Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. aprīlis, 2012
Drukāt

Latvijā ierodas Horvātijas prezidents Ivo Josipovičs

horvats_afp_5

“Viņš ļoti labi pārstāv valsti, turklāt arī valsts iekšienē viņš ir politiķis ar labākajiem reitingiem,” sacīja kolēģis no Horvātijas. Ivo Josipovičs ir dzimis 1957. gadā – viņa tēvs Otrā pasaules kara gados bija Josifa Broza Tito partizānu pusē, kas cīnījās pret nacistiskajiem spēkiem, tādēļ arī politiķa uzskati esot antifašistiski, un to viņam patīkot uzsvērt.

 

Horvātijas prezidentam ir divas izglītības, viņš ir tiesību zinātņu doktors – izglītību ieguvis Zagrebas universitātē. Tāpat viņš paralēli ir ieguvis arī komponista izglītību. Pirms ievēlēšanas par prezidentu I. Josipovičs bijis universitātes profesors tiesību zinātnē, pasniedzot lekcijas kriminālprocesa un starptautisko krimināltiesību jomās. Kā tiesību eksperts viņš ir piedalījies ANO starptautiskās krimināltiesas izveidē. Pārstāvējis Horvātiju Starptautiskajā krimināltiesā bijušajai Dienvidslāvijai. Vēl pirms Dienvidslāvijas izjukšanas I. Josipovičs darbojies Horvātijas komunistu līgā, taču vēlāk bijis viens no autoriem tās pārveidē par sociāldemokrātisku partiju. Parlamentā darbojas kopš 2003. gada, bijis ievēlēts arī Zagrebas pilsētas domē, taču 2007. gadā atgriezies parlamentā.

Prezidenta vēlēšanās viņa sauklis bijis “Jauna taisnība visiem” un 2010. gada sākumā otrajā vēlēšanu kārtā tauta ar 60 procentu atbalstu viņu ievēlēja valsts vadītāja amatā. I. Josipovičs 
ir atbalstījis sadarbību ar Hāgas starptautisko tribunālu, taču arī uzskatījis, ka tajā tikuši tiesāti nepareizie cilvēki no Horvātijas puses. Tāpat viņš ir profesors Zagrebas mūzikas akadēmijā. Avoti Horvātijas medijos uzsver, ka prezidentu var raksturot kā intelektuāli, par ko liecina vairāk nekā 50 sakomponēto modernās klasiskās mūzikas skaņdarbu, un saņēmis par tiem arī starptautiskus apbalvojumus.

 

“Viņš ir džentlmenis ar labām manierēm, prezidentūras sākumā viņš jutās mazliet neērti protokolā, piemēram, ceremonijās, kad jādodas pie armijas. Taču tagad jau viņš šīs lietas pieprot labāk,” spriež Horvātijas mediju pārstāvji. Viņu uzteic arī par labi paveiktu darbu attiecībās ar kaimiņiem – Bosniju un Hercegovinu, kā arī Serbiju.

 

Kā ziņo horvātu žurnālisti, pēdējā laikā viņa reitings gan esot krities. Tas esot skaidrojams ar to, ka viņš aizstāvējis autortiesību likumu un pats bijis saistīts ar biedrību, kas vāc autoratlīdzības un izmaksā tās autoriem, piemēram, komponistiem. Šīs aizdomas viņš noliedzis. Vizītē Izraēlā Horvātijas prezidents knesetā izteicis atvainošanos par savulaik Otrā pasaules kara gados paveiktajiem noziegumiem pret ebrejiem Horvātijas teritorijā un pieļāvis, ka valstij jāatdod tolaik ebrejiem atņemtie īpašumi.

Brīvajā laikā prezidents spēlējot futbolu, horvātiem tradicionālo sporta veidu, taču tas esot vairāk vaļasprieka pēc. Prezidents ir precējies, un viņa ģimenē aug meita pusaudža gados. Savukārt reliģisko uzskatu ziņā Horvātijas kolēģi viņu raksturo kā agnostiķi – viņš nav katolis kā lielākā daļa Horvātijas iedzīvotāju, taču nav arī pret reliģiju, bet ir ar savu morālo sistēmu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+