Kultūra
Kultūrpolitika

Rīgas Cirks kutinās skatītājiem nervus 16


Mārtiņš Ķibers
Mārtiņš Ķibers
Foto – Karīna Miezāja

Šonedēļ Rīgas Cirks iepazīstināja ar jaunās sezonas plāniem, tāpat sācies nu jau tradicionālais sestais laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls “Re Rīga”. Abi šie notikumi ir visai cieši saistīti, un abu īstenošanā roku pielicis pieredzējušais pasākumu organizators MĀRTIŅŠ ĶIBERS.

Preses konferencē par Rīgas Cirka sezonu sacījāt, ka tā pakutinās skatītājiem nervus…

M. Ķibers: Risks ir viens no pirmajiem vārdiem, kas nāk prātā, domājot par cirku. Mākslinieku koncentrācijas spējas kombinācijā ar fizisko formu mani vienmēr pilnībā atbruņo un liek patīkami uzlādēties, nojauc robežas, ko uzcēlis prāts, par to, ko cilvēks var izdarīt ar savu ķermeni. Skaidrs, ka tas ir ilgu treniņu rezultāts, bet, ja mākslinieki to visu dara ar vieglumu, ja nejūt sagatavošanās grūtumu, tas skatītājus ļoti patīkami uzlādē, un visās jaunās sezonas izrādēs šī sajūta ir klātesoša. Gribas jau pašā sākumā atvest uz Rīgu izrādes, kurās ir ļoti augsta profesionalitāte, lai skatītāji, kuri laikmetīgo cirku, iespējams, redzēs pirmo reizi un varbūt ir skeptiski, domājot, ka cirks bez dzīvniekiem nav nekāds cirks, būtu patīkami pārsteigti, saprazdami, ka cirks var būt arī tāds un ka tas ir daudz neparedzamāks. Tradicionālajā cirkā ir numurs, tu jau zini visu, kas notiks, taču laikmetīgais cirks vienmēr meklē jaunas formas, un katra izrāde ir kaut kas pārsteidzošs. Protams, izrādes noteikti jāredz klātienē, ar video nepietiek, jo svarīga ir enerģētika, klātbūtnes efekts. Aptuveni pazīstot latviešus un Latvijas publikas mentalitāti, esmu vērtējis, kādas izrādes Rīgas Cirkam vislabāk derētu. Varbūt dažas būs vairāk konceptuālas, taču raugāmies, lai visās būtu klātesoša forša, veselīga humora deva, bet vienlaikus tās dotu arī pamatu pārdomām. Jo daudzās izrādēs tiek izspēlētas un par pamatu mākslinieku iedvesmai ir ikdienas problēmas.

Reizēm jūtos pagalam sekla, taču mūsdienās dzīve ir gana sarežģīta. Aizejot uz koncertu, mūziķi grib, lai domāju. Teātrī un kino režisori grib, lai domāju. Aizeju uz cirku – sasodīts, te atkal grib, lai es domāju. Bet es gribu atpūsties! Tā varētu teikt daļa cirka skatītāju.

Ir daļa auditorijas, kas grib, lai viņiem liktu domāt, un ir daļa auditorijas, kas grib, lai viņiem ļauj ātri atpūsties. Tādēļ esam skatījušies, lai izrādēs būtu izklaides elements, lai tās radītu skatītājiem labu, patīkamu noskaņu, lai tās nebūtu pārāk konceptuālas. Visā, arī laikmetīgajā cirkā, tiek lietota tā pati bāze, tradicionālās cirka disciplīnas – viņi paši spēlē mūziku, taisa akrobātikas trikus, gaisa akrobātiku, žonglē –, tur būs klāt deja, aktiermeistarības elementi, kas visu palīdz ietērpt stāstā. Tāpēc domāju, šīs sezonas cirka izrādes būs vērstas uz izklaidi, un arī tās, kuras plānojam pavasarī, kaut arī katra atsauksies uz kādu senu cirka tēmu, tomēr būs pārsteigums, kaut kas Latvijai pirmreizējs.

Vai jūtat, ka laikmetīgajam cirkam ir izveidojies skatītāju loks?

Ar festivālu “Re Rīga” jau esam daļu auditorijas pieradinājuši, savu ieguldījumu devis festivāls “Homo Novus”, Britu padome vedusi šurp jaunā cirka izrādes…

… pērn viesojās “Saules cirks”…

… jā, “Saules cirks” nesen bija, bet tās ir milzīgas superizrādes, un “Arēna Rīga” man tomēr šķiet cirkam par lielu. Protams, cirks arī no attāluma atstāj iespaidu, tomēr, manuprāt, te jājūt, kā nokustas katrs muskulītis, tāpēc ļoti svarīga ir teātra skatuve vai cirka arēna, kur ir ļoti stāvas tribīnes, kas ļauj redzēt visu tuvplānā. Un cirkam arī vajadzīgi augstie griesti, ar šādām telpām mums Latvijā ir diezgan problemātiski. Mums telpām ir vai nu simt vietu kā Zirgu pastā, vai arī gandrīz tūkstotis kā Dailes teātrī. Šādā ziņā Rīgas Krievu teātris ir pa vidu, ar 560 vietām, tādēļ ļoti piemērots mūsu sezonas atklāšanas izrādei.

Un cik vietu ir pašā cirka arēnā?

