Porošenko prasa Krievijas iebrukumu apspriest ANO Drošības padomes sēdē 0
Ar Krievijas armijas karavīru palīdzību teroristi no pašpasludinātās “Doņeckas tautas republikas” iegājuši Ukrainas dienvidu pilsētā Novoazovskā, kas atrodas Azovas jūras krastā. 44 kilometrus no stratēģiski svarīgās Mariupoles esošo pilsētu Krievijas armijas karavīri kopā ar Doņeckas teroristiem ieņēma trešdienas vakarā pēc tam, kad trīs dienas to bija apšaudījuši ar artilēriju. “Krievijas karaspēks ir iebrucis Ukrainā,” telekanālam “Espreso.TV” apstiprināja Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova padomnieks Zorjans Škirjaks. Krievijas iebrukuma dēļ vakar iepriekš plānoto vizīti Turcijā atsauca Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Viņš sasauca Ukrainas drošības un aizsardzības padomes ārkārtas sēdi un mudināja arī ANO sasaukt Drošības padomes sēdi. “Pasaulei vajag pievērst uzmanību situācijai Ukrainā, kas strauji pasliktinās,” paziņoja Porošenko.
“Ar Krievijas piegādātajiem tankiem, bruņutransportieriem, artilēriju un raķešu palaidējiem nebija pietiekami, lai uzvarētu Ukrainas bruņotos spēkus. Tāpēc tagad Ukrainas teritorijā ienāk aizvien lielāks Krievijas armijas karavīru skaits. Uz Ukrainas austrumiem Krievija ir nosūtījusi arī pretgaisa aizsardzības sistēmas, tostarp “SA-22″, un tagad ir tieši iesaistīta kaujās,” šādu paziņojumu vakar mikroblogošanas vietnē “Twitter” ievietoja ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Paiets. Ukrainas televīzijas kanāla “Inter TV” žurnālists Romāns Bočkala paziņojis, ka Ukrainas teritorijā no Krievijas ir iebraukuši vismaz 30 tanki, kā arī vairāki bruņutransportieri un karavīri. Krievijas armijas spēki kontrolē vairākus ciematus Novoazovskas apkaimē. “Iebrucēji pie katra no tiem izveido kontrolposteņus ar trīs tankiem un diviem bruņutransportieriem un tad virzās tālāk. Ieņemtajās teritorijās Krievijas karavīri nemaz neslēpj savas uzšuves, kas liecina par viņu piederību Krievijas armijai,” tīmekļa sociālajā vietnē “Facebook” rakstīja ukraiņu žurnālists. Tikmēr citi informācijas avoti ziņo, ka iebrucēju formas tērpiem nav nekādu atpazīšanas zīmju un iebrukums atgādina Krimas pārņemšanu martā.
Novoazovskas mērs Oļegs Sidorkins paziņoja, ka Krievijas armija apšaudījusi gan pilsētu, gan tai apkārtesošos ciematus. Savukārt ASV laikraksta “The New York Times” korespondents Novoazovskā Endrū Kreimers raksta, ka vairāki pilsētā izvietotie Ukrainas armijas karavīri atteikušies karot. Domājams, šādu izvēli viņi izdarījuši, nesagaidot papildspēkus. Sarunā ar britu laikrakstu “The Guardian” kāds ukraiņu brīvprātīgo bataljona “Dnipro 1” karavīrs sacīja: “Šis ir atklāts karš ar Krieviju. Pajautājiet mūsu ģenerāļiem, kāpēc mums joprojām nav ne artilērijas, ne gaisa spēku atbalsta!?”
Ukraina lūdz ES militāru palīdzību
Līdz ar Novoazovskas ieņemšanu Ukrainā karojošie Krievijas atbalstītie teroristi pirmo reizi nokļuvuši valsts dienvidos. Visticamāk, viņu mērķis ir izveidot sauszemes savienojumu starp Krieviju un Krimas pussalu, ko Krievija anektēja martā. Ja tas tiks izdarīts, Krievija un tās uzdevumā karojošie teroristi iegūs pilnu kontroli pār Azovas jūru.
Krievijas valdība joprojām noliedz iesaisti karadarbībā Ukrainas austrumos. ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija izplatījusi paziņojumu, kurā apsūdz Krieviju melošanā, Francija iebrukumu nosaukusi par “neciešamu”, bet Vācijas kanclere Angela Merkele aicinājusi Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paskaidrot Krievijas armijas atrašanos Novoazovskā. Iepriekš Kremlis, “skaidrojot” Krievijas armijas desantnieku atrašanos Ukrainas teritorijā, paziņoja, ka viņi tur nokļuvuši “nejauši”.
