Kosačovs: Krievija nekad nepiekritīs jēdzienam “okupācija” 0

“Pašreizējā kampaņa, kas izvērsta Baltijas valstīs par Otrā pasaules kara iemesliem un rezultātiem, nav vērsta pret neeksistējošo PSRS – absurdi ir karot ar spokiem,” intervijā krievu valodā iznākošajam Lietuvas laikrakstam “Ļitovskij Kurjer”, kuras fragmenti pārpublicēti tendenciozajā ziņu aģentūrā “Regnum”, atzinis Krievijas politiķis un aģentūras “Rossotrudņičestvo” vadītājs Konstantīns Kosačovs.

Reklāma
Reklāma

 

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Lasīt citas ziņas

Viņaprāt, “kampaņa” ir vērsta pret mūsdienu Krieviju un tā ir “daļa no mūsdienīgas ģeopolitiskās spēles”, kas prasa Krievijas atdalīšanos no Padomju savienības eiropiešu prātos un sirdīs. “Mūsdienu Krievijas tautas atbildība par to, kas notika PSRS laikā, ir ne vairāk, ne mazāk liela kā citu tautu atbildība, kas ietilpa PSRS,” saka K. Kosačovs. Viņaprāt, Krievija ir PSRS turpinātājs un juridiski var atbildēt tikai šādā statusā, nevis kā mantinieks. Krievijas politiķis arī uzsver, ka “mēs Krievijā nekad nepiekritīsim jēdzienam “okupācija”. Nevis tāpēc, ka tā mums ir kāda politika, kas uzdota uz mūžīgiem laikiem. Tādēļ, ka jēdziens pēc būtības ir nepatiess un neprecīzs. Piemēram, kriminālkodeksā nav tāda nozieguma sastāva kā “noziegums”. Ir nošķīrums: laupīšana, slepkavība, zādzība, krāpšana. Tieši tāpat arī ģeopolitikā jābūt skaidrām, bet dažādām definīcijām attiecībā uz dažādiem notikumiem. (..) Tas, kas notika PSRS attiecībās ar Lietuvu, Latviju un Igauniju, nebija “labvēlīga pievienošanās”, kā mūs mācīja oficiālā padomju historiogrāfija. Tas ir skaidrs. Tādu galējību pašlaik nedrīkst aizstāvēt un uzturēt. Taču arī pretējā interpretācija, ka tā bija tieša okupācija, tāpat ir nepatiesa,” sacījis K. Kosačovs.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.