Latvijā
Politika

Kuri būs īstie Briselē? Vērtē “Latvijas Avīzes” eksperti Antonevičs un Bušmanis2

Kolāža: LA.LV. Foto: Ieva Leiniša/LETA, no LA.LV arhīva

Šonedēļ – 25. maijā – notiek Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, un mums jāizvēlas astoņi deputāti, kuri pārstāvēs Latviju. Konkurence šoreiz ir lielāka, jo sarakstus iesnieguši 16 politiskie spēki un pieteikti 246 kandidāti (salīdzinājumam – pirms pieciem gadiem EP vēlēšanās bija 14 saraksti un 170 kandidāti).

Bet kuri būs īstie?

Lai palīdzētu izvēlēties, “Latvijas Avīze” piedāvā apskatu par partiju piedāvājumu. Tajā – ieskats pirmsvēlēšanu programmās, kā arī “Latvijas Avīzes” komentētāju vērtējums par partiju politisko un ekonomisko piedāvājumu.

1.Latvijas Krievu savienība

Kandidāti

Ieskats programmā:  Latvijas Krievu savienība iestājas par kultūras un izglītības autonomiju Latvijas krieviem – arī par tiesībām pašiem noteikt mācību valodu skolās un izvēlēties saskarsmes valodu ar valsts un pašvaldību institūcijām. LKS pieteikumā dominē tās centieni panākt, lai “Eiropa ir visām tautām un visām valodām, iestājoties par to, lai arī krievu valoda, kas nav starp oficiālajām ES valodām, iegūst šādu statusu”.

LKS atbalsta “dialogu par kopīgām Eiropas Savienības un Krievijas vērtībām, par savstarpējo interešu atzīšanu, par abpusēju sankciju atcelšanu un par stratēģisko sadarbību”, teikts tās programmā.

Māris Antonevičs:

Kopš 2004. gada, kad Tatjana Ždanoka pirmo reizi kļuva par Eiropas Parlamenta deputāti, viņa savai partijai (vispirms “PCTVL”, pēc nosaukuma maiņas Latvijas Krievu savienība) ziedojusi vairāk nekā 200 tūkstošus eiro. Partijai tas ir svarīgs finansējuma avots, tāpēc centība ir pat lielāka nekā pirms Saeimas vēlēšanām.

LKS saraksta kodolu veido pretlatviskās frontes veterāni – Ždanoka, Mitrofanovs, Buzajevs, Guščins… Tomēr ir arī vērā ņemami papildinājumi – bijušais “Saskaņas” eirodeputāts Mamikins un – kā lielākais pārsteigums – Spānijā dzīvojošais šahists Aleksejs Širovs, kas vēlēšanu sarakstā ierakstīts kā “Alexei Shirov Bagtiukov”.

Ivars Bušmanis:

Kā konfekte “Гвоздика”. Pretrunīga “komunisma cēlāju” programma “Par citādu Eiropu”. No vienas puses, mērķis ir federāla Eiropa (kā PSRS), no otras puses, to vēl vairāk sadalīt, lai “attīstītu reģionus”, kā, piemēram, Latvijas plānošanas reģioniem dot vairāk iespēju tiešai sadarbībai ar ES institūcijām.

Iestāšanās pret protekcionismu un “par taisnīgu Latvijas uzņēmumu piekļuvi Rietumeiropas tirgiem” ir kreisajiem neraksturīga liberāla pieeja, kas nozīmē arī lielāku gatavību pieņemt lētākas un nekvalitatīvākas ārvalstu preces un pakalpojumus. Toties īsteni sociālistiska ir prasība pēc vienādas algas, pensijas un pabalstiem, medicīnas – tā teikt, sociālisms visā teritorijā no Lisabonas līdz Vladivostokai, lai strādīgākie strādā par slinkajiem un bagātākie pabaro trūcīgākos.

2.”Latviešu nacionālisti”

Kandidāti.

Ieskats programmā: “Latviešu nacionālisti” uzskata, ka visās ES dalībvalstīs ir jārosina uzticības balsojums par to dalību ES. Tas nenozīmējot Latvijas izstāšanos no ES, bet tikai iespēju pārliecināties par valsts pilsoņu uzticību ES. Līdz šim Latvijas dalība ES neesot attaisnojusi iedzīvotāju cerības. Partija ierosina noteikt visām ES valstīm vienotu minimālo pensiju, bērnu pabalstu un algu. Ja to nevar nodrošināt Latvijas budžets, tad starpība būtu jāsedz Eiropas Savienībai, uzskata “nacionālisti”.

Māris Antonevičs:

Iespējams, bijušajam Zīgerista partijas deputātam, ārstam Andrim Rubinam pienāktos kāda specbalva kā cītīgākajam vēlēšanu kandidātam, viņš piesakās visās iespējamās vēlēšanās un vienmēr neglābjami zaudē (citos sarakstos gan ir vēl daži līdzīgi personāži). Pēdējā laikā tēva pēdās min arī dēls Severīns. Pārējie cīņu biedri gan mēdz mainīties.

Ivars Bušmanis:

Kā karamele “Bārbele”: kost nedrīkst – var izlauzt zobus. Jo mazākas izredzes iekļūt EP, jo skaļāki un izmisušāki saukļi – “ES sludinātās “četras brīvības” nav nesušas labklājību, bet nabadzību un emigrāciju.” “Latvijas dalība ES /../ nav attaisnojusi iedzīvotāju cerības – sasniegt ES valstu vidējo dzīves līmeni.” Tas var iedarboties tikai uz tiem, kuri neatceras, kā dzīvojām pirms 15 gadiem.

