Krīzes laiks mainījis domāšanu par finanšu vajadzībām arī reģioniem 0
Vizītē Latvijā ieradies Eiropas Savienības (ES) reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns. Šoreiz viņš ir klāt, lai uzzinātu, kā valstij veicas ar fondu apgūšanu, kāda ir nostāja par nākotnes reģionālās attīstības politiku un nākamo septiņu gadu budžetu un kādas ir idejas sadarbībai ar kaimiņvalstīm.
J. Hāns sakās esam dzirdējis par Latgales grūtībām un mudina aktīvāk attīstībai domāto naudu izlietot tieši šim reģionam. Tikmēr, kamēr smagās sarunās kaldina ES septiņu gadu budžetu, aizvien paliek atvērts jautājums, vai naudas arī reģionu attīstībai nekļūs mazāk.
Ar reģionālo lietu komisāru Johannesu Hānu Briselē sarunājās Ina Strazdiņa.
– Eiropas Komisija uz laiku ir apturējusi kohēzijas finansējumu Latvijai, sakot, ka mums ir problēmas ar līdzekļu administrēšanu. Vai tas ir vienīgais iemesls, kādēļ šī nauda ir iesaldēta?
– Jā, tas ir vienīgais iemels, un man jāsaka, ka tas nav nekas neparasts, un tas nebūtu manas vizītes mērķis. Šāda līdzekļu apturēšana ir daļa no mūsu ikdienas. Pēdējos divos gados mēs esam šādi apturējuši līdzekļus ap simt gadījumos gandrīz 20 dalībvalstīs. Taču, ja mēs pamanām kādas nepilnības, tad mūsu kopējās – gan dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas – interesēs ir, lai tās tiktu novērstas un lai nauda tiktu izlietota precīzi un rūpīgi.
– Vai jūs sekojat līdzi šai situācijai, un kādi ir jaunākie secinājumi?
– Kopumā Latvija fondus apgūst un visu izpilda virs Eiropas vidējā līmeņa. No manas puses nav kritikas. Ir dažas lietas, kas būtu pārrunājamas, īpaši, kas attiecas uz sagatavošanos nākamajam finanšu periodam.
– Kad mēs varam gaidīt kohēzijas maksājumu atjaunošanu?
– Tas ir atkarīgs no Latvijas. Mēs esam vienojušies par rīcības plānu, kas ir parastā procedūra. Šobrīd mēs esam lūguši informāciju Latvijai par šā rīcības plāna ieviešanu un tai pie mums jānokļūst tuvāko dienu laikā. Kad mēs būsim ar to iepazinušies un novērtējuši, varēsim secināt, kāds būs nākamais solis.
– Vai kohēzijas naudas apturēšanas dēļ var tikt apdraudēts kāds reģionu attīstībai domāts projekts?
– Nē, neviens projekts nav apdraudēts. Maksājumus apkalpo no nacionālā budžeta naudas, taču pagaidām šos līdzekļus nav iespējams apmaksāt no Eiropas Savienības fondiem. Projektiem principā ir jāturpinās.
– Taču, kā jau sacījāt, Latvija šajā ziņā nav izņēmums.
– Šādas lietas notiek.
Es būtu priecīgs, ja būtu ideāla pasaule, kur fondu nauda apturēta netiek, taču vienmēr ir kādas nepilnības. Mēs visu laiku mācāmies un ir rūpīgi jāuzmana detaļas. Protams, neviens nav laimīgs, kad nauda tiek apturēta, taču tam nevajadzētu radīt arī īpaši lielas raizes.
– Latvija kopā ar citām Baltijas valstīm pieprasa Eiropas Komisijai atcelt nākamajā budžetā plānotos 2,5 procentu no iekšzemes kopprodukta Kohēzijas fonda maksājumu griestus, jo tā rezultātā Latvija var zaudēt ap miljardu eiro. Vai jūs spersiet soli pretī šīm bažām un mēģināsiet palīdzēt?