Patlaban 1100, bet aptuveni simts vietas balkonā ir diezgan neērtas, jo tur skatītājiem priekšā kolonnas. Telpu programmā runājām par to, lai tribīnes būtu transformējamas – pasaulē arvien mazāk paliek apaļās formas izrāžu, arī mūzikas koncertus šādā veidā grūti apskaņot. Tomēr nevar arī teikt, ka šādu izrāžu nemaz vairs nebūtu – nupat piedalījos festivālā Dānijā, kur notika Baltijas un Ziemeļvalstu cirka tīkla tikšanās. Tur satikām cirka māksliniekus no Itālijas, pastāstīju viņiem par Rīgas Cirku, un viņiem ļoti patīk vecā, apaļā cirka forma, viņi labprāt gribētu šeit uzstāties. Tā ka ir arī šādas izrādes, bet lielākā daļa ir frontālas, daudzas ir mazās formas izrādes, kur piedalās tikai divi, trīs, pieci mākslinieki.

Kā īsti pats iesaistījāties laikmetīgajā cirkā? Līdz festivāla “Re Rīga” sākumiem darbojāties gluži citās izklaides jomās…

20. gadsimta 90. gados kādu laiku dzīvoju Kanādā, tur pirmo reizi redzēju “Cirque Soleil” – tas bija pats viņu darbības sākums, kad viņi vēl nebija globāls konglomerāts. Man tas ļoti iepatikās. Tad noskatījos dažas izrādes šeit, Latvijā, ko atveda “Homo Novus”, aizbraucu uz biennāli Stokholmā, iepazinos ar cirka pasauli, un mani tā ļoti aizrāva – tieši tas, ka cirks strādā ar ļoti daudzveidīgu auditoriju, tam ir pievienotā vērtība.

Nākamnedēļ sākas festivāls “Re Rīga”. Jo­projām esat ar to saistīts?

Esmu, un šogad festivāls koncentrēsies uz eksperimentālākām izrādēm, jo jau izveidojusies publika, kura tās iemīļojusi, un arī uz izrādēm pilsētvidē. Te redzams, ka festivāls ļoti labi papildina laikmetīgā cirka ainu, jo Rīgas Cirks kā valsts organizācija īsti nevar rādīt bezmaksas izrādes, kamēr festivāls to var un darīs arī nākotnē. Šogad mazliet mainām formātu un norises vietu – izrādes notiks “Sansusī” Rīgas rezidencē un Tallinas ielas radošajā kvartālā – un par tēmu izvēlēta sinerģija. Domāju, kā festivālam, tā cirkam svarīgi ir parādīt, cik cirks var būt daudzveidīgs, kā tas var strādāt ar dažādām auditorijām, integrēt dažādas lietas.

Tādēļ ļoti priecājos par visu, kas šogad notiks Rīgas cirkā, par zirgu stalli, kurā šosezon darbosies Jauno teātra mākslinieku trupa “Kvadrifons” (aktieri Reinis Boters, Āris Matesovičs, Ance Strazda, Klāvs Mellis un dramaturgs Evarts Melnalksnis. Grupa tikko sevi pieteica Valmieras festivālā ar izrādi jauniešiem “Pavasaris”. – Red.) – gribas, kamēr šeit sākas īstās izrādes, iepūst dzīvību, lai nav tā, ka ēka stāv tukša. “Kvadrifons” ir forša iespēja zirgu stalli pārvērst par mazu skatuvīti, turklāt ieeja būs no Alfrēda Kalniņa ielas, tādējādi atverot publikai to cirka daļu, kas agrāk nav bijusi pieejama apskatei.

Ir dzirdētas aizdomas – ja reiz cirkā vairs nebūs dzīvnieku, redzēsim, kā cirka ēka tiks klusiņām nodota citām vajadzībām…

Cirka ēka ir kultūras piemineklis, tā atrodas UNESCO aizsargātā teritorijā, un mums, kas šeit strādājam, nav vīzijas atdot to citām vajadzībām. Primāri šī ēka ir kultūras centrs ar cirka funkciju, mēs to vērtējam visas nozares kontekstā: cirka skola, bērnu izglītība, lai mēs varētu sagatavot paši savus māksliniekus, kuri nestu Latvijas vārdu pasaulē, lai šurp brauktu citu valstu mākslinieki, kuri te radītu savas izrādes, lai viņi veidotu izrādes kopā ar latviešu māksliniekiem. Iepriekšējais modelis te stāvēja 130 gadus, tagad arī mums jāizdara kas tāds, kas varētu pastāvēt 130 gadus…

Cirks brauc. Tuvākās izrādes

Festivālā “Re Rīga” 18. augustā Esplanādē plkst. 16 “Soon Company” izrāde “Gregarious” (Zviedrija), plkst. 17 “Murmuyo” izrāde “Fisura” (Spānija), plkst. 18. “Hurycan” izrāde “Asuelto” (Spānija).

19. augustā plkst. 14.30 izrāde “Asuelto”, plkst. 15 izrāde “Fisura”, plkst. 16 izrāde “Gregarious”.

21. un 22. augustā plkst. 19 Tallinas ielā 10 “Tu jau zini, kur!” “Animal Religion” izrāde “Fang” (Spānija).

23. augustā plkst. 19 “Tu jau zini, kur!” “Stoptoi” izrāde “Loop” (Francija).

Rīgas cirka sezonas atklāšana 5. un 6. septembrī plkst. 19 M. Čehova Rīgas Krievu teātrī trupas “Gravity And Other Myths” izrāde “Vienkārši kosmoss” (Austrālija).

LA.lv