Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. augusts, 2012
Drukāt

Labi, ka sibīrieši nedzirdēja!


Foto - Guntis ŠčerbinskisFoto - Guntis Ščerbinskis

Ministru kabinets uzskata, ka Sibīrijas latgaliešu delegācijai, 15 cilvēkiem, kas vēlas piedalīties 3. Pasaules latgaliešu konferencē, ir jāapcērp Kultūras ministrijas prasītā naudas summa.

 

 

Kāpēc gan atbraucējiem par valsts līdzekļiem būtu jāapceļo Latgales ievērojamākās vietas un objekti, piemēram, Latgales Atmodas celmlauža, garīdznieka, valstsvīra un rakstnieka Franča Trasūna muzejs vai rakstnieka Jāņa Klīdzēja dzimtā puse. Viņi nav arī pelnījuši saņemt Latgalē izdotās grāmatas un kalendārus, kā arī kompaktdisku par latgaliešu literāta, politiķa un kultūras darbinieka Franča Kempa dzīvi izsūtījumā. Pieprasīto naudas summu, pateicoties Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Baibas Bānes stingrajai prasībai, samazināja par gandrīz diviem tūksošiem, un ministri nolēma, ka sibīriešiem, kuru rocība ir pieticīga, pietiks ar 6,5 tūkstošiem ceļa un uzturēšanās izdevumiem. Vēlāk Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters man sacīja, ka ministrijas pārstāvji baidījušies ko iebilst, lai naudu neatņem pavisam. Acīmredzot tas bija arī kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes klusēšanas iemesls.

 

Politiķi, īpaši pēc referenduma par otru valsts valodu, ir tik daudz runājuši par sabiedrības vienošanu, par latviešu un viņu pēcnācēju atgriešanos mājās, ka šķita – valdība uz šiem jautājumiem neskatīsies no kārtējām jostas pievilkšanas pozīcijām. Taču valdība vakar liedza piešķirt 300 latu, lai varētu uzdāvināt mācību līdzekļus Latviju atbraukušajiem Sibīrijas latgaliešiem.

 

Neviens lats no valsts naudas maka nav piešķirts, kaut gan lūgts ne reizi vien, arī fondam “Sibīrijas bērni”, kas, pateicoties dokumentālo filmu režisorei Dzintrai Gekai, ieguldījis lielu darbu, lai saglabātu padomju represijās cietušo piemiņu un stiprinātu saikni ar latviešu piederīgajiem, kas vēl dzīvo Sibīrijā. Tiekoties ar Sibīrijas latviešiem un viņu pēctečiem, ne reizi vien dzirdēts, ka, lūk, Igaunijas valdība piešķir līdzekļus saviem tautiešiem dažādu kultūras pasākumu rīkošanā Sibīrijā, bet Latvijas valdība – nekā. Pēdējā ekspedīcijā kāds tautietis netālu no Krasnojarskas esot stāstījis, ka svinot Jāņus pie igauņiem, jo viņiem valdība atbalstu neliedzot.

No 5. līdz 10. augustam Rēzeknē Latgaliešu kultūras biedrības rīkotajā 3. Pasaules latgaliešu konferencē piedalīsies latvieši no Dvinskas, Tjuhtetas, Tomskas, Ačinskas, Novosibirskas un citām vietām. Otrajā Pasaules latgaliešu saietā, kas notika 2002. gadā, bija ieradies tikai viens pārstāvis no Komi Autonomās republikas. Tikai vēlāk attīstījās sadarbība starp Rēzeknes Augstskolu, Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrību un Sibīrijā dzīvojošajiem latgaliešiem.

 

Kultūras ministrija kā vienu no veiksmīgiem sadarbības piemēriem min to, ka 20. gadsimta 90. gados Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrība organizēja ekspedīciju uz Tomsku, lai pārvestu uz dzimteni izcilā latgalieša Franča Kempa, kā arī citu latgaliešu kultūras darbinieku mirstīgās atliekas. Bet vakar valdība liedza piešķirt 66 latus, lai sibīrieši varētu saņemt dāvinājumā disku par Kempa dzīvi izsūtījumā.

 

Sadarbībai turpinoties, Sibīrijā dzīvojošie latgalieši, patriotisma jūtu vadīti, sāka apvienoties biedrībās, kas izveidojās vairākās pilsētās. Kultūras ministrija noskaidrojusi, ka pašlaik Ačinskā ir spēcīgākā latgaliešu biedrība, ko vada Anatolijs Ugainovs, kurš Pasaules latgaliešu konferencē uzstāsies ar referātu par Sibīrijas latgaliešiem.

 

Uzziņa

Sibīrijā dzīvojošie latgalieši ir tie, kuru vecvecāki 19. gadsimta sākumā Krievijas cara aicināti devās apstrādāt zemi;

starp Sibīrijas latgaliešiem ir arī 1941. un 1949. gadā represētās personas, viņu bērni un mazbērni;

no Krievijā dzīvojošajiem apmēram 40 tūkstošiem latviešu pasē “latgaļec” (latgalietis) ir ierakstīts vienam tūkstotim Krievijas pilsoņu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+