Tāpat kā galēji kreisie spēj vienlaikus prasīt visā savienībā līdzīgus nodokļus, algas un iestāties par “maksimālu brīvību nodokļu un monetārajā politikā”. Vienīgā vērā ņemamā ideja: ES no saviem fondiem jāizmaksā Latvijai kompensācija par katru cilvēku, kurš izceļojis. Bet arī šī ir “nozagta”.

3.Latvijas Reģionu apvienība

Kandidāti.

Ieskats programmā: LRA par Eiropas pamatu uzskata spēcīgus un līdzsvaroti ekonomiski attīstītus reģionus, tajos mazinot dzīves kvalitātes atšķirības un nodrošinot taisnīgu finansējumu lauksaimniekiem. Partija sola strādāt tā, lai patērētājiem visā Eiropā būtu pieejamas līdzvērtīgas kvalitātes preces un pakalpojumi, mazinot nepamatotu to cenu atšķirības dalībvalstīs – piemēram, zālēm vai atsevišķiem pārtikas produktiem.

LRA par būtisku uzskata ES kopējās drošības stiprināšanu un kopīgu robežu sargāšanu, izveidojot vienotu ES drošības padomi. Līdzīgi kā vairāki citi spēki tā par būtisku uzskata ieguldījumus kiberdrošībā un dezinformācijas apkarošanā.

Māris Antonevičs:

Bijušais “Vienotības” frakcijas vadītājas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns nu jau kārtīgi iejuties Latvijas Reģionu apvienībā. Tiesa, kopš zaudējuma Saeimas vēlēšanās apvienības politiskā ietekme ir sarukusi, un tās galvenais resurss ir ietekme pašvaldībās. Taču politiskajā apritē ļauj palikt arī atsevišķi spilgti personāži, kam pēc vārda kabatā nav jāmeklē.

Daži tagad tēmē uz Briseli – juriste Ieva Brante, bijušie deputāti Juris Viļums un Inga Bite, kā arī jaunpienācējs Mārtiņš Barkovskis, plašāk zināms kā publicists ar segvārdu Otto Ozols. Skaļie pirmsvēlēšanu solījumi gan brīžiem liek šaubīties, vai kompānija līdz galam sapratusi, kur viņi kandidē.

Ivars Bušmanis:

Kā konfekte “Gotiņa”. Arī LRA nostājas saņēmēja, nevis devēja pozīcijā: “Spēcīga Eiropa Latvijai!” LRA mazāk kā politiskos konkurentus uztrauc cilvēku aizplūšana, jo Eiropu ir ” iespēju, izaugsmes un iedvesmas telpa jaunajiem cilvēkiem”.

Tāpat kā sociālisti un nacionālisti grib līdzināt reģionālo, sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, jo tā “rada augsni Eiropas šķelšanai”. Risinājumi nav tik sociālistiski, bet retorika ir vecā: “līdzsvarota reģionu attīstība”, “dzīves kvalitātes atšķirību mazināšana”, “taisnīgu finansējumu lauksaimniekiem”, “kohēzijas fonda finansējuma saglabāšana”, kas uzrāda reālpolitisku domāšanu, bet sola ne lielākus panākumus kā līdz šim ievēlētajiem. Arī atbalsts mazajiem uzņēmumiem, e-pakalpojumi un dalīšanās ekonomikai iekļaujas pašreizējās ES politikas modes viļņa straumē.

4.Zaļo un zemnieku savienība

Kandidāti

Ieskats programmā: Eiropas budžetam ir jākļūst lielākam, tā izmantošanā ievērojot lielo un mazo valstu intereses, uzskata ZZS. Tā sola nepieļaut būtisku budžeta samazinājumu lauksaimniecībai un Kohēzijai. Lai tautieši varētu atgriezties Latvijā, no Kohēzijas līdzekļiem solīts viņiem panākt palīdzību mājokļu iegādei, atvieglot iekļaušanos izglītības iestādēs un uzņēmējdarbības uzsākšanu.

ZZS sola cīnīties par energoefektīvu Eiropu, zaļu transportu un ieguldījumiem klimata zinātniskajā izpētē. Latviju nevarot pārvērst par citu valstu atkritumu poligonu, tāpēc esot jācīnās pret “riepu kalnu veidošanu un plastmasas atkritumiem”. Tāpat tā apņēmusies nepieļaut ģenētiski modificētu augu audzēšanu un uzlabot kontroli par kvalitatīvu pārtiku visā Eiropā.

Eiropas Komisijai jādemonstrē vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm, komisāri nevarot tikai sēdēt Briseles “stikla kalnos”, viņiem personiski jāiesaistās dalībvalstu reformu ieviešanā, teikts ZZS programmā.

Māris Antonevičs:

“Labo darbu čempioni” Saeimas opozīcijas solus deldēt negrib – uz Briseli pošas gan bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, gan bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, gan deputāts Viktors Valainis. Bet, ja neskaita atsevišķu personu individuālo “šarmu”, tad vienotu tēlu, kura dēļ vajadzētu izvēlēties tieši ZZS, grūti apjaust.

Šķiet, ka ZZS pieeja palikusi tāda pati, kā iepriekšējās EP vēlēšanās, kad vaļa tika dota pašiem kandidātiem, ko toreiz ar masīvu reklāmas kampaņu izmantoja Iveta Grigule. Šoreiz gan neviens tik nekaunīgi nav rīkojies.

