Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. janvāris, 2012
Drukāt

“LA” veiktajos siera kontrolpirkumos atklāj neveselīgos augu taukus

Foto - Aldis Jermaks un LETAFoto - Aldis Jermaks un LETA

Novembra beigās veikalos “Maxima”, “Rimi” un “Iki” veicu žurnālistisku eksperimentu – nopirku 15 sieru paraugus un nodevu Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijā. Veiktajās analīzēs Polijā ražotā “Tilzītes” tipa sierā (Latvijā šo siera tipu pazīst ar nosaukumu “Krievijas”) atrasti nepiena tauki.

 

Tas nozīmē, ka šo nedrīkstēja saukt par sieru, bet marķējumā bija jānorāda “siera izstrādājums”. Konkrēts ražotājs veikala marķējumā nav norādīts. Institūta “BIOR” Latgales reģionālā departamenta direktore Anna Dzerkale teic, ka analīze veikta ar akreditētu gāzu hromatogrāfijas metodi, kas ļauj konstatēt sierā augu tauku klātbūtni, ja to daudzums pārsniedz 1,8%.

Gada nogalē saņemtos sieru analīžu rezultātus nodevām Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas bez kavēšanās sāka pārbaudi. “Mūsu pārbaudes laikā veikalā “Iki” konstatējām, ka veikals nav vainīgs pircēju maldināšanā – tajā sieru pārfasēja un marķējumā norādīja uz rūpnīcas iepakojuma redzamo informāciju. Inspektoru paņemto “Tilzītes” siera paraugu nosūtījām atkārtotai analīzes veikšanai, par rezultātiem jūs informēsim,” piektdien pastāstīja PVD Rīgas nodaļas vadītāja vietnieks Raimonds Tukišs. Viņš nevarēja nosaukt, kurš Polijas siera ražošanas uzņēmums maldina Latvijas pircējus.

“Iki” veikalu pārstāve Madara Āboltiņa piektdien vispirms solīja atbildēt pa tālruni un tad rakstiski, tomēr vēlāk runāt par šo tematu atteicās.

Kādēļ “Latvijas Avīze” veica sieru kontrolpirkumus? Tādēļ, ka periodiski lielveikalu plauktos vērojams Polijā, Vācijā un citās ES valstīs ražotu sieru piedāvājums, kuru cena raisa aizdomas par kvalitāti. Turklāt dāsnajā zemo cenu sieru piedāvājumā pārsvarā ir tādas siera šķirnes, kādas tiek ražotas arī Latvijā, – “Tilzītes” jeb “Krievijas” tipa siers, “Edam” un “Gouda”, kas līdzīgs tepat Latvijā lielos apjomos ražotajam “Holandes” tipa sieram.

 

Sodīšanu uzticēs poļiem

Rīgas Stradiņa universitātes docents Zigurds Zariņš teic, ka ražotāji piena produktiem pievieno ne jau labās, piemēram, kviešu dīgstu vai citas eļļas, tie izvēlas lētās eļļas, turklāt marķējumā norādot vien, ka pievienota ir augu eļļa. Ja vien patiešām šo sastāvdaļu norāda.

 

“Visbiežāk tiek izmantota iecietināta palmu eļļa, kas ir vislētākā, nesatur bioloģiski aktīvās vielas un dod enerģiju. Hidrogenizācijas laikā tā tiek padarīta cieta un pagarinās tās glabāšanas termiņš. Daļēji hidrogenizētos augu taukos atrodamas sliktās transtaukskābes, kas veicina aterosklerozi, palielina sirds asinsvadu slimību risku un, pēc jaunākajiem pētījumiem, sekmē arī audzēju veidošanos,” tā Z. Zariņš.

