profesionāļus”. Šis modelis veiksmīgi darbojās, tāpēc vēlāk to pārņēma arī Straujumas kundze. Tas gan nenozīmē, ka pati valdības vadītāja ir apolitiska. Tieši pretēji – mums partijā ir dažādi formāti: valde, dome un citi – kā apspriest politiskos jautājumus, vienoties par nostāju un pozīcijām.

V. Krustiņš: – Pēdējā laikā Latvijas politiķiem patīk visos iespējamajos gadījumos atsaukties uz “ģeopolitisko situāciju”. Vai jūs kā “Vienotības” ģenerālsekretārs esat manījis, ka pēdējo mēnešu laikā šī situācija ir mainījusies, vai arī viss ir stabili?

– Lielās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā notika pagājušā gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka Krievijas agresija Ukrainā turpināsies un mums ar to jārēķinās. Daudzi Rietumos bija spiesti atteikties no ilūzijām, ka Krievija varētu kļūt par uzticamu, godprātīgu, prognozējamu starptautisko partneri. Latvija ir Krievijas kaimiņvalsts, tāpēc mums šīs ģeopolitiskās atziņas ir īpaši svarīgas, un tāpēc arī politiķiem ir pamats uz tām atsaukties. Tās pašas metodes, ko Krievija izmanto Ukrainā, teorētiski var tikt izmantotas arī Latvijā.

– Un kā jūs uz šī satraucošā ģeopolitiskā fona vērtējat Latvijas iekšpolitisko situāciju?

– Saeimas vēlēšanās vēlētāji skaidri parādīja, ko viņi vēlas. “Saskaņa” ir zaudējusi septiņas deputāta vietas parlamentā, bet partijas, kas aizstāvējušas Latvijas kā nacionālas valsts pamatus, ieguvušas stabilu vairākumu. Šīs konsekvences jāņem vērā. Koalīcijas partiju uzdevums ir to neaizmirst, neieslīgt ikdienišķos kašķos un sīkos savstarpējas apkarošanas mēģinājumos. Galvenais uzdevums ir domāt par sabiedrības labklājības veicināšanu, kas arī ir saistīts ar to pašu ģeopolitiku un apdraudējumu. Tieši nelabvēlīgu sociālpolitisko situāciju ir visērtāk izmantot, lai radītu iekšējus, bet vēlāk arī ārējus draudus.

– Vai jūsu partija ir gatava saukt lietas īstajos vārdos? Atsaukšos uz premjeres Straujumas izteikumiem avīzē “Vesti segodņa”: “Man kategoriski nepatīk vārds “integrācija”, mums nevajag nevienu integrēt. Mēs visi šeit dzīvojam, un aptauja, kas nesen tika veikta pēc valdības pasūtījuma, skaidri parādīja, ka mazākumtautību pārstāvjus uztrauc tie paši jautājumi, kas latviešus.” Neviens no “Vienotības” nav iebildis. Vai jūs arī zem tā parakstāties?

– Es domāju, ka premjere vairāk runājusi par pašu vārdu “integrācija”. Varbūt tas tiešām ir pārāk novalkāts, zaudējis savu saturu un spēj izsaukt vien negatīvas emocijas. Iespējams, īstie vārdi ir “sabiedrības saliedētība”… Taču “Vienotības” pozīcija ir skaidra, un mums partijā nav nekādu pretrunu – šie jautājumi ir ļoti aktuāli. Piemēram, viena no prioritātēm ir informatīvās telpas nostiprināšana.

– Jā, pamanījām, ka “Vienotības” ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atteicās kopā ar Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Lielbritānijas ministriem parakstīt aicinājumu apkarot Krievijas propagandu. Jūs sakāt, ka ģeopolitiskā situācija pēdējos mēnešos nav mainījusies, tomēr darbības liecina par pretējo.

– Iemesli, kāpēc netika parakstīts aicinājums, ir tīri diplomātiski, politiski mēs ar abām rokām atbal­stām šo aicinājumu. Ir vajadzīgi redakcionāli neatkarīgi krievvalodīgi mediji, kas būtu gatavi stāties pretī Krievijas propagandai un objektīvi atspoguļotu Latvijā un pasaulē notiekošo.

– Šā gada 14. janvārī avīzē “Neatkarīgā” “Vienotības” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa saka, ka draudus drošībai radot nacionālisms. Ne Krievija! Un tas tiek teikts laikā, kad jūs ar Nacionālo apvienību esat vienā koalīcijā. Tad jau jums nacionāļi jādzen prom.