Ivars Bušmanis:

Kā konfekte “Saldā rulete”. ZZS programma skaidri un precīzi iezīmē izlīdzinātāku, energoefektīvāku un zaļāku nacionālu valstu savienību. Vārda “cīnīsimies” izmantošana ES jau nospraustajos politiskajos virzienos rada maldīgu priekšstatu par nepieciešamo varonību. Līderes Danas Reiznieces-Ozolas “viltību”, prasot lielāku Eiropas budžetu un piekrītot tajā vairāk iemaksāt, lai vēl vairāk saņemtu atpakaļ, donorvalstis ātri atkodīs.

Ne visi priekšlikumi ir īstenojami: tiešs piedzimšanas pabalsts ģimenēm ar bērniem no ES budžeta, palīdzība mājokļa iegādei, vienots Eiropas nodokļu režīms mazajam biznesam, “ātro kredītu” ierobežošana un reversā PVN piemērošana ES līmenī u. c. “Labo darbu čempioni” šais vēlēšanās ir “labo solījumu čempioni”.

5.”KPV LV”

Kandidāti.

Ieskats programmā: Par savu uzdevumu “KPV LV” uzskata palīdzību Latvijas jaunajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem brīvāka, godīgāka, konkurētspējīgāka un inovācijām bagātāka ES dalībvalstu tirgus apgūšanā. Atbilstoši Eiropas sociālā modeļa nosacījumiem, partija apņēmusies veicināt ES dalībvalstu darba vides attīstību, radot godīgu konkurenci, labvēlīgus darba vides nosacījumus un augstu dzīves līmeni.

Partija akcentē digitālās sabiedrības nozīmi, īpašu uzmanību pievēršot industriju, uzņēmumu un publiskā sektora digitalizācijai.

Māris Antonevičs:

Kas ir “KPV LV”? Agrāk varētu teikt “Kaimiņa partija”, bet tagad atbildēt kļuvis krietni sarežģītāk. Rodas iespaids, ka arī EP saraksts sastādīts gandrīz vai pienākuma pēc, bet šī “KPV LV” nebūt nav tāds protesta magnēts, kā tā bija 13. Saeimas vēlēšanās. Arī vadošo kandidātu retorika pirms vēlēšanām bijusi diezgan miermīlīga, nekāda “Eiropai jāsāk ar sevi” vai tamlīdzīgi.

Ivars Bušmanis:

Kā “Chupa chups” – tikai sūkājama. Programma ļoti proeiropeiski salikta pa plauktiņiem, bet tik neizmērāma, ka par tās izpildi jau var ziņot pēc mēneša, ja nebūs krīzes. Piemēram, “mērķis panākt vienlīdzīgi pozitīvus dzīves apstākļus visiem ES iedzīvotājiem”. Partija ļaus darbaspēkam brīvi ceļot un strādāt, kur vēlas. Līdzīgi kā konkurentiem, bet ar “stingru plānošanu” paredzēts “mazināt ekonomisko koncentrēšanos konkurētspējīgākajos reģionos, bet lejupslīdi citos”.

Dīvains ir priekšlikums ierobežot mājsaimniecību kreditēšanu, lai tās pārtiktu no pašu gūtajiem ienākumiem. Nākamajā desmitgadē neīstenojams mērķis – panākt vienlīdzīgus ES atbalsta platībmaksājumus.

6.”Progresīvie”

Kandidāti.

Ieskats programmā: “Progresīvie” programmā uzsvaru liek uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, dzimumu līdztiesību, pieejamības prasībām cilvēkiem ar invaliditāti, LGBT+ kopienas tiesībām, etnisko grupu aizsardzību un ekonomisko vienlīdzību. Partija atbalsta spēcīgu Eiropas nevalstisko organizāciju un kvalitatīvu mediju veidošanos.

Tā arī ir par vienotu ES nodokļu sistēmu un ekonomisko politiku, ierobežojot destruktīvu nodokļu konkurenci ES iekšienē un ārzonu izmantošanu nodokļu izkrāpšanai.

“Progresīvie” sadarbosies ar Eiropas sociāldemokrātiskajiem un zaļajiem spēkiem, kas kopīgi iestājas par cilvēku vajadzībām atsaucīgu ekonomikas un nodarbinātības politiku, stabilu sociālā atbalsta sistēmu un ilgtspējīgu, zaļu saimniekošanu.

Māris Antonevičs:

Partija centīgi pieturas pie kreisā liberālisma un kareivīgās zaļās ideoloģijas paraugiem, un, šķiet, ieguvusi arī pastāvīgo atbalstītāju loku jeb, kā politoloģijā saka, elektorālo bāzi. Tie gan nav 5% no Latvijas vēlētāju kopskaita, taču, ņemot vērā, ka līdzdalība EP vēlēšanās ierasti ir ļoti zema, šoreiz var cerēt, ka ar to pietiks.

EP sarakstā pirmais numurs simboliski atvēlēts cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācijas vadītājai Guntai Ančai, lai gan var just, ka viņa ne pārāk kaismīgi gatava uzstāties par dažādām “Progresīvajiem” tuvām tēmām kā seksuālo minoritāšu tiesības vai satraukums par klimata pārmaiņām. To nākas kompensēt citiem kandidātiem ar partijas līderi Robertu Putni priekšgalā.