– Redziet, šī vienošanās ir daļa no Eiropas Komisijas piedāvājuma nākamajam septiņu gadu budžetam. Mums bija jāizveido tāda arhitektūra, kas garantētu noteiktu līdzsvaru starp dažādām dalībvalstīm. Mums ir jārespektē šā brīža noskaņojums daudzās dalībvalstīs, kas veidojies krīzes ietekmē. Taču, protams, es arī saprotu dalībvalstu bažas, un mums noteikti būs tālākas konsultācijas, lai galu galā panāktu tādu risinājumu, kas būtu visu interesēs.
– Vērojot šā brīža diskusijas Eiropas Savienībā par nākamo septiņu gadu budžetu, kādas ir jūsu izjūtas, vai sliecaties domāt, ka galu galā naudas būs mazāk un arī Kohēzijas fonds un lauksaimniecība kādu daļu finansējuma zaudēs?
– EK budžeta piedāvājums jau paredz četru procentu samazinājumu kohēzijas politikai. Taču daudzi komentāri, īpaši no lielākajām maksātājvalstīm ES budžetā, skaidri parāda, ka ir vēlme samazināt naudas apjomu.
Mēs esam ļoti nopietnu debašu sākumā, un, ja būs griezieni budžetā, tad, protams, kohēzijas politiku tas ietekmēs, jo tūlīt pēc lauksaimniecības mēs esam otrā joma, kas saņem lielāko naudu. Taču šāds pavērsiens pilnīgi noteikti nebūtu Latvijas interesēs.
– Šobrīd ir daudz spekulāciju par to, ka, cīnoties par vienu budžeta pozīciju, var zaudēt citā. Piemēram, Latvijas gadījumā, kas šobrīd asi pieprasa godīgākus maksājumus zemniekiem lauksaimniecībā, izskan minējumi, ka šo prasību izpildīšanas gadījumā Latvija varētu riskēt zaudēt daļu finanšu kohēzijas fondā, kas domāti infrastruktūras attīstībai un tamlīdzīgi. Vai tas būtu iespējams?
– Es domāju, ka nebūšu šim jautājumam pareizais adresāts. Es ceru, ka šādām diskusijām var būt risinājums, taču tā ir daļa no politiskās tirgošanās. Es nevēlētos komentēt vairāk, ņemot vērā brīdi, kur mēs šajās diskusijās esam. Ir ļoti daudz baumu, piedāvājumu un ideju. Taču tagad, es domāju, ir svarīgi, ka tādas valstis kā Latvija, kuras ir Eiropas Savienības naudas saņēmējas, pierāda saviem draugiem Eiropas ģimenē, ka var izmantot pieejamo naudas apjomu ilgtspējīgā un gudrā veidā, kas norāda, ka nākotnē ir jāturpina līdzīgi, un mums ir vajadzīgs stabils budžets, lai mazinātu reģionu atšķirības ES un dotu ieguldījumu sabiedrības mērķiem ne tikai kvantitatīvā, bet arī kvalitatīvā veidā, un lai šī nauda kalpotu arī Latvijas cilvēku interesēm.
– Viens no Eiropas Savienības nabadzīgākajiem reģioniem patlaban atrodas Latvijā. Tā ir valsts austrumos esošā Latgale. Vai vizītes laikā Latvijā pievērsīsiet tam īpašu uzmanību un vai esat informēts par šo situāciju?
– Es, protams, zinu, ka katrā valstī ir dažādi attīstīti reģioni, mēs noteikti skarsim šo problēmu diskusijās. Taču jau šobrīd reģionu attīstībai domātie fondi ir diezgan elastīgi, ļaujot izlietot naudu šādās teritorijās. Fondi ir veidoti tā, lai mēs varētu reaģēt uz valsts attīstības procesiem, līdz ar to var naudu izlietot tieši vairāk šim reģionam. Jebkurā gadījumā visiem reģioniem ir svarīgi attīstīties un sasniegt labākas dzīves līmeni, un tas izdosies tad, ja īstenosim uz mērķi orientētu investīciju politiku.