 

Jācer, ka PVD izdosies noskaidrot, cik ilgi ar siera izstrādājumiem tiek maldināti Latvijas cilvēki. Pārsteidz, ka Latvijā sodīt nevarēs ne veikalu, kurā pārdots viltus siers, ne siera ražotāju. “Ja mūsu veiktajās analīzēs atklāsies, ka sieram pievienoti nepiena tauki, informēsim Polijas pārtikas uzraudzības dienestu, kas lems par tālāko rīcību. Veikalam Latvijā varam izteikt vien aizrādījumu un likt no jauna un pareizi marķēt siera produktus,” norāda PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga.

 

Latvijas siers bez pārtikas piedevām

Aptaujātie Latvijas siera ražotāji uzsver – mūsu valstī neviens ražotājs siera izstrādājumus neražo. Arī PVD pārbaudēs pēdējos gados šādi pārkāpumi nav atklāti. Piebildīsim gan, ka naudas trūkuma dēļ PVD pēdējos gados siera kvalitāti pārbauda vien pēc pircēju iesniegtajām sūdzībām. To patlaban neesot daudz.

Latvijas siera ražotāji uzsver – mūs valstī ražotais siers pārsvarā ir kvalitatīvāks nekā ārvalstīs ražotie attiecīgo siera šķirņu analogi. Gita Mūrniece, a/s “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja: “Citās valstīs ražotajam sieram pret uzpūšanos un sviestskābes veidošanos pievieno dažādas atļautās pārtikas piedevas, tā saucamās “E” vielas, un siers iegūst labāku aromātu un izskatu. Mēs to nedarām, neesam iemācījušies, un varbūt labi, ka tā.”

Arī a/s “Trikātas siers” valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis uzsver, ka Trikātā ļoti rūpīgi uzrauga siera kvalitāti, nepieļaujot ne mazākās atkāpes. Jo īpaši tādēļ, ka uzņēmuma īpašnieki ir zemnieki, kuriem kvalitatīvs produkts no viņu saražotā piena ir goda lieta.

 

Diemžēl Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija un lielveikalu pārstāvju teiktais rāda, ka Latvijā ražoto sieru no lielveikalu plauktiem arvien vairāk izstumj citās valstīs ražots siers, par kura kvalitāti nevaram būt droši – par to pārliecinājāmies mūsu veiktajā pārbaudē.

 

Vai lieltirgotāju iepirkuma menedžeru izvēle par labu lētam importam tiek pamatota ar “Maxima” pircēju izvēli? Veikalu tīkla “Maxima” preses sekretārs Ivars Andiņš teic, ka tipiskā “Maxima X” veikalā esot nopērkamas 26 siera šķirnes, no kurām deviņas ir ražotas Latvijā (kausētie sieri nav ņemti vērā). Tātad nedaudz vairāk kā viena trešdaļa. Vai Latvijā ražotais siers ir pārāk dārgs? “Uz šo jautājumu vislabāk atbildi zina pircēji – mēs no savas puses atļaujamies tikai viennozīmīgi skaidri atzīt, ka Vācijā pie liela un cienījama ražotāja, piemēram, “Holandes” tipa sieru varam iepirkt lētāk nekā Latvijā un arī mūsu veikalos piedāvāt par zemāku cenu nekā Latvija ražotus sierus,” tā I. Andiņš.

“Rimi” veikalu tīkla pārstāve Dace Valnere teic, ka šajā veikalu tīklā vairāk nekā pusi no visu sieru nosaukumiem (artikuliem) veido importa sieri, tomēr pēc pārdotā daudzuma Latvijā ražoto sieru īpatsvars pārsniedzot 50%. “Aizvien ļoti populāri Latvijā ir “Holandes” un “Krievijas” tipa sieri,” piebilst D. Valnere.