Ivars Bušmanis:

Kā šokolādes batoniņš “Tupla”. Itin visās jomās pierakstīts, kā varētu gribēt “vairāk Eiropas”! Liberāli tikai cilvēktiesībās. Ekonomikā kreisi un zaļi. Iestājas par cilvēku vajadzībām atsaucīgu ekonomiku un nodarbinātību un ilgtspējīgu, zaļu saimniekošanu.
Atbalstīs vienotu nodokļu sistēmu un ekonomisko politiku ES.

Par topošo Eiropas Darba iestādi, kurai jānodrošina vienādi darba apstākļi. Par ES mēroga formulu minimālās algas un pensiju aprēķināšanai, kā arī vienotu bezdarbnieka pabalsta sistēmu. Par pārrobežu arodbiedrībām un Eiropas naudu pašvaldību īres namiem.

7.”Jaunā Saskaņa”

Kandidāti.

Ieskats programmā: “Daudzveidība ir daļa no Eiropas identitātes un spēka, visu minoritāšu tiesības ir jāaizsargā,” sacīts “Jaunās Saskaņas” programmā, aicinot 9. maijā rīkot svinības visās ES dalībvalstīs.

Partija arī vēlas, lai tiek pārskatīta ekonomisko sankciju politika pret Krieviju, “veidojot diplomātisko attiecību trešo ceļu, kas būtu ES tautu interesēs”. Eiropai esot jāpiedalās kara skarto valstu atjaunošanā, lai bēgļi varētu atgriezties dzimtenē.

Māris Antonevičs:

Valūtas maiņas punktu “Marika” īpašnieka Jura Žuravļova un vairāku provokatīvu akciju autora Jāņa Kuzina kārtējais politiskais projekts, ar kuru šoreiz mēģināts “troļļot” “Saskaņu”. Ja neskaita viltīgo nosaukumu, te nav ko piebilst.

Ivars Bušmanis:

Kā “красный октябрь” konfektes “Bon Roll” ar šokolādes garšu. Galēji kreisi. Lai Eiropas Savienība labāk kalpotu saviem iedzīvotājiem, jāpārvar nevienlīdzība, jācīnās par nodokļu taisnīgumu utt. Revolucionāras diktatūras manierē paredzēts “pārtraukt labklājības un īpašuma koncentrāciju dažu privileģētu personu rokās”.

Un nodrošināt “pienācīgas minimālās algas visā Eiropā”. Viņi saredz Eiropu kā noslēgtu ražošanas un patēriņa modeli nākotnē, kas radīs darbavietas visiem un labklājību. Pilsoņu sociālajām tiesībām ir jābūt prioritārām pār lielo korporāciju ekonomisko brīvību. Tāpat kā Krievu savienība grib pārskatīt ekonomisko sankciju politiku pret Krieviju.

8.Jaunā konservatīvā partija

Kandidāti.

Ieskats programmā: JKP par Latvijas izaugsmes pamatu uzskata Eiropas kopējo drošību. ES dalībvalstīm esot jāuzņemas vairāk atbildības par savu aizsardzības spēju palielināšanu, tādējādi stiprinot NATO vienotību. Tajā pašā laikā Eiropā pieaugot arī nemilitāro draudu nozīme. ES esot jāvēršas pret Kremļa izplatīto dezinformāciju, kas vājinot transatlantiskās saiknes, graujot Eiropas vienotību un vairojot konfliktus ES dalībvalstīs.

Drošību JKP saista arī ar cīņu pret korupciju, kas esot starptautiska parādība un tāpēc šajā līmenī arī jārisina. “Mēs iestājamies par ierobežojumu noteikšanu nerezidentu apkalpošanai Eiropas bankās, lai tādējādi apturētu Krievijas un citu trešo valstu noziedzīgi iegūto līdzekļu ieplūšanu ES,” teikts JKP programmā.

Māris Antonevičs:

Politiskā piedāvājuma “nagla” šoreiz ir partijas jaunpienācējs – politologs Andis Kudors, kurš aktīvi komentē Krievijas ārpolitiku, no konservatīvām pozīcijām kritizē liberāļu augstprātību un aizstāv tiesības uz kristīgo pārliecību. Viņa kampaņa ir pamanāma atšķirībā no citiem partijas kandidātiem, kuri, iespējams, arī necer, ka JKP Eiroparlamentā var saņemt vairāk par vienu vietu.

Ivars Bušmanis:

Kā konfekte “Vētrasputns”. JKP par prātā paliekošo mērķi izvirzījusi lielāku drošību – “Eiropas kopējā drošība ir Latvijas izaugsmes pamats”. No šīs pozīcijas arī ekonomiskā programma. Pirmkārt, ES enerģētiskā drošība, izveidojot savu sašķidrinātās gāzes termināli. Prasība pēc ES līdzekļu piesaistes gan nokavēta. Ar drošību EKP saista arī lauksaimniecību, kur Latvijas zemnieki joprojām saņem mazākos tiešmaksājumus. Rosina pārdalīt platībmaksājumus par labu mazajām un bioloģiskajām saimniecībām un jaunajiem lauksaimniekiem.

Tā kā ES līdzšinējā kohēzijas politika nav nodrošinājusi reģionu izlīdzināšanos, piedāvā Rīgu nodalīt no pārējās Latvijas, tā palielinot reģioniem pieejamo ES finansējumu. Reģionālāks piedāvājums nekā Reģionu apvienībai.

