Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. janvāris, 2015
Drukāt

Kora spēles

Sola_7

Koris “Sōla” Kaspara Ādamsona vadībā svin jubilejas.

Visupirms jau savu piecpadsmito pastāvēšanas gadu, atzīmējot to ar īpašu albumu “Četras stihijas”. Četri cilvēka temperamenti, baroka svītas vai klasiskās simfonijas četras daļas, četras cilvēka personības šķautnes, arī zeme, uguns, gaiss un ūdens, tāpat kā citas četrādības bijušas pamatā kora jaundarbu pasūtījumiem latviešu komponistiem – Mārtiņam Braunam, Arturam Maskatam, Evijai Skuķei, Jēkabam Jančevskim, Andrim Dzenītim, Indrai Rišei, Santai Ratniecei un Selgai Mencei. Koris “Sōla” formāli gan pieder amatierkoru pulkam, taču tā darbības kvalitāte un vēriens neapšaubāmi ir tuvs profesionālajam. Arī albumā ietverto opusu pasūtījuma iecere un komponistu atsaucība, tāpat kā skaņdarbos iekodētā augstā prasību latiņa attiecībā uz atskaņojuma nosacījumiem liecina par augsto līmeni, jo koris ar kordarbos ietvertajiem tehniskajiem meistarstiķiem tiek galā spoži. Tikpat pārliecinoši kā ar dažādajām koncepcijām un to stilistiskajiem risinājumiem, iezīmējot vairāk vai mazāk individualizētu katra komponista rokrakstu, gleznojot ar skaņām, rotaļājoties vai būvējot smalkas un sarežģītas skaņu būves. Bet saturiskā kulminācija tiek sasniegta Selgas Mences kompozīcijā “Herbst” (Rudens) ar R. M. Rilkes dzeju. Albums veido saistošu latviešu jaunākās kormūzikas panorāmu, iezīmējot būtisku mūsu mūzikas jaunrades tendenci – 
atskaņotājmākslinieku un skaņražu ciešo sadarbību. Tādējādi attīstās gan kompozicionālā meistarība, gan arī tiek veicināta interpretu profesionālā izaugsme.

 

Cimze_6Gluži citāds, bet arī latviešu mūzikai veltīts ir otrs “Sōlas” ieskaņojums, kas veltīts latviešu mūzikas celmlauža Jāņa Cimzes 200 gadu jubilejai. Albumu izdevusi Valkas novada dome, godinot sava novadnieka un savulaik pilsētas ietekmīgākā mūzikas darbinieka piemiņu. Raunā dzimušā, vēlāk Vaisenfelsas skolotāju semināra studenta un Berlīnes Universitātes brīvklausītāja Jāņa Cimzes devums latviešu (un igauņu) kultūrā ir liels un vērā ņemams, jo, vadot Vidzemes skolotāju semināru Valkā, viņš ir ne tikai sagatavojis mācībspēkus un ietekmējis skolu attīstību, pedagoģiskās darbības ievirzi un metodoloģiju, bet arī rosinājis vākt tautasdziesmas, lai vēlāk savas “Dziesmu rotas” astoņās burtnīcas “dārza” un “lauka puķu” veidolā tās harmonizētu koriem. Albumā ietvertas ne tikai visiem labi zināmās apdares jauktajiem koriem (sākot ar “Krauklīt’s sēž ozolā” vai “Rīga dimd”), bet arī vīru koriem sabalsotās. Te nu vietā atcerēties, ka tieši vīru kori bija tie, kas lika pamatus mūsu koru kultūrai. Visbeidzot, albuma noslēgumā ir iekļauti arī trīs veltījumi Jānim Cimzem ar Jāņa Petera dzeju – tās ir Selgas Mences, Mārtiņa Brauna un Raimonda Paula oriģinālkompozīcijas. Cimzes devums nebūt vēl nav līdz galam izvērtēts, un varbūt kādreiz ieraudzīsim arī pilnīgākus viņa tautasdziesmu apdaru ierakstu apkopojumus. Tas gan prasīs atmest gadu desmitu gaitā izveidojušos aizspriedumus pret Cimzes pieejas “vāciskumu” un pārlieku sekošanu Rietumeiropā izveidotajām balsvedības normām. Taču arvien jāatceras, ka arī tā ir mūsu mūzikas kultūras daļa – spilgta un interesi rosinoša. Kora “Sōla” ieskaņotais albums ir jauks un uzmanības vērts izdevums, īpaši vērtīgs klasiskās latviešu kormūzikas cienītājiem.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+