Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. februāris, 2016
Drukāt

Krīzes skartie piensaimnieki vēlas pāriet uz gaļas lopkopību (17)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Zemkopības ministrija gatavojas lūgt Briseles ierēdņiem skaidrojumu, kā rīkoties ar saimniecībām, kas krīzes dēļ gatavas pār­orientēt savu darbību, bet jau piesaistījušas Eiropas fondu atbalstu.

“Iepirkuma cenu pieaugumi ir niecīgi pret kopējo cenas kritumu, kāds tika piedzīvots pēc Krievijas embargo noteikšanas. Gan piena, gan cūkgaļas iepirkuma cenas joprojām ir zemas, un vienubrīd bija pat par 31 procentu zemākas nekā pirms embargo, un tās nenosedz ražošanas izmaksas ne piena ražotājiem, ne cūkaudzētājiem. Ražotājiem šāda situācija nozīmē nepārtrauktu stresu un ilgstošas finansiālas problēmas. Un, protams, neziņu par rītdienu. Situācija piena un cūkgaļas nozarēs ir satraucoša, tāpēc ir nepieciešams apsvērt vairāku papildu pasākumu īstenošanu piena un cūkgaļas nozaru atbalstam,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Jānis Dūklavs skaidroja, ka krīzes dēļ grūtībās nonākusi gan Latvijas cūkkopības, gan piena ražošanas nozare. Šobrīd daļa saimniecību vēl domā, kā rīkoties turpmāk, bet daļa jau ir pārorientējušās uz citu lopkopības jomu, piemēram, gaļas lopu audzēšanu.

Šo saimniecību vidū ir tādas, kas iepriekš saņēmušas ES fondu atbalstu, piemēram, piena lopkopības attīstībai, bet krīzē bija spiestas pievērsties citai lopkopības jomai. “Briseles kolēģiem jau esam uzdevuši šo jautājumu skaidrot. Pirmdien tikšos ar lauksaimniecības komisāru un jautāšu, kā mums skatīties uz projektiem, kas rakstīti un pildīti attiecībā uz piena lopkopību, un šobrīd piena cenas un tirgus dēļ šo fermu īpašnieki gatavi mainīt profilu. Šā brīža nosacījumi to neatļauj, jo nav sasniegti projektā nospraustie mērķi, gaļas ražošana un piena ražošana ir dažādas lietas,” stāstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Zemkopības ministrs piebilda – ir cerības, ka Eiropas Komisija varētu pieļaut “izņēmumu”. “Ja ir saprotams mērķis un tas sasniegts – ēkas ir uzbūvētas, ka tur vis nedzīvos zvirbuļi, bet gaļas lopi un nobarojamie lopi, es domāju, ka varētu atļaut šādu izmaiņu izdarīt,” noteica ministrs. Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga apstiprina, ka šāda problēma piena lopkopībā ir, bet dienestā līdz šim par darbības pārorientēšanu saņemts tikai viens iesniegums no ne pārāk lielas fermas. Dienesta vadītāja aicināja saimniecības – ES fondu atbalsta saņēmējas – aktīvāk ziņot par šādām darbībām, lai redzētu kopējo ainu valstī. LAD vadītāja vienlaikus atzina, ka lauksaimnieku aktivitāte ES fondu projektu iesniegšanā pašlaik ir ļoti liela – ir saņemti 1900 projektu pieteikumi, kas ir vairāk nekā iepriekš divos trijos gados kopā. Visvairāk projektu pieteikumu saņemti graudkopības nozarē, kam seko piena lopkopība un gaļas lopu audzēšana.

Ministrijas ieceri atbalsta arī Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, sakot, ka tas būtu ļoti svarīgi visai nozarei. “Ja kāds no piensaimniekiem uzskata, ka vairs negrib darboties šajā nozarē, taču ir uzņēmies piecu gadu saistības un sasniedzamos mērķus nav izpildījis, tad par to viņu var sodīt. Sarunās ar Eiropas Komisiju vajadzētu vienoties, ka, saimniecībai pārorientējoties, tai nepiemēro soda sankcijas. Domāju, ka šāds solis būtu tikai loģisks,” komentē Juris Lazdiņš. Zemnieku saeima nav apkopojusi informāciju, cik būtu tādu saimnieku, kas grib pārorientēt savu saimniekošanu no piensaimniecības uz citu nozari. Jau vēstīts, ka daļa lopkopju apsver domu pārtraukt piena ražošanu un pievērsties citam rūpalam, taču viņi uzņēmušies saistības, kas vēl vairākus gadus jāpilda, līdz ar to atkāpties nav kur.

Tā “Agrofirmas Zelta Druva” un “Agrofirmas Jelgava” saimnieks Edgars Silakalns, kam pieder 2,4 tūkstoši piena devēju un kam zemās piena iepirkuma cenas dēļ katrs saražotais piena litrs rada sešu centu zaudējumus, apsver iespēju pārtraukt piena ražošanu, bet tas nav iespējams, jo LAD nevar atcelt projektu uzraudzību. Turklāt saimniekam piena ražošana jāturpina vēl trīs gadus, pretējā gadījumā jāatmaksā modernizācijai izmantotais Eiropas atbalsts. Silakalns uzskata, ka piena tirgus krīze radusies Eiropas politisko lēmumu dēļ. “Ja Eiropas Savienība un Latvijas valsts veikušas apzinātas darbības, kas novedušas pie Krievijas tirgus aizvēršanās mūsu piena produktiem, tad arī valstij ir jāuzņemas atbildība par nozari. Kā vārdā man katru dienu mēnešiem ilgi jāstrādā ar zaudējumiem?” vaicā saimnieks intervijā “Agro Topam”.