9.”Attīstībai/Par”

Kandidāti.

Ieskats programmā: “Attīstībai/Par” sevi piesaka ar ambiciozu mērķi nomainīt vecos politiķus, jo ES vecajiem līderiem trūkstot izlēmības, drosmes un enerģijas. Pārmaiņu spēks esot moderna izglītība. Tāpēc partija aicina vairāk investēt izglītībā, zinātnē un inovācijās, minētajiem mērķiem divkāršojot budžetu. Programmā teikts, ka Eiropas attīstību noteikšot brīvi, radoši, izglītoti un veseli cilvēki. Veselībā “A/P” iestājas par vienotu ES pieeju medikamentu iepirkumiem, lai mazinātu zāļu cenas visās valstīs.

“Izaugsmes pamatā ir inovācija, mēs esam par lielāku atbalstu inovācijām,” teikts “AP” programmā. Brīva piekļuve visu ES valstu pakalpojumu tirgiem esot svarīga Latvijas uzņēmējiem.
 “AP” uzskata, ka ir kritiski jāizvērtē ES ieguldījumu reālā atdeve un “būtiski jāpārveido arhaiskais un netaisnīgais ES budžets”.

Māris Antonevičs:

Te tiešām ir bijis aprēķins ar mērķi izspiest maksimālo rezultātu – apvienības biedri atbīdīti maliņā, lai pastāv pie ratiem, bet visa uzmanība koncentrēta uz trim īpaši šai vēlēšanu kampaņai piesaistītām personām. Katra no tām varētu uzrunāt savu auditoriju. Politologs Ivars Ijabs ir viens no pazīstamākajiem politikas komentētājiem, lai gan, iesaistoties politikā, zaudējis daļu no sava asuma un ironijas.

Baiba Rubesa ilgstoši veidojusi savu tēlu kā pieprasīta menedžere, vienlaikus nedaudz izdaiļojot to ar atsevišķiem feministiskiem akcentiem. Savukārt ierēdne Ieva Ilvesa plašu atpazīstamību guvusi pēc laulībām ar kādreizējo Igaunijas prezidentu un medijos tiek rādīta kā jauks ģimenes cilvēks, kas vienlaikus var dot padomus par kiberdrošību. Tad nu atliek gaidīt, cik daudzus vēlētājus šis “projekts” būs uzrunājis.

Ivars Bušmanis:

Kā marmelāde – dzērveņu šķēlītes glazūrā. “Attīstībai/Par” “nogurušās Eiropas “veco līderu” vietā piedāvā sevi. Retorikā jaušama “drēbes pazīšana” un profesionāla pieeja. Piemēram, prasot nevis vienotu minimālo algu visā ES, bet rosinot normu – ne mazāka par pusi no vidējās algas katrā dalībvalstī. Jauns ierosinājums: Bezdarba apdrošināšanas fonds, kas krīzes laikā novērš masveida emigrāciju. Kaut līdzīgs Globalizācijas fonda funkcijai, tomēr priekšlikums reāls. Vienīgā no pretendentiem izvirza priekšnoteikumus reālas e-Eiropas izveidei.

Piedāvā līdz 1,5% palielināt budžetu, bet ar būtiski samazinātām subsīdijām. “Mēs esam par taisnīgu konkurenci, kuru neizkropļo subsīdijas lielsaimniekiem” – pārtulkojot šo praktiskā rīcībā, sauklis varētu būt – visiem ES lauksaimniekiem tikpat mazus tiešmaksājumus kā Latvijā!

10.”Saskaņa”

Kandidāti.

Ieskats programmā: “Saskaņa” kā Eiropas Sociālistu partijas dalībniece ar to ir saskaņojusi arī savu priekšvēlēšanu programma. Tajā teikts, ka “Eiropu un Latviju apdraud nacionālisti, kas izplata bīstamas ilūzijas un bailes, Latvija nav vienīgā valsts, kura cieš no nacionāla, etniska vai lingvistiska naida”. Solīts “apkarot šo sērgu visā Eiropā” un iestājas par Latviju un Eiropu, “kuru stiprums sakņojas Eiropas kultūru, valodu un reliģiju daudzveidībā”.

“Saskaņa” uzskata, ka Eiropai jāatstāj pagātnē neoliberālie un konservatīvie modeļi un jākoncentrējas uz kvalitatīvu darbavietu, veselīgas vides un sociālās drošības nodrošināšanu. Eiropai nekavējoties esot jāizbeidz stingrā taupības politika un jāatjauno investīcijas starptautiskajā ekonomikā, kas tika pārtrauktas valsts budžetu konsolidēšanas dēļ. “Saskaņa” vēlas panākt lielāku atbalstu pašvaldībām, ES finansējumu tām nodrošinot tieši, nevis caur nacionālajām valdībām.

Māris Antonevičs:

Saraksts jau nodēvēts par “bēgšanas plānu”, ar kura palīdzību korupcijas skandālos un saimnieciskās neizdarībās iegrimušās Rīgas domes līdzšinējā vadība – Ušakovs un Ameriks – cer patverties Briselē. Par to ironizējuši pat “Saskaņai” ierasti labvēlīgie krievu mediji. Partijas līderis šoreiz reklāmas plakātos nav redzams, diskusijās nepiedalās, vienīgi konkrētai auditorijai mērķētās televīzijas reklāmās tiek apgalvots, ka pret “Saskaņu” esot sākts īsts karš un akcentēts, ka tas notiek Ušakova etniskās piederības dēļ.

