Kūtris: pilsonības jautājumi ir valsts iekšēja lieta 0
Pilsonības jautājumi ir valsts iekšēja lieta, un katrai valstij ir tiesības patstāvīgi regulēt kārtību, kādā indivīds tiek uzņemts valsts pilsonībā, aģentūrai BNS sacīja Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Skaidru atbildi, vai par pilsonības nulles variantu var vai nevar notikt tautas nobalsošana, Kūtris pagaidām nesniedza.
“Pilsonības jautājumi ir valsts iekšējā lieta. Katrai valstij ir tiesības patstāvīgi regulēt kārtību, kādā indivīds tiek uzņemts valsts pilsonībā. Jautājums, kāda ir šī kārtība, ir politisks un likumdevēja kompetencē. No tiesību viedokļa ir svarīgi, lai netiek aizskartas indivīda pamattiesības un vispārējie tiesību principi, piemēram, vienlīdzības princips, vai starptautiskie tiesību principi, piemēram, pilsonību nevar personai uzspiest pret viņas gribu,” aģentūrai BNS sacīja Kūtris.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir saņēmusi vairāk nekā desmit tūkstošu vēlētāju parakstītus likuma grozījumus par automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem Latvijā, ja vien viņi nav izteikuši pretēju vēlmi. CVK sākusi parakstu pārbaudi un lems par to tālāko virzību. Iniciatīvas iesniedzēji pieļāvuši ‒ ja vēlētāju parakstītais likumprojekts netiks virzīts tālāk, viņi varētu vērsties tiesā.
Tomēr skaidras atbildes, vai par pilsonības nulles variantu var vai nevar notikt tautas nobalsošana, pagaidām no ST priekšsēdētāja nav.
“Pilsonības jautājumi nav tiešā tekstā minēti Satversmes 73.pantā [kas nosauc jautājumus, kurus nevar nodot referendumam]. Tomēr, ja šis jautājums nonāktu tiesvedībā Satversmes tiesā, būtu jāizdara rūpīgs darbs, lai atklātu šā panta saturu,” atzina Kūtris.
Gan politiskās partijas, gan premjers un Valsts prezidenta kanceleja (VPK) ir vērsušies pie CVK, aicinot rūpīgi vērtēt šo iniciatīvu, lemjot par likumprojekta tālāko virzību. VPK uzsvērusi, ka ir jāņem vērā arī šādu izmaiņu juridiski vēsturiskais konteksts, norādot uz ST iepriekš lemto.
“Šo kontekstu Satversmes tiesa ir analizējusi un norādījusi, ka Latvijas kā starptautisko tiesību subjekta kontinuitāte radīja tiesisku pamatu tam, lai noteiktai personu grupai (tagadējiem nepilsoņiem) netiktu automātiski piešķirts pilsoņa statuss. Savukārt līdz ar Satversmes 1.panta darbības atjaunošanu Latvijas pilsoņiem ir radusies paļāvība uz to, ka lēmumi tiks pieņemti, ievērojot kontinuitātes doktrīnas pamatnostādnes,” norādīts prezidenta kancelejas paziņojumā.
Kūtris aģentūrai BNS sacīja, ka, grozot kādu normatīvo aktu, par kuru Satversmes tiesa iepriekš ir taisījusi nolēmumu, likumdevējam ir nopietni jāvērtē tiesas argumenti. Tomēr jaunajam regulējumam var būt citi apstākļi, kas ļauj lemt citādāk.
“Jāņem vērā, ka gan likumi, gan Satversmes tiesas spriedumi top noteiktā situācijā. Ja situācija būtiski mainās, var mainīties arī tās juridiskais novērtējums,” teica Kūtris.
Kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām” 4.septembrī CVK iesniegusi Pilsonības likuma grozījumus, kas paredz, ka Latvijas pilsoņi no 2014.gada 1.janvāra būs visi nepilsoņi, kuri nebūs iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu. CVK pašlaik pārbauda parakstus un sēdē balsojot pieņems lēmumu, vai par tiem rīkojama otrā parakstu vākšanas kārta.
