Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. decembris, 2014
Drukāt

Putins paziņo par Dienvidu gāzesvada būves pārtraukšanu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums vizītes laikā Turcijā par Dienvidu gāzesvada būves pārtraukšanu varētu pamudināt Turciju izmantot šo Krievijas lēmumu kā ietekmes sviru sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā un sanaidot ES valstis, kas zaudētu ienākumus no gāzes tranzīta, izteicies avots ES diplomātu aprindās.

Gāzesvadu “South Stream” bija paredzēts izvietot Melnās jūras gultnē, apejot Ukrainu, un tā būve jau bija uzsākta. Tomēr Bulgārija vasarā apturēja Dienvidu gāzesvada būvniecību savā teritorijā, paziņojot, ka projekts neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem. Putins pārmetis Eiropas Komisijai, ka tā iedrošinājusi Bulgāriju nobloķēt Dienvidu gāzesvada projektu, piebilstot, ka Krievija var apsvērt dabasgāzes piegādi citiem tirgiem un samazināt gāzes piegādes Eiropai. Vizītē Ankarā Putins arī pavēstīja, ka Krievija ir piekritusi palielināt gāzes eksportu uz Turciju par trīs miljardiem kubikmetru un samazināt gāzes cenas Turcijai par sešiem procentiem. Krievija risina sarunas par Dienvidu gāzesvada novirzīšanu uz Turciju, lai izveidotu milzīgu gāzes glabātavu Turcijas un Grieķijas pierobežā. Analītiķi lēš, ka Krievijas gāzes monopolists “Gazprom” bija ieguldījis Dienvidu gāzesvada būvē aptuveni 20 miljardus dolāru, ko neizdosies kompensēt ar nesen noslēgtajiem gāzes eksporta darījumiem ar Ķīnu, jo Pekinai izdevies panākt sev izdevīgāku cenu. Krievija piedāvā uzbūvēt gāzesvadu uz Turciju, kura jauda būtu 63 miljardi kubikmetru gadā, no kuriem 14 miljardi tiktu pārdoti Turcijai par pazeminātu cenu, bet pārējā gāze pārdota valstīm Eiropas dienvidaustrumos. Eksperti atzīmē, ka Turcijai nevajag tik daudz gāzes, turklāt ar Turciju panākta tikai “vienošanās par savstarpēju izpratni”, tāpēc Kremļa “dāsnums” drīzāk domāts tām ES valstīm, kas gandrīz pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes importa.

Putina paziņojums satraucis Bulgāriju, Itāliju, Ungāriju un Serbiju, kas neesot saņēmušas savlaicīgu informāciju par šādu lēmumu un varētu zaudēt simtiem miljonu eiro plānoto ienākumu no gāzes tranzīta. Pēc Putina paziņojuma par Dienvidu gāzesvada būves pārtraukšanu strauji kritusies tā būvē iesaistīto Itālijas un Vācijas firmu “Saipem” un “Salzgitter” akciju vērtība. Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni izteicies, ka “tuvākajās dienās kļūs skaidrs, vai Putina paziņojums ir galīgs, vai ne”, liekot saprast, ka iespējami pavērsieni Kremļa “gāzes manevros”. Krievijai simpatizējošās Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs paziņojis, ka “Rietumi un Austrumi atveido kaķa un peles spēli, bet Serbijai no tā jācieš”. Bulgārijas prezidents Rozens Plevnelijevs uzskata, ka Dienvidu gāzesvads vēl varētu tikt glābts, ja Krievija piekristu ievērot ES noteikumus. ES amatpersonu un diplomātu aprindās izteikts pieņēmums, ka Putins varētu blefot, paziņojot par Dienvidu gāzesvada būves pārtraukšanu, lai vairotu spiedienu pret Eiropas Komisiju un panāktu tās noteiktā pretmonopola režīma atcelšanu, atzīmē izdevums “Euobserver”.

EK enerģētikas komisārs, Slovākijas pārstāvis Maross Sevkovičs paziņojis, ka 9. decembrī paredzētas sarunas ar ES valstīm, kas bija iesaistītas Dienvidu gāzesvada projektā. Viņa pārstāve pavēstījusi, ka “cauruļvadi Eiropā jābūvē un jādarbina saskaņā ar ES likumiem”, tāpēc neesot likumīga pamata zaudēto ienākumu kompensācijai, ja Dienvidu gāzesvada projekts netiks īstenots. Krievijas pēkšņais paziņojums atlikt gāzesvada “South
Stre­am” projekta realizāciju norāda uz nepieciešamību ES rast jaunus enerģijas avotus, paziņojusi EK viceprezidente Kristalina Georgijeva. Viņasprāt, Krievija šo situāciju izmanto kā attaisnojumu laikā, kad pieaug nesaskaņas par Krievijas gāzes piegādēm un Maskavas lomu Ukrainas krīzē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+