Tomēr par viņa izredzēm iekļūt EP reti kurš šaubās. Jautājums ir, vai tur tiks vēl kāds no “Saskaņas”? Un, ja tiks, tad kurš? Ameriks? Mūžīgais “pirmais aiz strīpas” – Boriss Cilevičs? Vai varbūt Regīna Ločmele-Luņova, kura iemanījusies pārvērst politiskā kapitālā Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņu? To izšķirs vēlētāju ievilktie plusiņi un svītrojumi.

Ivars Bušmanis:

Kā “Pobeda” ražotās vafeles konfektes “Птица счастья”. “Saskaņa” ekonomikas solījumos atsaucas uz Eiropas Sociālistu partijas manifestu un uz 33 sabiedrotajām partijām, kuras viņus uzklausīšot vairāk nekā Saeimā. Iestājas par tāda ekonomikas modeļa izveidošanu, kas mazina nevienlīdzību – “Eiropai nekavējoties jāizbeidz stingrā taupības politika un jāgulda nauda tautsaimniecībā” – sak, “beidzam taupīt, sākam tērēt”.

Jauna ideja: Finanšu disciplīnas paktam papildus izstrādāt arī sociālā progresa paktu, lai dalībvalstu budžetiem obligāti tiktu piemēroti ne tikai taupības kritēriji, bet arī sociālā taisnīguma un nabadzības apkarošanas kritēriji. Kaut arī ES ir ekonomiska savienība, tā ir kļuvusi par politisku un pēc 20 pamatprincipu apstiprināšanas Eiropas Sociālo tiesību pīlārā kļūst arī par sociālu. Tas dod pamatu sociālām idejām, piemēram, Eiropas fondu atbalstītas mājokļu programmas ieviešanai jaunajām ģimenēm. Minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru vēlas piesaistīt iztikas minimumam. Reāli.

11.Nacionālā apvienība

Kandidāti.

Ieskats programmā: Nacionālās apvienības saknes ir rodamas Latvijas valsts atgūšanas un atjaunošanas laikā, tāpēc NA ir pārliecināta, ka tā vislabāk varēs aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses Eiropā. NA ir par tādu Eiropu, kurā tiek stingri sargāta ārējā robeža un katra valsts pati nosaka savu migrācijas politiku, kur netiek uzspiesta “arvien ciešākas savienības” izveide, kur nevienai valstij ES ietvaros nav vairāk tiesību vai privilēģiju kā citām; kur tiek cienīta un veicināta Eiropas kultūru dažādība un vēsturiskais mantojums.

Programmā arī uzsvērta tradicionālās ģimenes nozīme, kas ir ikvienas sabiedrības stūrakmens. NA ir par tādu Eiropu, kurā lēmumi tiek pieņemti tikai tajās jomās, kas ir izdevīgas visām dalībvalstīm, vairāk lēmumu atstājot dalībvalstu ziņā.

Māris Antonevičs:

Kā ierasts – Roberts Zīle un kompānija. Tomēr kompānija šoreiz diezgan interesanta – kultūras ministre Dace Melbārde, kurai starp valdības amatpersonām ir diezgan labs reitings. Tāpat pazīstamais televīzijas žurnālists Ansis Pūpols, kurš pēdējos mēnešos aktīvi aģitējis, lai pārliecinātu, ka no viņa var iznākt arī labs politiķis.

Savi atbalstītāji varētu būt arī aktīvajam Saeimas deputātam Edvīnam Šnorem un veiksmīgajam Vidzemes zemniekam Jānim Grasbergam. Savukārt Zīlem, stāstot par daudzajiem sasniegumiem Briselē, jāņem vērā, ka ne visi NA uzticīgie vēlētāji ir aizmirsuši, kā viņš pēc Saeimas vēlēšanām augstprātīgi atteicās no piedāvājuma kļūt par Ministru prezidentu.

Ivars Bušmanis:

“Laimas” konfekte “Latvija”. Stingri paliekot nacionālas valstu savienības līguma ietvaros, NA iestājas par ES mēroga risinājumiem tikai pārrobežu jautājumos, piemēram, naudas atmazgāšanas novēršanā, “zelta vīzu” izbeigšanā utt. Programmas lielāko daļu veltot nacionālas valsts nostiprināšanai, nav skaidru ekonomisku mērķu.

“Taisnīgu ES daudzgadu finanšu ietvaru” vai “kopējo lauksaimniecības politiku, kas atbalstītu sabalansētu lauku vides attīstību” var dažādi staipīt. Iestāšanās par valsts tiesībām uz veto un kvalificētā balsojuma principa saglabāšanu pašreizējās robežās parāda to, ka arī nākamajā sasaukumā par nodokļiem u. c. jautājumiem ES nespēs pieņemt kopīgu lēmumu.

12.Rīcības partija

Kandidāti.

Ieskats programmā: Rīcības partija rosina par ES līdzekļiem veikt visaptverošu auditu, lai konstatētu Latvijas ieguvumus un zaudējumus, atrodoties ES. Tai ir arī vairākas idejas, kā no ES saņemt maksimālo labumu, piemēram, aicinot panākt, lai Latvija līdz 2025. gadam turpina saņemt ES fondu finansējumu tagadējā līmenī, 70% no tā novirzot lauku novadu attīstībai, kā arī likvidēt nodokļu atšķirības un darba samaksas atšķirības starp dalībvalstīm, noteikt vienotu pensijas sistēmas principu ieviešanu visā ES.