Ukrainas vēstnieks Eiropas Savienībā Konstantīns Jeļisejevs nācis klajā ar aicinājumu ES dalībvalstīm piešķirt Ukrainai “plaša mēroga militāru palīdzību, lai apturētu agresoru”. Rīt Briselē notiks bloka līderu saiets, un Jeļisejevs mudināja ES vadību to izmantot, lai lemtu par “apņēmīgām un nozīmīgām sankcijām un plaša mēroga militāro un tehnisko palīdzību”. Tiesa, no Briseles pienāk neoficiālas ziņas, ka rīt gaidāmajā apspriedē par bloka nākamo augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jautājumos varētu tikt apstiprināta Kremlim draudzīgā Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni. Tas varētu notikt gadījumā, ja par līdzšinējā ES Padomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja pēcteci tiks izraudzīts Polijas vai Baltijas valstu pārstāvis.
Teroristi atzīst Krievijas palīdzību
Kamēr Maskava joprojām noliedz iesaisti karadarbībā Ukrainas austrumos, Krievijas armijas karavīru līdzdalību neslēpj viens no Doņeckas teroristu līderiem Aleksandrs Zaharčenko, kurš sevi pasludinājis par “Doņeckas tautas republikas premjerministru”. Intervijā Krievijas televīzijas kanālam “Rossija 24” viņš apstiprināja, ka viņu rindās karo aptuveni četri tūkstoši Krievijas armijas karavīru, kas “paņēmuši atvaļinājumu”. “Šodien tiek uzdoti daudzi jautājumi: kā tas var būt, ka “Doņeckas tautas republika” no neorganizētām puspartizānu vienībām pārvērtusies kaujasspējīgā organizācijā, kas ne tikai spēj izrādīt pretestību Ukrainas armijai, bet to pat uzvarēt kaujas laukā. Mēs nekad neesam slēpuši, ka mūsu rindās ir daudz krievu, bez kuru palīdzības mums klātos ļoti grūti,” paziņoja Zaharčenko.
Krievijas Karavīru māšu komitejas vadītāja Valentīna Meļņikova intervijā televīzijas kanālam “Doždj” paziņoja, ka Krievijas armija karot uz Ukrainas austrumiem norīkojusi aptuveni 15 tūkstošus karavīru. Meļņikova pastāstīja, ka gan jauniesauktajiem, gan profesionālajiem karavīriem Krievijas armijā liek parakstīt “līgumus” par viņu nosūtīšanu uz Luhansku. Viņa apstiprināja, ka daži no karavīriem uz Ukrainas austrumiem esot nosūtīti it kā “beztermiņa atvaļinājumā”. Kāds Krievijas karavīrs no Rostovas apgabalā esošā Gukovas poligona esot nosūtījis ziņu savai mātei, kurā stāsta, ka “pulkvedis Medinskis sasauca karavīrus un lika parakstīt līgumu”. “Mēs jūs sūtām uz Luhansku. Ja neparakstīsiet [līgumu], es pats jūsu vārdā to parakstīšu,” esot teicis pulkvedis. Tiesa, Meļņikova nespēja apstiprināt, cik daudz Krievijas karavīru Ukrainā ir krituši.
Bēg no Mariupoles
Krievijas armijas un Doņeckas teroristu kopīgajiem spēkiem tuvojoties Mariupolei, pilsētā, no kuras prokrieviskie teroristi tika patriekti jūnijā, noskaņojums kļūst aizvien saspringtāks. “Pilsētas amatpersonas pārbauda bumbu patversmju pieejamību. Mariupolē ierodas desmitiem Ukrainas armijas bruņutransportieru. Daudzi bēgļi, kas šeit bija ieradušies, bēgot no karadarbības Doņeckā, Makivkā, Horļivkā un Ilovajskā, tagad strauji dodas prom no Mariupoles. Pilsētas ielās aizvien samazinās automašīnu skaits,” raksta “The Guardian”.
Mariupoles pašvaldības amatpersonas izplatījušas paziņojumu, kurā aicina vietējos iedzīvotājus piedalīties protesta akcijā pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. “Lai pateiktu “nē” teroristiem un krievu karavīriem,” atsaucoties uz Mariupoles amatpersonu ziņojuma tekstā rakstīto, informē raidsabiedrība BBC. “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Mariupole tiek iznīcināta,” paziņojis kāds pilsētas iedzīvotājs.