– Atkal jau tas ir jautājums par interpretāciju. Esmu pārliecināts, ka teiktais attiecas uz nacionālajiem radikāļiem, šovinistiem. Mēs jau zinām, ka šajos jautājumos retorika bieži tiek pārspīlēta, nevajadzīgi provocējot sabiedrību un kaitējot saliedētībai.

– Kur izpaužas šis pieminētais radikālisms? Sakiet piemērus

Piemēram tas, ka Valsts valodas centrs mēģina piespiest, lai cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, ikdienā runā latviski arī ģimenē vai darbavietā. Tas ir neveiksmīgs paziņojums, iespējams, izņemts no konteksta, bet Krievijas propaganda to var ļoti labi izmantot.

M. Antonevičs: – Valsts valodas centrs ir tie “radikāļi”, kas provocē? Tā taču ir valsts iestāde.

– Es runāju par izteikumiem, kurus var viegli sagrozīt. Neviens nevar liegt cilvēkiem savā starpā sarunāties dzimtajā valodā.

V. Krustiņš: – Latvijas likumi to neparedz. Taču kāpēc jūs satraucaties tikai par šādiem izteikumiem? Kāpēc klusējat par Nepilsoņu kongresa kārtējiem paziņojumiem?

– Mēs neklusējam. Esam runājuši gan par Lindermanu un viņa domubiedru darbību, gan par citiem, un arī Drošības policija pēdējā laikā ir bijusi ļoti aktīva. Jā, ir problēmas, bet tās nav atrisināmas ar skaļiem paziņojumiem. Pirmkārt, jāatrod risinājumi mediju telpas pilnveidošanai un objektīvas informācijas pieejamībai arī krievu valodā. Otrkārt, Latvijā kā demokrātiskā valstī, kur visām tautībām, reliģijām un viedokļiem ir lielas brīvības, būtu jāievēro Satversmē definētie pamatprincipi.

M. Antonevičs: – Solvita Āboltiņa intervijā avīzei “Neatkarīgā” norādījusi, ka “Vienotība” ir konservatīva partija. Kā izpaudīsies jūsu konservatīvisms?

– Tas gan nav nekāds jaunums. Mēs kopš pirmās dienas esam Eiropas Tautas partiju grupā, kas ir izteikti konservatīva partiju kopa. “Vienotībā”, protams, ir diezgan plašs viedokļu klāsts, un reizēm tie mēdz izpausties saasinātā formā, kas varētu radīt mulsinošu iespaidu. Taču visos dokumentos vienmēr esam uzsvēruši, ka partija ir konservatīva, eiropeiska un uz nacionālas valsts pamatiem balstīta. Mēs nekad neesam apšaubījuši ģimeni kā vienu no sabiedrības pamatšūnām.

– No šī viedokļa visas Latvijas partijas ir konservatīvas. Bet ideja par likumu, kas ļautu viendzimuma pāriem reģistrēt partnerattiecības, nāca tieši no “Vienotības” politiķiem.

– Jā, ir atsevišķi partijas biedri, kas šo tēmu ir izvirzījuši… Vēlāk bija gan frakcijas, gan valdes sēde, kur mēs šos jautājumus apspriedām. Vienojāmies, ka civilprocesa līmenī ir atsevišķas problēmas, kuras varētu novērst, taču nav nepieciešams nekāds īpašs likums. “Vienotība” partnerattiecību likumu nekad nevirzīs un neatbalstīs – tas ir skaidri pateikts.

V. Krustiņš: – Vai Rinkēviča kungs nav jāpārceļ kādā augstākā amatā?

– Es ļoti augstu vērtēju Edgara Rinkēviča līdzšinējo darbību. Piebildīšu pie iepriekšējā jautājuma, ka “Vienotība” ir konservatīva, bet tajā pašā laikā mēs esam arī ļoti toleranta partija. Nekad neizturēsimies agresīvi vai noraidoši pret cilvēkiem tikai tāpēc, ka viņi domā vai izturas atšķirīgi.

– Tas skaidrs, ka Rinkēviča seksuālā orientācija nebūtu šķērslis atrasties amatā. Runa ir par ārpolitiku un attiecībām ar Krieviju, kur jūtama liela vēlēšanās mest kažoku uz otru pusi. Te nav runa tikai par Latviju, bet par Eiropas Savienību kopumā. Rinkē­vičs ar saviem iepriekšējiem izteikumiem īsti neiederas, kad jārunā par sankciju atcelšanu un citiem līdzīgiem lēmumiem.

– Būsim precīzi. Latvija šobrīd ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, tas uzliek zināmus pienākumus un atbildību. Prezidējošās valsts pozīcija var nosliekt svaru kausu vienā vai otrā virzienā, un mums to ir jāmāk izmantot. Rinkēvičs šobrīd ir viena no redzamākajām personām ES ārpolitikā un ļoti veiksmīgi strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar Krieviju. Tā nav vienkārši parunāšana un viedokļa paušana, kā tas nereti notiek, bet reāls darbs.

