Latvijā
Izglītība

Kur pazūd skolēni?17

Ilustratīvs attēls. Foto – Timurs Subhankulovs

Veselības problēmas, motivācijas trūkums, nespēja savienot mācības ar citiem pienākumiem, jau iepriekš nokārtoti centralizētie eksāmeni – tie ir galvenie iemesli, ko min skolu direktori, jautāti, kāpēc viņu vadītajās skolās puse vai pat trīs ceturtdaļas 12. klases skolēnu nekārto centralizētos eksāmenus.

Salīdzinoši daudzajiem skolēniem, kuri netiek līdz centralizētajiem eksāmeniem, uzmanību pievērsa ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Pētnieks secināja, ka Latvijā ir apmēram 30 skolu, kur pagājušajā mācību gadā pat puse divpadsmitklasnieku netiek līdz eksāmeniem. Šo skolu saraksts gan netika publiskots.

 

Slimotāji dodas uz vakarskolām

Taču, salīdzinot 12. klases skolēnu skaitu un obligāto centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitu, katrs var noskaidrot, kuras tad ir tās skolas, kuru 12. klases skolēni biežāk nekārto eksāmenus. Saskaņā ar IZM sniegtajiem datiem kopumā pērn 12. klasē vispārizglītojošās skolās vai klasēs mācījās 
12 578 skolēni. Taču obligāto centralizēto eksāmenu latviešu valodā kārtoja vien 11 095 šādu skolu vai klašu absolventi. Tātad pazudis pusotrs tūkstotis skolēnu. Atklājās arī, ka Latvijā ir skolas, kur eksāmenu liek pat tikai katrs devītais 12. klases skolēns. Tā iepriekšējā mācību gadā gadījās Biznesa un vadības privātvidusskolai, kur 12. klasē mācījās deviņi skolēni, bet eksāmenu kārtoja tikai viens. Dati liecina, ka pēdējos gados saradies gana daudz privāto vidusskolu, no kurām lielākā daļa piedāvā tālmācību. Taču daudzās šādās privātajās vidusskolās tikai neliela daļa abiturientu liek centralizētos eksāmenus. Ilgāku laiku – jau 20 gadus – gan pastāv privātā vidusskola “Evrika”, ko savulaik dibinājis politiķis Jakovs Pliners, bet arī tajā eksāmenu kārtojuši vien trīs no deviņiem 12. klases skolēniem.

Tomēr kopumā vissatraucošākā aina paveras, raugoties uz datiem par pašvaldību dibinātajām skolām, kur var mācīties vakaros, neklātienē un tālmācībā. Daudzās šajās skolās līdz eksāmenam nonāk vien piektā daļa 12. klases skolēnu.

Visvairāk atbirušo pagājušajā mācību gadā bija Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskolā, kur 12. klasē saskaņā ar IZM datiem bija 174 skolēni, bet eksāmenus kārtoja tikai 33. Skolas direktors Egīls Romanovskis skaidro, ka 90 skolēni eksāmenus nav kārtojuši veselības problēmu dēļ. Skolā esot daudz skolēnu, kuriem ir vismaz 35 gadi, un šajā vecumā jau esot gana daudz veselības problēmu. Arī jaunāki skolēni bieži vien saņem atbrīvojumus no eksāmeniem veselības dēļ. Pārējie atbirušie sākuši strādāt darbā, ko nevar apvienot ar mācībām, dzemdējuši mazuļus, izbraukuši uz ārzemēm. Esot gadījumi, kad mācības pabeigtas, bet tieši darba dēļ neizdodas atnākt uz eksāmenu. Darba devējs atsaka brīvdienu vai pat aizsūta komandējumā. Direktors atzīst, ka tie, kas pārtrauc mācības, bieži vien pēc kāda laika tās atkal atsāk. Tāpat esot staigātāji, kas pamācās vienā skolā, tad atkal citā. Neviena nepatīk, un mācības tā arī nepabeidz.

Līdzīgu ainu iezīmē arī citi aptaujātie skolu direktori. Gulbenes vakara (maiņu) vidusskolas direktore Zigrīda Gabrāne piebilst: tieši šādās skolās ir daudz skolēnu ar veselības problēmām, jo viņi pāriet uz vakarskolām, lai būtu mazāka, veselībai atbilstošāka slodze.

Jēkabpils vakara vidusskolas direktore Aelita Bērziņa piemin vēl kādu būtisku vakarskolēnu grupu, kas nekārto eksāmenus: tie ir skolēni, kuri jau nokārtojuši centralizētos eksāmenus, bet iepriekšējā skolā kādu iemeslu dēļ nav ieguvuši vidusskolas atestātu. Piemēram, kavējumu dēļ nav izlikts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem. Šādi skolēni uz vakarskolu nāk, lai dabūtu atestātu, bet eksāmenu kārtošana viņiem nav aktuāla. Piemēram, pērn no 70 12. klases skolēniem 26 jau iepriekš bija nokārtojuši visus obligātos eksāmenus, bet 11 – kādu no tiem.

Skolā kā skolēni ieskaitīti arī tie, kuri mācās, sēžot Jēkabpils cietumā. Ja skolēnu atbrīvo vai pārceļ uz citu ieslodzījuma vietu, viņš Jēkabpils vakarskolu nepabeidz.

 

Tās nav mirušās dvēseles!

