Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. maijs, 2016
Drukāt

Latgales kongresa simtgadi plāno slepeni (5)

Foto: LETAFoto: LETA

Kultūras ministre Dace Melbārde

Vakar Kultūras ministrijas jautājums par gatavošanos Latgales kongresa simtgades pasākumiem ar saukli “Latgale vieno” bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā. Svinību mērķis ir vēstīt par Latgales specifisko ceļu Latvijas valsts veidošanā.

Informācijas atklātības likums noteic, ka ierobežotas pieejamības statusu drīkst noteikt iestādes vadītājs, tāpēc vaicāju kultūras ministrei Dacei Melbārdei (Nacionālā apvienība), kāpēc viņa pieņēmusi šādu lēmumu. “Situācijas aprakstā ir iekļauta informācija, kurai ir dienesta vajadzības statuss,” atbildēja ministre un nevēlējās skaidrot, kādu aspektu šī informācija ietver. Likumā ir norādīts, ka dienesta vajadzību statuss tiek uzlikts Latvijā radītai aizsargājamai informācijai, kas saistīta ar valsts drošību. Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc slēgtās valdības sēdes informēja, ka viņš neredzot pamatu, kāpēc jautājums par Latgales kongresa simtgades pasākumiem ir noslepenots, un kultūras ministrei ir uzdots noņemt šai tēmai ierobežotu pieejamību. Taču neoficiāli ir zināms, ka nesen tapis jauns pētījums par mazākumtautību piederības sajūtu Latvijai, tajā skaitā Latgalei. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS līdzīgu pētījumu veica 2014. gadā, un daļa no tā sabiedrībai netika atklāta.

Kultūras ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums bija par konkrētiem pasākumiem un tiem nepieciešamo finansējumu, nevis par drošību, kas saistīta ar šo svaigo pētījumu.

Neoficiāli noskaidroju, ka slēgtajā valdības sēdes darba kārtības punktā esot pieļautas organizatoriskas kļūdas un ka akmeni nevajadzētu mest Kultūras ministrijas dārziņā.

Aizvadītajā gadā pēc prokrievisko aktīvistu provokācijas, sociālajos tīklos izplatot karti ar pārējai Latvijai atdalītu Latgali un piedāvājot savu versiju “Latgales tautas republikas” karogam, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) sacīja: “Šādas provokācijas notiek periodiski, un ir ļoti svarīgi, lai situācija tiktu kontrolēta. Runājot par kopējo noskaņojumu, jānomierina, ka šobrīd Latgalē nepastāv nekādas separātisma tendences. Gan tiekoties ar iedzīvotājiem, gan pašvaldību vadītājiem, jūtu, ka viņi apzinās un lepojas ar savu piederību Latvijai. Taču diemžēl notiek provokācijas, kas varētu būt saistītas ar mēģinājumiem iztaustīt iedzīvotāju attieksmi un atbildīgo dienestu spēju reaģēt. Tādēļ tās nedrīkst atstāt bez ievērības.”

Savukārt Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”) saskata politisku pamatojumu kultūras ministres lēmumam uzlikt ziņojumam par Latgales kongresa simtgades svinībām ierobežotas pieejamības statusu, jo Latgales kongresa simtgades pasākumi notiks Rēzeknē 2017. gadā no 22. aprīļa līdz 7. maijam jeb īsi pirms pašvaldību vēlēšanām 4. jūnijā, un Rēzeknē, kā zināms, pie varas ir “Saskaņa”. “Politiskā konkurence ir reāls iemesls, lai satrauktos, ka “Saskaņas” vārds izskanēs biežāk, nekā gribētu Nacionālā apvienība. Nevajadzētu aizmirst, ka arī mēs piedalāmies šo svinību rīkošanā,” sacīja Bartaševičs.

Par ierobežotas pieejamības statusa uzlikšanu Kultūras ministrijas informatīvajam ziņojumam bija pārsteigta arī Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja Līvija Klavinska. Viņa uzskata, ka tam ir pamats tad, ja tiek izvērtēti drošības jautājumi, jo pirmsvēlēšanu laikā no tribīnēm var atskanēt dažādi vēstījumi. Jāņem vērā arī tas, ka viens no sarīkojuma organizētājiem – biedrība “Latgalieši” – ir tuvu stāvošs “Saskaņai”.

Kā informēja ministre Melbārde, svinību organizēšanai esot nodrošinātas trīs ceturtdaļas no finansējuma, bet vēl pietrūkstot viena ceturtdaļa jeb gandrīz 117 tūkstoši eiro, tāpēc ministrija lūdz Finanšu ministrijai, sagatavojot 2017. gada valsts budžeta projektu, palielināt Kultūras ministrijas bāzes izdevumus. Ministri pieņēma zināšanai Kultūras ministrijas sniegto informāciju un nolēma, ka jautājums par papildu finansējuma nepieciešamību simtgades pasākumiem jālemj nākamā gada valsts budžeta veidošanas laikā.

Gatavojoties svinībām, noslēdzies metu konkurss piemiņas vietas izveidei Rēzeknē, vēsturiskajā kongresa norises vietā, sākta akcija “Simtozolu meži simtgadu Latvijai”, kuras laikā Rugāju vidusskola valsts mērogā izplatījusi aicinājumu audzēt no zīlēm un stādīt Latvijā ozolus, nodibināta Latgales pirmā atmodas darbinieka, Latgales kongresa organizācijas priekšsēdētāja Nikodema Rancāna balva izcilu pedagogu godināšanai, sākta muzikālās izrādes izveide par pirmajām latviešu tautas apvienošanās ierosmēm un spēcīgām, gudrām Latgales kongresa personībām. Paredzēts rīkot vēl daudz citu nozīmīgu pasākumu, piemēram, Ceturto pasaules latgaliešu saietu, mazākumtautību forumu, kas notiks Daugavpils Vienības nama 80. gadskārtas svinēšanas laikā 2017. gada ziemā, bet 4. maijā tiks rīkots sarīkojums “Latgale vieno”… Sarīkojumu reklamēšanai Kultūras ministrija pieprasījusi 16 tūkstošus eiro.

 

Uzziņa

Pirmais Latgales latviešu kongress notika Rēzeknē 1917. gadā no 26. līdz 27. aprīlim, un tajā kongresa pārstāvji nolēma, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas novadiem. Uzmanības centrā bija jautājums par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajai teritorijai.

Kongresā tika izveidota Latgales pagaidu Zemes padome ar rezervētām vietām poļu, krievu un ebreju minoritātēm, kuras pārstāvji kopā ar līdzīgām citu novadu pašpārvaldes institūcijām – Vidzemes pagaidu Zemes padomi un Kurzemes pagaidu Zemes padomi – līdzdarbojās Latviešu pagaidu nacionālās padomes darbā un sekmēja Latvijas Republikas proklamēšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Latgola ir mūsu māsa.

  2. Beistās – zyna, ka Latveja puorkuopj ituo kongresa rezoļuceju: asimilej latgalīšus, rauga jūs puorčyuļuot..

  3. Vienīgais noslēpums, ko KM cetīgi, bet nesekmīgi sargā, ir ministres neatbilstība amatam.

  4. Vysys pazeimis līcynoj, ka slepeneiba ir na deļ vysu. Slepeneiba ir vajadzeiga lai vīneigi Latgolys parteja varātu reklamietīs pyrms vieleišonom. Ceru ka cylvāki ir jau seņ saprotuši, ka latgolys parteja ir tej poiša atdzumušo Kampieja parteja. Jau Rainis sacieja ka pasovies kas porzavierssīs.

Draugiem Facebook Twitter Google+