Lielo citās valstīs ražoto sieru īpatsvaru viņa skaidro ar pēdējos gados aizvien pieaugošo pircēju interesi par dažādu valstu ražotajiem sieriem. “Cilvēki daudz ceļo, iepazīst citu valstu nacionālās virtuves pērles un vēlas tās baudīt arī savā zemē, savās mājās. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai produktu piedāvājums pircējiem būtu interesants,” tā D. Valnere. Siera izstrādājumu īpatsvars “Rimi” veikalos esot tikai apmēram 1% liels. Lieltirgotāja pārstāve taisnojas, ka neesot gluži tā, ka veikalu plauktos goda vieta ierādīta importam. Latvijā ražoto sieru sortiments pēdējos gados esot papildināts ar “Sierštelles”, “Elpas” un Degoles pienotavas svaigajiem sieriem.

 

Uz etiķetes – nekaitīgas piedevas

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Inga Ciproviča uzsvēra – ja pienam ir izcila kvalitāte, tad konservējošās vielas nātrija nitrītu un nātrija nitrātu (attiecīgi E250 un E251) siera gatavošanā var nepievienot. “Šos abus konservantus pievieno, lai sierā neļautu attīstīties nevēlamai mikroflorai, tostarp sviestskābes baktērijām un zarnu grupas baktērijām. Tas ir ļoti svarīgi. Ja attīstās, piemēram, sviestskābes baktērijas, tad sieru nevar utilizēt, tas ir jāsadedzina. E1105 ir lizocīms, ferments un konservants, tas ir kā dabas viela un par to pircējam nebūtu jāuztraucas. Bet karotīna paveidi E160a un E160b gluži no burkāniem nav gatavoti, tomēr tos uzskata par identiskiem dabiskajām vielām,” tā I. Ciproviča.

Z. Zariņš gan precizē – nātrija nitrāts (E250) organismā pāriet nātrijā nitrītā (E251) un veido nitrozoamīnus, kas varētu veicināt vēža veidošanos. “Tomēr devas ir tik niecīgas, ka ražotāji un eksperti uzskata – šādā daudzumā veselībai šīs piedevas nav kaitīgas,” tā Zariņš. Viņš piebilst, ka gaļas sālītāji jau simt gadus abas piedevas pievieno gaļas sālīšanā.

 

No 15 siera paraugiem deviņi bija Latvijā, seši – citās valstīs ražoti. Iepazīstoties ar sieru marķējumu, PVD eksperti kā pircēju maldināšanu norādīja arī a/s “Cesvaines piens” 250 gramu iepakojumā it kā Vācijā ražoto “Krievijas” tipa sieru. Proti, tas, ka siers ražots Vācijā, bija norādīts vien maziem burtiņiem iepakojuma otrā pusē, tāpēc pircējiem nepārprotami rodas priekšstats par Latvijā ražotu produktu.

 

PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas eksperte Edīte Bērziņa norādīja, ka pēc sazināšanās ar uzņēmuma pārstāvjiem tiek pieļauts, ka kļūdas dēļ Latvijā ražotais siers iepakots nepareizā iepakojumā.

Uz pircēju maldināšanas robežas darbojoties arī SIA “Siera nams”, kas uz “10% siera” etiķetes izcēlis 10% lielo tauku daudzumu, bet iepakojuma otrā pusē to norādījis 21% lielu. “Tas ir mārketinga triks, lai pircējus pievilinātu ar iespējami zemu tauku daudzumu, uz iepakojuma ir jāuzrāda tauku daudzums siera sausnā,” tā E. Bērziņa.

Pret klaju maldināšanu pircēji var cīnīties tikai ar pirkuma izvēli.

 

Siera un biezpiena 
imports Latvijā 
(tūkstošos tonnu)

Gads Tūkst. t.
2005 11,1
2006 11,9
2007 13,4
2008 13,7
2009 8,8
2010* 13,2

* provizoriskie dati

 

Siera un biezpiena patēriņš uz vienu cilvēku Latvijā 
(kilogramos)

Gads Kg
2007 30,9
2008 29,8
2009 30,1
2010* 30,1

* provizoriskie dati

Avots: LAD

 

Viedokļi

Kā vērtēt pircēju maldināšanu, Polijā ražoto siera produktu uzdodot par sieru?