Izrādās, ka parastajās vidusskolās, kur ir liels atkritēju skaits, bieži vien atvērta arī vakara vai tālmācības nodaļa un šo nodaļu skolēni ir tie, kuri visbiežāk netiek līdz eksāmenam. Piemēram, Daugavpils 17. vidusskolā, kur no 165 12. klases skolēniem eksāmenu kārtoja vien 42, saskaņā ar direktora Ivara Šķinča teikto, atbirst lielākoties vakarnieki. Arī Sventes vidusskolas direktors Aleksandrs Sibircevs stāsta, ka skolā ir arī neklātnieki, no kuriem viena trešdaļa atbirst pirms eksāmeniem. Tikmēr parastie skolēni visi tiek līdz eksāmenam. “Ko mēs varam darīt, ja šādi skolēni paši atnāk, iesniedz dokumentus. Mēs viņus ņemam! Tās nav mirušās dvēseles!” tā direktors.

Ja eksāmenu nekārto parastās izglītības programmas skolēni, lielākoties viņi ir atbrīvoti no pārbaudījuma veselības problēmu dēļ. Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa uzsver: ne jau skola piešķir šos atbrīvojumus, bet gan ārstu komisija. Viņa gan pieļauj, ka dažkārt šie atbrīvojumi tiek piešķirti pārāk dāsni: “Paskatieties, cik daudz skolēnu ir atbrīvoti no sporta! Viņos tiek iesēta apziņa, ka viņi ir slimi, neko nevar. Neveidojas stresa noturība, un galu galā vajag atbrīvojumu no eksāmena.”

 

Gadiem sēž vienā klasē

Taču skolas saņem valsts finansējumu par visiem skolēniem, kuri ir 12. klasē mācību gada sākumā. Neatkarīgi no tā, vai viņi noturas skolā visu mācību gadu un kārto eksāmenu. Vai tā nav valsts līdzekļu izšķiešana? IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone atbild, ka IZM jau ir pievērsusi uzmanību skolēnu skaita atbirumam tieši vakara, tālmācības un neklātienes izglītības programmās. Tāpēc no šā mācību gada samazināts finansējums, kas seko no valsts budžeta skolēniem, kuri mācās šādās izglītības programmās. Ministrija arī secinājusi: ir gadījumi, kas izskatās aizdomīgi – piemēram, viens un tas pats cilvēks gadiem mācās tajā pašā klasē. Tādos gadījumos IZM pārstāvji vērsušies skolā vai pašvaldībā, kas skolu dibinājusi, lai noskaidrotu, kāpēc radusies šāda situācija. Pēc šāda jautājuma “aizdomīgie” skolēni ātri vien no datubāzes pazūdot.

A. Bērziņa gan piebilst, ka bieži vien skolās skolēni ierodas mācību gada laikā un par tiem valsts savukārt neko nemaksā. “Pērn mums bija 11 šādi skolēni, tādējādi finansējums, ko saņemam, izlīdzinās,” teic direktore. Viņa gan atzīst: tas, ka skolēni nepabeidz mācības un klīst pa skolām, ir sistēmiska problēma, kas valstij būtu jārisina.

Daļa skolu direktoru, ar kuriem sarunājos, pieļāva, ka valsts naudu varētu ietaupīt, nosakot ierobežojumu, cik reizes skolēns var atsākt mācības vidusskolā par valsts līdzekļiem vai palikt uz otru gadu. Ja skolēns zinātu, ka staigāšanai pa skolām vai sēdēšanai vienā klasē ir limits un drīz nāksies atvērt maku, viņš būtu disciplinētāks. Tikmēr M. Jansone pauž bažas, ka šādi ierobežojumi varētu būt pretrunā ar Satversmē un Izglītības likumā garantēto bezmaksas izglītību.

Valsts finansējumu saņem arī privātskolas. M. Jansone uzsver, ka daļā šo skolu skolēnu atbirums nav novērojams vai arī tas ir ļoti mazs, tomēr, tā kā dažās skolās tas ir ievērojams, plānots mainīt arī kārtību, kādā nauda seko privātskolu skolēniem. Kāda tieši būs jaunā kārtība, IZM pārstāve nevēlējās atklāt, kamēr attiecīgais valdības noteikumu projekts nav iesniegts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

 

Cik valsts maksā par katru 12. klases skolēnu?

Pašvaldību skolām vidēji 95,80 eiro, bet par neklātienes skolēnu 67,31 eiro mēnesī, par tālmācības skolēnu 64,60 eiro mēnesī.

Privātskolām – vidēji 71,35 eiro mēnesī, bet par tālmācības skolēnu 55,69 eiro mēnesī.

 

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Grib mainīt atlaižu kritērijus ārvalstu pensionāriem sabiedriskajā transportā 2
8 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Rīgas domes vēlētāji varēs tikt pie divām balsīm?
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
KNAB vērtēs ar rektores Pilveres ģimeni saistīta uzņēmuma piesaistīšanu LLU projekta īstenošanai
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

MA
Māris Antonevičs
Pasaulē
Krima atgriezīsies Ukrainas sastāvā, tas ir tikai laika jautājums. Saruna ar Dmitro Kulebu
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Ceturtdien daudzviet gaidāms neliels sniegs un lietus
9 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Vrubļevskis par Krievijas diskvalifikāciju: Jābūt individuālai, ne kolektīvai atbildībai 1
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Uz mediķu iecerēto deputātu testēšanu ierodas tikai viena politiķe
3 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: “Tā mums ir liela nauda!” Auto pirkums pamatīgi pieviļ pensionāru pāri 1
3 stundas