VIDEO. Diemžēl. Medijs: Ukrainas droni iznīcināja krietni mazāk Krievijas lidmašīnu, nekā lēsts 16
Ukraina nesen veica operāciju ar kodēto nosaukumu “Zirnekļtīkls”, izmantojot bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu četrām Krievijas gaisa bāzēm, tostarp Belajas lidlaukam netālu no Stepnojas, Irkutskas apgabalā.
Satelītattēlos redzamas bojātas militārās lidmašīnas un sadragāts asfalts, kas liecina par uzbrukuma sekām.
ASV amatpersonas nu aģentūrai Reuters atzinušas, ka triecienos skartas līdz 20 Krievijas kara lidmašīnu, no kurām aptuveni 10 tika iznīcinātas. Tas ir ievērojami mazāk nekā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aplēses – viņš Kijevā žurnālistiem norādīja, ka no 41 satriektās lidmašīnas puse esot pārāk bojāta, lai tās varētu salabot. Reuters gan norāda, ka šos skaitļus nav izdevies neatkarīgi pārbaudīt.
Ukraina uzbrukumā izmantoja 117 bezpilota lidaparātus, kas tika palaisti no konteineriem tuvu mērķiem, fokusējoties uz Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, tostarp smagajiem bumbvedējiem Tu-95 un Tu-22 Backfires, ko Krievija izmanto raķešu triecieniem pret Ukrainu.
Ukrainas iekšējās drošības aģentūra SBU ziņoja, ka Krievijai nodarītie zaudējumi sasniedz 7 miljardus ASV dolāru un 34% stratēģisko spārnoto raķešu pārvadātāju galvenajos lidlaukos esot cietuši.
Publiskotajos kadros redzams, kā Ukrainas bezpilota lidaparāti trāpa bumbvedējiem un divu A-50 spiegu lidmašīnu kupolveida antenām – no šādām lidmašīnām Krievijas flotē ir vien dažas.
ASV amatpersonas, kuras vēlējās palikt anonīmas, uzbrukumu raksturoja kā nozīmīgu, taču norādīja uz eskalācijas risku, jo Kijiva trāpījusi Krievijas “kodoltriādei” – vienai no trim kodolieroču sistēmas daļām (uz zemes, gaisā un jūrā).
Trampa sūtnis Kīts Kellogs telekanālam Fox News sacīja, ka šādā gadījumā tas nozīmē, ka riska līmenis paaugstinās, jo jūs nezināt, ko otra puse darīs.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu brīdināja, ka Maskava reaģēs uz uzbrukumu, ko Tramps sociālajos tīklos raksturoja kā “labu sarunu, bet ne sarunu, kas novedīs pie tūlītēja miera”.
Kijiva pirms uzbrukuma par to nebija brīdinājusi
Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja uzbrukumus lidlaukiem Murmanskas, Irkutskas, Ivanovas, Rjazaņas un Amūras apgabalos, norādot, ka pēdējos trīs gadījumos tie tika atvairīti, bet Murmanskas un Irkutskas apgabalos aizdegušās vairākas lidmašīnas.
Krievija, kurai kodolspēki ir prioritāte ASV un NATO atturēšanai, mudināja ASV un Lielbritāniju savaldīt Kijivu, uzsverot, ka abām valstīm kopā pieder 88% no pasaules kodolieročiem.
Ietekmīgi Krievijas militārie emuāru autori apsūdzēja Krievijas varas iestādes, īpaši aviācijas un kosmosa pavēlniecību, nolaidībā, ļaujot mērķēt uz kodolbumbvedējiem.
Uzbrukums pacēlis Ukrainas morāli pēc mēnešiem ilga Krievijas spiediena kaujas laukā un Maskavas raķešu triecieniem. Tas arī parādīja, ka Kijiva spēj pārsteigt Maskavu tās teritorijā, veicot uzbrukumus līdz pat 4300 km attālumā no frontes līnijām.
Tomēr karš Ukrainā saasinās, neskatoties uz Trampa centieniem panākt mieru – viņš to dēvē par nāvējošāko konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