Kā “LA” uzzināja LAD, ES atbalstīto projektu realizētāji ir uzņēmušies piecu gadu saistības, turklāt tiem, kas pieteicās uz atbalsta saņemšanu piena un gaļas nozarēs, atbalsta intensitāte tika palielināta par 10%. Tagad jāsaprot, vai šie 10% būtu jāatprasa, teica LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.

20160215200517_1567

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Pēc tās piena cenu līknes iznāk ka Latvijā ir viszemākā iepirkuma cena ES .Notiek apzināta piena nozares likvidēšana ES taču nevajag Latvijas lauksaimniecību-un punkts pamēģiniet taču to saprast.

  2. Lieliem ir 20 vidējiem 18 un mazajiem 16 centi.Veikalā litrs cik maksā.Ko tad ir vieglāk izdarīt.Sagādāt barību,rūpēties par lopu veselību,maksāt strādniekiem algas.Vai saliet pienu pakā,samaksāt minimālo satrādniekam.Vai atvest uz veikalu un iztirgot.80 centi litrs atšķaidīta piena sadalot trijās daļās tad katram jāsanāk 26 vai 27 centi.

    • Ja jau tā piena “šķaidīšana” tik izdevīga, tad tik uz priekšu – taisi augšā savu biznesu. Tu gadījumā nebiji konsultants trim piena kooperatīviem, kuri uzblieza augšā “Latvijas Piens” rūpnīcu un pēc tam nogāja pa burbuli?

  3. Sen atpakaļ teicu, ka mūsu ministrs pa lielam ir tukšs, prasts un šādam amatam neatbilstošs radījums. Ministrijā ir vēl pāris radījumi, kas gaitenī ir lieli mutes brūķētāji, bet kad ir jāaizstāv Latvijas pozīcija, tad sēž klusi it kā ūdeni mutē ieņēmuši.

    • Arī es to esmu teikusi, ka Dūklavs tikai ar muti brauc un visur paši zemnieki vainīgi! Kam mums tāds ministrs, kas ne vella nedara zemnieku labā??? Kā tad ar piena kvotām bija- braukšu,runāšu,izdarīšu! Atbrauca asti kājstarpē ievilcis,neko nespēja sarunāt. Beigās zemnieki palika vainīgi,ka pienu par daudz ražo! Net tas ka projektu ņēmējiem ir noteikumi,kur skaidri gaiši pateikts,ka jākāpina apgrozījums, to gan noklusēja!!!

  4. Dūklavs vienkārši aizstāv piena pārstrādātājus, nevis ražotājus. Ja viņam būtu mugurkauls, viņš rīkotos kā Vācijā: 50% no cenas saņem zemnieks un 50% pārstrādātājs un tirgotājs. Un viss notiek. Tagad viņš brauks diedelēt no EK izņēmumus kopējos noteikumos. Tad jau es kā zemnieks arī prasīšu izņēmumu, ja nevarēšu izpildīt 5 gadu saistības. Tā ir, ka varu grib, bet saimniekot neprot. Un nav tur pie vainas nekāds Krievijas embargo, bet pašu valsts ierēdņu neizdarības un negribēšana pieņemt nepopulārus lēmumus.

  5. Krievija var ierēkt par mūsu ministru un ierēdņiem-tukšgalvjiem un eiropas .. bučotājiem.

  6. Nu, ko audzēsim visi buļļus un laidīsim arī šo nozari uz grunti….būs tik daudz liellopu, ka atkal nevienam nevajadzēs un atkal Dūklavs brauks lūgt pabalstus…..

  7. Ja mums būtu sevi cienoša attieksme un mēs lobētu savu, Latvijas pienu, Latvijas gaļu … Bet nē, mēs labāk masveidā stumjam iekšā visu, tik ne savējo… Zemniekam par litru pienu maksā 19 centus… Vai veikalā piena cenas ir stipri nokritušās?

    • Nu ne visi stumj tikai to lētāko, no ārzemēm ievesto. Mūsmājās no veikala tiek atnesta maize,makaroni,milti utt. Gaļa un piena produkti ir no pašu saimniecības. Desas vispār netiek pirktas jau varbūt 5-6 gadi.

  8. ko darīt ja piena apjomi ir daudz par daudz ko saržojam …interesanti ,kas būs ar gaļs lopiem pēc 2-3 gadiem.

  9. piena iepirkuma cena krīt , liellopu gaļai cena ari smieklīga… un kas tālāk?

  10. Pašlaik ir aktuāls jautājums-kam mums zemkopības ministrija,jo mums nav vajadzīgi kārtējie pabalsti ,bet gan lai mums samaksā godīgi par mūsu padarīto darbu nevis nostāda mūs mūžīgo pabalstu lūdzēju lomā.

  11. Jēkabpils piena kombināts samazināja cenu jau janvāra otrā pusē par 1centu,tagad ir tikai 18centi

  12. Diemžēl ministrs nezin vai negrib zināt ka februārī piena iepirkuma cenas samazinājušās un tos 23 centus maksā dažiem lielajiem , bet pārējiem labi ja 19 centus.

    • Vai tik arī Dūklavs nebija izbraucis no Latvijas apmēram uz gadiem diviem,kad tiešām bija laba piena cena! Tāda sajūta,ka viņš ir tikai viesstrādnieks Latvijā,bet dzīvo kaut kur uz Mēness!!! Vai arī viņa padomnieki ir pilnīgi nejēgas,kas nezina kas ir lauksaimniecība!!!

  13. Piena cenas pazemina atkārtoti,tikai ne ministrija ne Dūklava kungs neko par to nezin.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+