×
Mobilā versija
Brīdinājums +17°C
Astra, Astrīda
Ceturtdiena, 16. augusts, 2018
23. jūlijs, 2018
Drukāt

Ksenija Sidorova: Parādīt pasaulei, ka mūsu labākais eksports ir kultūra (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Valdzinošā un virtuozā akordeoniste Ksenija Sidorova, kura nereti tiek dēvēta par akordeona princesi un spējusi apburt klausītājus visā Eiropā, uzskata – ir nozīmīgi parādīt pasaulei, ka mūsu labākais eksports ir kultūra.

Ksenija atklāj, ka viņas dzīvē kā profesionālai pasaules klases mūziķei nav nevienas dienas, kura izskatās tāda pati kā iepriekšējā. Mainās viss – pilsētas, valstis, repertuārs. 24. jūlijā Dzintaru koncertzāles Lielajā zālē koncertā “Dzimuši Latvijā” Sidorova muzicēs kopā ar Latvijas Simtgades jauniešu orķestri, kas valsts simtgades svētku programmas ietvaros ļauj labākajiem Latvijas jaunajiem mūziķiem pilnveidot savas mākslinieciskās prasmes un uzstāties kopā ar pasaulslaveniem Latvijas mūziķiem.

Talantīgo mūziķi uz akordeona spēlēšanu pamudināja vecmāmiņa. Astoņu gadu vecumā Ksenija sāka mācīties mūzikas skolā. Jau no mazotnes Ksenijai ar akordeonu izveidojās īpaša saikne. Viņa pati stāsta, ka burtiski iemīlējusies tā skaņā. Daudziem tas bija milzīgs pārsteigums un daudzi to nesaprata, jo bērni, uzsākot mūziķu gaitas, parasti izvēlas citus instrumentus. Lai gan pamatus akordeona mākslā viņai ielika vecmāmiņa, lielākie nopelni pienākas leģendārajai pedagoģei Marijai Gaselei: “Viņa man palīdzēja atvērt tās durvis un apskatīties mazliet plašāk, kas tur ir – kāds repertuārs, ko un kādu mūziku uz akordeona var spēlēt.” Ritot laikam, mūziķe atskārta, ka akordeonam nav it nekādu robežu – galvenais atrast pašam sevi. Šobrīd atskatoties uz pirmajiem soļiem ceļā uz mūziķes karjeru, akordeoniste izceļ augstvērtīgo Latvijas mūzikas izglītību, norādot, ka pamats, kas tika ielikts mūzikas skolā, viņas dzīvē ir vissvarīgākais.

Šo mūziķes viedokli apstiprina dzīve, – Ksenija un viņas mūzika izpelnījusies daudz apbalvojumu, tai skaitā Mūziķu ģildes Sudraba medalu, Meizijas Luisas balvu, kā arī viņa bijusi pirmā akordeoniste, kas saņēmusi godpilno Mūziķu ģildes Prinča balvu. Pavisam nesen māksliniece saņēma arī prestižo apbalvojumu “Echo Klassik”, ko pasniedz gada labākajiem klasiskās mūzikas ierakstiem, bet kopš 2016. gada mūziķe pārstāv vienu no prestižākajām mūzikas ierakstu izdevniecībām Deutsche Grammmaphon.

Gaidāmais pasākums “Dzimuši Latvijā” Ksenijai aizsākās jau pirms pāris gadiem ar projektu “Dzimuši Rīgā”, taču šoreiz koncertam būs īpaša nozīme – tajā vienuviet pulcēsies ne tikai pasaules atzinību iemantojuši mūziķi, bet arī mūsu jaunie talanti. Ksenija uzskata, ka tā būs lieliska platforma pieredzes apmaiņai savā starpā, kā arī izcila iespēja parādīt Eiropai un visai pasaulei, ka mūsu labākais eksports ir kultūra.

Vērot Aināra Rubiķa diriģētā Latvijas Simtgades jauniešu orķestra koncertu 28. jūlijā plkst. 21.20 varēs LTV1 ēterā, kurā kopā ar labākajiem jaunajiem mūziķiem – vijolnieku Daniilu Bulajevu, ģitāristu Miku Akotu un baritonu Kalvi Kalniņu – uzstāsies Latvijā dzimušas pasaules zvaigznes – akordeoniste Ksenija Sidorova, soprāns Kristīne Opolais un arī vijolniece Vineta Sareika.

Pasākumu organizē “Latvijas koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju un tas norisinās Latvijas valsts simtgades programmas koncertcikla “Dzimuši Latvijā” ietvaros. Koncertcikls “Dzimuši Latvijā” aicina baudīt Latvijā dzimušu pasaulslavenu klasiskās mūzikas zvaigžņu priekšnesumus. Vairākos koncertos uzstāsies arī topošie mūziķi – bērni un jaunieši, un augstākās raudzes profesionāļu līdzmuzicēšanas piemērs būs nozīmīgs impulss mūsu profesionālo mūziķu nākamo paaudžu izaugsmei.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ja kultūra ir eksporta prece, tad jau ar to laikam ir daudz sapelnīts un valstij nomaksāti visi nodoklīši ( gan ienākuma, gan sociālie, u.c.), lai varētu pārējiem kultūras dīkdieņiem samaksāt par viņu “radošajām dīkstāvēm”.

  2. Persona, kura draudēja atteikties no LV pilsonības, jo viņai nepatika, kā LV pasē raksta viņas uzvārdu.

    • Latvijas pilsonību piešķīra basketbolistam afroamerikānim un Latvijā viņš nenospēlēja nevienu spēli un atteicās no Latvijas pilsonības. Nevajag domāt, ka Latvijas pilsonība ir medusmaize no kuras neatsakās. Un nav brīnums, ka cilvēks negrib atteikties no sava uzvārda tikai tāpēc, ka latviešu valodas “sargi” saka, ka latviešu valodā vārda formai ir jābūt citādai. Arī nepilsonis var mīlēt savu dzimteni ne mazāk kā pilsonis un pilsonis var būt kosmopolīts bez piederības sajūtas.

Draugiem Facebook Twitter Google+