Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. janvāris, 2012
Drukāt

Latvijā 39% uzņēmumu būtu gatavi dot kukuli

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā 39% uzņēmumu būtu gatavi dot kukuli, ja tas būtu svarīgi uzņēmuma interesēm problēmas atrisināšanai, piektdien žurnālistiem atzina pētījumu centra SKDS pārstāvji.

SKDS Sociāli politisko pētījumu projektu direktore Ieva Strode pavēstīja, ka 39% aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka varētu dot kukuli vai dāvanu valsts amatpersonai, ja līdz ar to uzņēmēja jautājums tiktu izskatīts ātrāk. Vairāk nekā trešdaļa jeb 35% uzņēmēju būtu gatavi dot kukuli gadījumos, kad normatīvie akti un procedūras ir tik neskaidras un sarežģītas, ka ir nepieciešama amatpersonas palīdzība vai pretimnākšana, savukārt 32% uzņēmumu būtu gatavi dot kukuli, ja tādējādi būtu lielāka drošība, ka problēma vispār tiks risināta, un ja ir pārliecība, ka tādējādi tiks panākts problēmas pozitīvs (vēlamais) risinājums.

Savukārt 26% uzņēmēju norādīja, ka varētu dot kukuli valsts amatpersonai, jo tādā gadījumā darbiniekju attieksme ir laipnāka un pretimnākoša vai tā ir garantija, ka citās reizēs jautājumus būs iespējams kārtot vieglāk.

Visretāk uzņēmēji piekrituši, ka varētu dot kukuli, jo tā ir tradīcija – 14% – un tādā veidā ir iespējams izvairīties no oficiālajiem maksājumiem – 11%.

Tomēr SKDS pārstāve uzsvēra, ka 42% aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka nekādos apstākļos nedotu kukuli vai dāvanu valsts vai pašvaldības amatpersonai.

Tāpat pētījuma dati liecina, ka 82% uzņēmēju par visgodīgāko valsts iestādi atzinuši Uzņēmumu reģistru, 79% – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, 70% – notariātus, 68% – zemesgrāmatu, 67% Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, 65% – izglītības iestādes un 62% – Valsts kontroli.

Savukārt par negodīgākajām valsts iestādēm uzņēmēji uzskata Saeimu – 39%, bet Ministru kabinetu – 37%. Strode pastāstīja, ka salīdzinoši bieži par negodīgu uzskatīta arī ceļu policija – 27%, pašvaldību deputāti –27%, muita –24%, kā arī Latvijas energoapgādes uzņēmums “Latvenergo” – 23%.

Pētījuma dalībnieki atbildēja arī uz jautājumiem, vai, viņuprāt, pēdējo četru gadu laikā ir palielinājušās vai samazinājušās problēmas ar augsta un zemāka līmeņa korupciju. Saskaņā ar rezultātiem 22% uzņēmēju uzskata, ka problēmas, kas saistītas ar augsta līmeņa kukuļošanu, ir palielinājušās, bet ar zemāka līmeņa korupciju – 17%. Tomēr 30% uzņēmēju pieļauj, ka pēdējo četru gadu laikā ir samazinājusies zemāka līmeņa korupcija, bet 23% – ka samazinājusies augsta līmeņa kukuļošana.

Kā galvenos korupciju veicinošos apstākļus valsts un pašvaldības iestādēs uzņēmēji minējuši amatpersonu zemo atalgojumu (23%), amatpersonu alkatību (15%), nesakārtotos likumus (13%), kontroles trūkumu (9%) un mazos sodus (7%). Savukārt kā pirmo, ko vajadzētu darīt, lai samazinātu korupciju valsts un pašvaldību iestādēs, 18% uzņēmēju norādījuši nepieciešamību vairāk kontrolēt amatpersonas un ieviest bargus, reālus sodus, 14% – nepieciešamību paaugstināt amatpersonu atalgojumu, ieviest motivēšanas sistēmu, bet 12% – vajadzību sakārtot likumus.

Vienlaikus pētījuma dati liecina, ka 85% uzņēmēju uzskata, ka valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki personiskām vajadzībām izmanto dienesta resursus, 80% domā, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota tiem, kas maksā kukuļus vai ir personiski saistīti ar atbildīgajiem, 79% – ka politiskajām partijām tiek veikti ziedojumi, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu ziedotājam par labu, 72% – valsts vai pašvaldības iestāžu vadītāji atrodas interešu konfliktā, 69% – pašvaldības deputāti ir atkarīgi no ekonomiskiem un biznesa grupējumiem.

Salīdzinoši retāk respondenti uzskatījuši, ka Latvijā ir izplatītas parādības, ka tiesneši pieņem neoficiālus maksājumus vai citus labumus (24%) un VID darbinieki pieņem neoficiālus maksājumus vai citus labumus (14%).

Tomēr pētījuma rezultāti norāda, ka tikai retajam no aptaujātajiem uzņēmējiem bijusi personīga saskarsme ar korupciju valsts iestādēs. Strode klāstīja, ka 84% uzņēmēju informāciju par negodīgiem un šaubīgiem darījumiem valsts un pašvaldību iestādēs iegūst no masu informācijas līdzekļiem, 63% – no draugu un paziņu personiskās pieredzes, 50% – no dažādiem stāstiem par kādu uzņēmēju pieredzi un 45% – no savas personiskās saskarsmes ar valsts un pašvaldības iestādēm.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks pastāstīja, ka pētījuma rezultāti birojam ir svarīgi, jo tie parāda uzņēmēju attieksmi un iezīmē galveno problēmjautājumu loku. “Pētījuma rezultātus izmantosim, lai veidotu KNAB stratēģiju attiecībā uz darbībām vienā vai otrā nozarē,” sacīja Streļčenoks.

Viņš teica, ka vienas trešdaļas uzņēmēju gatavība dot kukuli liecina par uzņēmējdarbības vides nesakārtotību un nepieciešamajiem uzlabojumiem. KNAB vadītājs piebilda, ka vienā problēmjautājumā – iepirkumu uzraudzībā – KNAB jau ir sācis aktīvu darbību korupcijas novēršanai.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis Jānis Butkevičs atzina, ka tieši iepirkumu uzraudzības jomā Latvijai vajadzētu mācīties no Skandināvijas valstīm, kur šī sistēma ir sakārtota.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Agnese Alksne uzsvēra, ka uzņēmēji nav ieinteresēti korupcijā. “Bizness nav ieinteresēts korupcijā. Ja biznesam ir jārēķinās ar zināmu procentu pateicību vai kukuļu, tad viņiem šis biznesa projekts ir dārgāks, līdz ar to tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma, kāpēc bizness būtu ieinteresēts tajā. Vēl viens aspekts pie sarežģījumiem, ka tajās valsts institūcijās, kur ir mazākas likuma interpretācijas iespējas vai likuma, normatīvo aktu piemērošanas iespējas, tur ir arī mazāks šis korupcijas risks. Tur, kur lielākas interpretācijas iespējas, ir lielāks korupcijas risks,” klāstīja Alksne un piebilda, ka LDDK arī popularizē vairākus risinājumus korupcijas risku samazināšanai, tostarp ētikas standartu ieviešanu, darbības caurredzamību, skaidru komunikāciju ar politisko un publisko sektoru, ziņošanu par korupcijas gadījumiem u.tml.

Uzņēmēju aptauja notika no 2011.gada 8. līdz 28.novembrim. Tās laikā telefonintervijās tika aptaujāti 505 Latvijas uzņēmumi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+