Gita Mūrniece, a/s “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja: “Mani ļoti skumdina šis gadījums, tāpēc ka tiek kropļots tirgus un maldināts pircējs. Visi siera ražotāj darbojas vienotā ES telpā, un visiem ir jāievēro vienādi nosacījumi. Lai nākotnē šādi gadījumi neatkārtotos, ir jāizglīto pircēji, jāmeklē iespējas uz siera iepakojuma uzskatāmi norādīt, kurā valstī tas ražots. Jāīsteno atļauta tirgus aizsardzība un vietējo sieru popularizēšana. Katram cilvēkam vajadzētu ēst savā dzimšanas vietā ražotus pārtikas produktus, tas ir nosacījums labai veselībai.”

Gundars Sisenis, SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs: “Ir noticis rupjš pārkāpums, kas radīja negodīgas konkurences nosacījumus. Agrāk mums bija arī nepārbaudīta informācija par Lietuvā ražoto siera izstrādājumu uzdošanu par sieru un pārdošanu Latvijā. Šajā gadījumā liekas, ka pircējus ir maldinājis gan veikals, gan ražotājs. Uzskatu, ka veikaliem – pēdējam posmam, pirms produkts nonāk pie pircēja, tomēr vajadzētu pārbaudīt, cik tas ir drošs un atbilstošs marķējumam, tāpēc jāsoda ir arī pārdevējs. Tirgotājs drīkst pelnīt, tomēr peļņas gūšanai jānotiek godīgi un nemaldinot pircējus.”

Raimonds Freimanis, SIA “Trikātas siers” valdes priekšsēdētājs, jaundibinātās SIA “Latvijas piens” projekta vadītājs: “Ir veikalu tīkli, kuri siera sortimentu, kvalitāti un ražotājus analizē padziļināti un pamatoti, un ir veikalu tīkli, kur galvenais kritērijs ir cena, nevis kvalitāte un ražotājs. Lai Latvijas ražotājs ar savu preci varētu nonākt lielveikalu sortimentā ar jaunām siera šķirnēm, tas nav ne viegls, ne ātrs ceļš. Turklāt pārskatot sieru izvietojumu atsevišķu lielveikalu plauktos, ir pamats diskutēt, vai patērētājs veikalā saņem pietiekamu informāciju, kādas kvalitātes siers viņam tiek piedāvāts un kur tas ražots.”

Uzziņasiers_leta_1

“Latvija Avīzes” kontrolpirkumā pārbaudītie sieri

Nogatavināts pusciets siers “Gouda” 48%, izplatītājs SIA “Maxima Latvija”

Nogatavināts pusciets siers “Tilsiter” 45%, izplatītājs SIA “Maxima Latvija”

Nogatavināts puscietais siers “Holandes”, ražotājs AB “Vilkyskiu pienine”

Nogatavināts puscietais siers “Ugļičas” 45%, ražotājs a/s “Smiltenes piens”

Nogatavināts siers “Holandes”, ražotājs un piegādātājs a/s “Smiltenes piens”

Siers “Krievijas”, izplatītājs SIA “Siera nams”

“Krievijas siers”, ražots Vācijā, fasētājs “Siera nams”

“Krievijas klasisks puscietais siers”, ražotājs “Trikātas siers”

“Limbažu piens Krievijas siers” 250 gramu iepakojumā, ražots a/s “Rīgas piena kombināts”

“10% siers”, ražots Latvijā, fasēts SIA “Siera nams”

Nogatavināts “Krievijas siers, Rimi”, izplatītājs SIA “Rimi Latvia”

Siers “Valmieras”, ražots a/s “Rankas piens”

Nogatavināts, pusciets, trekns siers “Gouda” 48%, ražotājs izplatītājs “FrieslandCAmpina”, izcelsmes valsts Nīderlande

Puscietais siers “Radamer”, izcelsmes valsts Polija, piegādātājs SIA “Relako pluss”

Siers “Tilzītes”, ražotājvalsts Polija. Sierā atklāti nepiena tauki.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+