Mobilā versija
+11.9°C
Ausma, Ausmis, Ingūna, Inguna, Inguns
Pirmdiena, 26. jūnijs, 2017
7. jūnijs, 2017
Drukāt

Latvieši mūziku joprojām visvairāk klausās radio

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Mūzikas straumēšanas platformu lietotāju skaits Latvijā kopš 2016.gada ir pieaudzis par 10%, tomēr lielākā daļa joprojām mūziku klausās radio, liecina Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) veikto aptauju rezultāti.

Aizvien lielāku popularitāti gūstot digitālajiem straumēšanas servisiem, kurus ikdienā izmanto 23% aptaujas respondentu, LaIPA kopā ar nozares ekspertiem piedalījās diskusijā “Iespēja vai aplauziens – latviešu mūzikai globālajos straumēšanas servisos”, informē diskusijas rīkotāji.

LaIPA “Mūzikas patēriņa indeksā” 2017.gada pavasarī noskaidrots – kopumā 53% Latvijas iedzīvotāju katru dienu klausās mūzikas ierakstus, no kuriem lielākais klausītāju īpatsvars jeb 75% klausās radio, vēl 65% izmanto datoru un 38% patērē mūziku viedtālrunī

LaIPA izpilddirektore Liena Grīna: “Vairākkārt esam uzrunājuši mūziķus iestāties par savām tiesībām, jo īpaši runājot par mūzikas straumēšanas vietnēm, bet pat lūdzot mūziķiem parakstīt “Fair play, fair pay” petīciju, no Latvijas savācām tikai divus parakstus. Ir pienācis laiks, kad mūziķiem jāapzinās savas tiesības un iespējas. Jāizvēlas virzienu un ceļu pa kuru doties, lai tālāk attīstītos.”

“Mūzikas patēriņa indeksa” dati rāda – 71% respondentu piekrīt, ka mūziķiem jāsaņem taisnīga atlīdzība par viņu darbu pieejamību straumēšanas platformās. Lai gan industrijas pārstāvji piekrīt, ka taisnīga atlīdzība ir nepieciešama, jādomā arī par citiem kanāliem, kur popularizēt vietējo mūziku. Mūzikas žurnālists Jānis Žilde stāsta: “Radio ir viens no instrumentiem, kā veicināt sabiedrības interesi par jaunumiem latviešu mūzikā. Vēl viens labs instruments ir televīzija, kas varētu vilināt un ieinteresēt skatītājus ar jaunāko lokālo saturu.”

Diskusijas laikā izskanēja arī viedoklis par straumēšanas servisiem – tas izdevīgs tikai globālu atpazīstamību guvušiem mūziķiem vai tā tomēr ir lieliska iespēja sevi parādīt plašāk arī Latvijas mūziķiem. Stāsta Kārlis Būmeisters: “Jāuzspridzina burbulis par straumēšanas servisiem. Nevajag aizmirst, ka servisi daļēji pieder lielajām ierakstu kompānijām – Sony, Warner, Universal. Protams, šīm kompānijām straumēšanas servisos ir vieglāk izcelt savus mūziķus. Ienākumi no abonēšanas maksas vispirms tiek sadalīti starp kompānijām, viņu pārstāvētajiem māksliniekiem un pārējais nonāk pie mūziķiem. Salīdzinoši nonākt radio apritē jaunajiem mūziķiem ir ievērojami izdevīgāk, jo autoratlīdzības ir pārskatāmākas un paredzamākas.”

47% “Mūzikas patēriņa indeksa” respondentu piekrīt, ka mūzikas straumēšanas platformas ir iespēja samazināt mūzikas pirātismu un nelegālu tās izplatīšanu. Radio Pieci personība un DJ Toms Grēviņš saka: “Pirātisms nav ērts. Jāiegulda laiks meklēšanā, grūti atrast mūziku labā kvalitātē.” Latvijas Mūzikas Eksporta biedrības vadītāja Agnese Cimuška piebilst: “Būtisku lomu pirātisma samazinājumā spēlē arī paaudžu maiņa un domāšanas veids. Jaunajai paaudzei ir cita satura pieejamības un patērēšanas pieredze. Ja iepriekš valsts radīja apstākļus, kas veicināja pirātismu, šobrīd saturs ir tik ērti pieejams, ka nepieciešamība pēc nelegāla satura samazinās.”

Pievienot komentāru

"Serebreņņikova lietā" rīkos protesta akcijuPēc tam, kad 21. jūnijā Maskavas Presņas rajona tiesa arestēja bijušo "Gogoļa centra" direktoru Alekseju Malobrodski, 28. jūnijā Krievijas galvaspilsētas teātru darbinieki nolēmuši rīkot protesta akciju, ziņo "Radio Svoboda".
Draugiem Facebook Twitter Google+