Partija ir gatava cīnīties arī par vienotas ES konstitūcijas ieviešanu, tajā nosakot, ka sabiedrības pamats ir uz kristīgo reliģiju balstīta klasiska ģimene ar tradicionālām vērtībām. Tāpat tā vēlas panākt visu ekonomisko sankciju atcelšanu pret Krieviju.

Māris Antonevičs:

Pirms EP vēlēšanām par partijas centrālo tēlu kļuvis Einārs Graudiņš, kurš pieteikts kā “pensionārs”. Krievijas propagandas mediji viņam mēdz piešķirt daudz dižākus titulus – “politologs”, “ekonomists”, “EDSO eksperts”, turklāt mēdz lepoties ar kaut kādiem mistiskiem apbalvojumiem. Šādi personāži dezinformācijas izplatīšanā ir ļoti noderīgi, taču vērtēt viņus nopietni ir ļoti grūti, tāpat kā partijas, kas tiem atvēl vietu sarakstā.

Ivars Bušmanis:

Augļu-ogu ledenes. Visdetalizētākā programma. Ar 13 punktiem. Murgaini un pretrunīgi. Tādus var uzrakstīt tikai tad, ja zina, ka tos nevajadzēs īstenot. Piemēram, par ES naudu veikt auditu par to, ko Latvija ir guvusi ES sastāvā. Par ES naudu izveidot analītisko centru, kas izvērtētu visu ES direktīvu un regulu atbilstību Latvijas Republikas interesēm.

Ne visu nodokļu likmes un to ierobežojumi atbilst Latvijas interesēm, bet tas netraucē šo partiju noteikt, ka vajadzētu likvidēt jebkādas nodokļu atšķirības starp dalībvalstīm. Vai likvidēt jebkādas darba samaksas atšķirības starp dalībvalstīm. Šai sasaukumā neīstenojama ideja, kas citām partijām: “Panākt vienotus platību maksājumu apmērus lauksaimniekiem un mežu zemju īpašniekiem visā ES teritorijā.”

13.”Atmoda”

Kandidāti.

Ieskats programmā: “Eiropai vajag jaunu elpu – atmodu, kas atmodinātu Latviju,” teikts programmā. “Atmoda” uzskata, ka tagad Latvijas politiskā un saimnieciskā vide tiek kontrolēta no ES, bet pirmajā vietā jāliek Latvijas intereses.

Lai apstādinātu Latvijas lejupslīdi, partija iecerējusi iesniegt ES datus par ekonomisko situāciju Latvijā. Tā sola panākt, ka ar PVN neapliek komunālos pakalpojumus, kā arī iestājas arī par vīriešu un sieviešu identitātes stiprināšanu un ģimenes vērtību aizsardzību, solot panākt Stambulas konvencijas atsaukšanu.

Māris Antonevičs:

Inguna Sudraba nepadodas. Savākusi ap sevi vēl citus politiskās dzīves pabērnus un nosaucot sevi cēlā vārdā, viņa pēc zaudējuma Saeimas vēlēšanās cer vēl atgriezties politiskajā arēnā. Taču vilkmes vairs nav.

Ivars Bušmanis:

Kā konfekte “Maska”. Pāris populistisku saukļu, pāris konkrētu, interešu diktētu saukļu. “Atmosties bez PVN” – tāds ir šīs politiskās apvienības sapnis par ES, jo ierosina ar PVN neaplikt komunālos pakalpojumus. Nez kāpēc lauksaimniecības subsidēšanu aicina papildināt ar ES atbalstu arī tranzīta koridoram Austrumi–Rietumi caur Latviju.

Pārējie – vispārēji apliecinājumi aizstāvēt Latvijas intereses tādā vai citādā jautājumā. “Mēs gribam atgūt savu valsti!” programmā izmisīgi sauc šī partija. Žēl, ka partijai valsts zudusi. Izskatās, ka arī valstij šī partija ir jau zudusi.

14.Centra partija

Kandidāti.

Ieskats programmā: Centra partija apņēmusies pieprasīt ES valstu vienlīdzību, lai Latvija saņemtu tikpat, cik pārējās valstis un pat vairāk. “Tas tikai kompensētu 15 gadu diskriminācijas sekas un ļautu Latvijā atjaunot izpostīto ražošanu,” teikts programmā.

Solīts panākt, lai ES valstīs tiktu saglabāta skaidras naudas aprite un aizstāvēti cilvēki pret uzspiesto “čipizāciju”. Partija ir pret “LGBT un homoseksuālisma publisku propagandu, ar likumu aizliedzot bērnu un skolnieku pakļaušanu šāda veida propagandai”.

Māris Antonevičs:

Centra partijai ir savs Latvijas politiskās dzīves talismans – Normunds Grostiņš. Viņš jau izmēģinājis laimi dažādos veidojumos un apstāties negrasās. Interesantāks gan šoreiz ir saraksta otrais numurs – Vācijas parlamenta deputāts no partijas ” Alternative für Deutschland” Valdemārs Gerds, kurš dzimis Kazahstānā un padomju laikos tur bijis kolhoza priekšsēdētājs, bet uz Vāciju pārcēlies 1993. gadā.

Latvijas sabiedrībai viņa vārds diez vai kaut ko izsaka, tāpēc nav skaidrs, uz ko viņš te cer.