M. Antonevičs: – Ko “Vienotība” gatavojas uzsākt saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām? Nesen bija ziņa, ka rīkosiet plašas diskusijas, vēlāk jau atruna, ka pagaidām tas tomēr netiks darīts. Vai te atkal nav jūtamas kādas “Vienotības” iekšējās “vibrācijas” līdzīgi kā pērn pirms kongresa?

– “Vienotībai” noteikti būs sava sabiedrībai pamatota pozīcija Valsts prezidenta vēlēšanās, kuru atbalstīs visa frakcija. Pirms tam noteikti būs diskusija. Taču tagad vēl ir janvāra vidus, līdz vēlēšanām vēl ir gandrīz pusgads. Vēl ir laiks! Lai gan pašreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam ir bijušas atsevišķas publiskās retorikas neveiklības, tomēr kopumā viņš savu darbu veicis labi. Būtu jāsagaida viņa lēmums par kandidēšanu. Tāpat jāapzinās citi iespējamie kandidāti. Ir pieminēts Egila Levita vārds, bet arī ar viņu sarunas vēl nav bijušas. Neizslēdzam, ka arī partijā mums var būt kandidāti, bet tad vajag koalīcijas partneru atbalstu. Paziņojums par diskusiju nācis priekšlaikus, taču te atkal jāatzīst, ka tā bijusi neveiksmīga publiskā komunikācija.

V. Krustiņš: – Jūs esat viltīgi. Medniekiem ir tāda “iedzīšanas” metode, un dažreiz to izmanto arī politikā. Tā arī šajā gadījumā – vispirms nāk aicinājums par diskusiju, uzreiz pēc tam parādās pētījums, ka populārākie prezidenta kandidāti esot Lembergs un Ušakovs. Skaidrs, tos nedrīkst ievēlēt. Kas paliek? Bērziņš…

– Ja runā par argumentiem diskusijā par nākamo Valsts prezidentu, tad tie ir vairāki. Viens, neapšaubāmi, ir tas pats iepriekš pieminētais ģeopolitiskais aspekts. Otrs – vai kandidātam ir reāls potenciāls tikt ievēlētam. Trešais – starptautiskā autoritāte un starptautiskās komunikācijas spējas. Atcerēsimies, ka Vaira Vīķe–Freiberga bija ļoti spoža šajā ziņā. Ceturtais – sabiedrības viedoklis, Saeima to nevar ignorēt. Noteikti nevajadzētu pieļaut tādu situāciju kā pēdējās divās prezidenta vēlēšanās, kad kandidāti tika apspriesti zoodārzā vai pēdējā brīdī izvilkti no Saeimas dzīlēm. Noteikti ir jāspēj paskaidrot cilvēkiem, kāpēc partijas atbalsta un virza vienu vai otru kandidātu.

– Bet jums jau galvenais, ka “Vienotībai” paliks premjerministrs. Valsts prezidents, kā saka, ir vairāk reprezentatīva persona.

– Es tam nepiekrītu. Valsts prezidents nominē nākamo valdības vadītāju. Ja atcerēsimies, prezidentam Andrim Bērziņam bija sava strikta nostāja šajā jautājumā un “Vienotības” kandidāts Artis Pabriks tika noraidīts. Uzskatu, ka Valsts prezidentam Latvijas politiskajā sistēmā ir nozīmīga loma. Protams, daudz kas atkarīgs no viņa personiskajām īpašībām, rakstura stingrības un izpratnes par pienākumiem.

– Vai Solvitai Āboltiņai nav stingrs raksturs, lai būtu par Valsts vai Ministru prezidenti?

– Solvitas Āboltiņas īpašības tam noteikti atbilst, īpaši ņemot vērā viņas pieredzi valsts otrās amatpersonas statusā, taču partija viņas kandidatūru nav apspriedusi. Turklāt jāņem vērā dažādi faktori, arī sabiedrības atbalsts. Solvitas Āboltiņas tēls mērķtiecīgi veiktas antikampaņas dēļ diemžēl pēdējā pusgada laikā ir pasliktinājies. Tā ir realitāte, ko partija nevar ignorēt.

– Bet kurš no jūsu partijas bauda lielu sabiedrības atbalstu, kuram ir tas potenciāls?

– Piemēram, Andrim Piebalgam. Ir arī citi. Bet es gribu uzsvērt, ka tam nav sakara ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Piebalga kungs ir izteicies, ka viņš pagaidām nav gatavs ieņemt šo amatu.

LA.lv