Ivars Bušmanis:

Kā konfekte “Kazino”. Labāku Latviju labākā Eiropā Centra partija saskata ES budžeta palielināšanā. Te tiek atkārtota jau ZZS finanšu ministres politiski izspēlētā gatavība iemaksāt vairāk, lai vēl vairāk saņemtu atpakaļ. Dažs solītās “cīņas” mērķis jau ir sasniegts, piemēram, “lauksaimniecības tiešmaksājumu palielināšana Latvijai”.

“Bārenīša sindroma” pārņemtā Centra partija pieprasa, lai Latvija saņemtu “tikpat, cik saņem citas ES valstis un pat vairāk, kas tikai kompensētu 15 gadu diskriminācijas sekas un ļautu Latvijā atjaunot izpostīto ražošanu”. Meklē mammu, kas pāridarījumu nomaksās. Komiska liekas skaidrās naudas aizstāvība pret uzspiesto (!!) čipizāciju. Šie ir tikai vēlētāju piesaistīšanai. Nelīdzēs.

15.LSDSP

Kandidāti.

Ieskats programmā: LSDSP vienmēr esot iestājusies par nabadzības samazināšanu, ko sola arī tagad.

Taču līdzās šai prioritātei LSDSP programmā ir minētas vēl vairākas svarīgas lietas. Tur norādīts: “ES nav jābūt atbildīgai par visas pasaules problēmām un jāatceras, ka ES pilsoņi ir tās prioritāte. Neveiksmes ārpolitikā (bēgļu krīze un citas) tiek pamatotas ar to, ka ES ir uz vērtībām (cilvēktiesības) balstīta savienība, tāpēc tā uzņemas iniciatīvas, kuras varētu arī nedarīt.” LSDSP liek uzsvaru arī uz Eiropas kultūras vērtībām, “kuras radīja kristietība, apgaismība un nacionālas valsts koncepcija”.

Māris Antonevičs:

Sociāldemokrātu līderim Jānim Dinēvičam līdzdalība vēlēšanās kļuvusi par kaut ko līdzīgu sešu kilometru distancei “Rīgas maratonā”, kur galvenais ir piedalīties, nevis uzvarēt. Protams, tā ir arī iespēja atgādināt par savu un savas partijas eksistenci, lai gan tā sen jau prasās pēc atsvaidzināšanas.

Ivars Bušmanis:

Kā karameļu kārba “Rīgas maisījums”. LSDSP, tāpat kā “Saskaņa”, startē ar sociāldemokrātisku programmu – par nabadzības samazināšanu, par dzīves līmeņa nevienlīdzības mazināšanu kā starp cilvēkiem, tā ES dalībvalstīm. Tomēr konkrēti priekšlikumi tam neseko.

Tikai vispārēja vēlme vairāk piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, lai panāktu to pašu, ko vēlas arī citas partijas: Latvijas zemnieku diskriminācijas novēršanu, līdzvērtīgus pārtikas standartus, mazo uzņēmumu aizstāvību no globalizācijas. Vēl un vēl vispārīgi formulējumi, kas padara šo par vienu no izplūdušākajām programmām.

16.”Jaunā Vienotība”

Kandidāti.

Ieskats programmā: Darbs pie ES daudzgadu budžeta 2021. gadam līdz 2027. gadam, panākot Latvijas interesēm atbilstošu finansējumu, maksimāli iespējamos Kohēzijas līdzekļus, ir “Jaunās Vienotības” viena no prioritātēm. Partija apņemas panākt maksimāli iespējamo ES finansējumu “Rail Baltica” projekta turpināšanai, enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un emisiju samazināšanai.

Tāpat Latvijai tā sola investīcijas reģionu uzņēmējdarbības stiprināšanā un lauku teritoriju attīstībā, tuvinot lauksaimniecības tiešmaksājumus ES vidējam līmenim. “JV” ir starp politiskajiem spēkiem, kas piedāvā uzlabot Latvijas zinātnieku iespējas piesaistīt finansējumu no ES programmām.

Māris Antonevičs:

Pieredzes un arī politiskās atpazīstamības ziņā ar “Jauno Vienotību” reti kurš var sacensties. Dombrovskis, Kalniete, Vaidere, Šadurskis, Judins – šie uzvārdi iepazīstināšanu neprasa. Partija liek uz pārbaudītām vērtībām un cer, ka pēc tām būs pieprasījums. Tiesa, pērn Saeimas vēlēšanās vēlētāji skaidri norādīja, ka politikā vēlas pārmaiņas. Vai tas attiecas arī uz pārstāvjiem Briselē?

Ivars Bušmanis:

Kā konfekte “Vēsma”. Gudra, politiski izsvērta (pat pārāk) programma. “Vienotība” vienīgā piemin eirozonas reformas kā priekšnoteikumu Latvijas izaugsmei, bet atkārto jau apnikušo politisko retoriku “investīciju veicināšana”, “strukturālās reformas”, “atbildīga fiskāla politika”. Taču tas nenozīmē, ka tā ir aplama.

Neko nepārsola un neko nepiemirst: panākšot maksimāli iespējamo kohēzijas politikai, “Rail Balticai”, enerģētiskajai neatkarībai un emisiju mazināšanai, lauku teritoriju attīstībai utt. Jaunajās ekonomikas krustcelēs Latviju bīda inovāciju sasaistē ar reālo ekonomiku un vienotā ES digitālajā tirgū.

LA.lv