Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. jūlijs, 2012
Drukāt

Latvija izmanto tikai pusi no ES iespējām zinātnes attīstībai

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ izsludināja pēdējo un līdz šim lielāko virkni uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības projektu atbalstam tā sauktajā Septītajā pamatprogrammā.

 

Kopumā 8,1 miljardu eiro jeb aptuveni piecus miljardus latu piešķirs tādu projektu un ideju atbalstam, ar ko paredzēts nostiprināt Eiropas konkurētspēju un pievērsties cilvēku veselības un vides aizsardzības jautājumiem, kā arī jaunu iespēju meklēšanai un risināt arvien sarežģītākus uzdevumus saistībā ar urbanizāciju un atkritumu apsaimniekošanu.

Īpašu uzmanību veltīs maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem paredzēts finansējums 1,2 miljardu eiro apmērā.

 

Prestižākais – tālu

Latvija patlaban no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm zinātnei paredzēto naudu apgūst salīdzinoši maz, nedaudz virs vidējā ES līmeņa, tā vēsta jaunākā EK informācija. Līdz šim ES naudu zinātnes projektiem saņēmuši 204 avoti vairāk nekā 21 miljona eiro jeb 14 miljonu latu apmērā. Labākie sadarbības kontakti izveidojušies ar Lielbritāniju, Vāciju, Franciju, Itāliju un Spāniju. Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks secina, ka Latvijas zinātnei lielos ES projektus liedz apgūt divi galvenie šķēršļi – ir atsevišķi spēcīgi zinātnieki, bet nav lielāku zinātnisko kolektīvu, kas varētu uzņemties līderību, un ir novecojusi infrastruktūra, kuru vispirms jāmēģina sakārtot un atjaunot, apgūstot ES kohēzijas līdzekļus, lai pēc tam varētu ķerties pie ES zinātnes lielajiem projektiem. “Mēs darbojamies, taču līdz pašam prestižākajam līmenim joprojām netiekam. Tādēļ ir jāturpina intensīvi izmantot pieejamie fondi, lai būvētu platformu solim tālāk,” secina I. Muižnieks.

 

Dabai draudzīgi

Kā viens no veiksmīgākajiem piemēriem, ar ko Latvija šobrīd var apliecināt savas spējas virzīties uz priekšu zinātnes laukā, izmantojot ES naudu, EK ziņojumā minēts sešu miljonu eiro jeb 4,2 miljonu latu vērtais projekts starp Pizas universitāti Itālijā un vairākiem partneriem, kuru vidū ir arī Latvijas uzņēmums “Ritols”, kas nodarbojas ar siltumizolācijas izstrādi, un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI).

Pirms dažām dienām projekts ir beidzies, taču arī paši autori Latvijas pusē to sauc par izdevušos. “Institūta laboratorijas jau sen darbojas Eiropas zinātnes telpā, un arī iepriekš esam rakstījuši projektus, ir izveidojušies labi kontakti, kā arī mūsu vārds ir datubāzē, kur mūs arī atrada Pizas universitāte kā projekta koordinatore,” par sadarbības sākumu stāsta LVKĶI vadītājs Uģis Cābulis. Kopīgi rakstījuši projektu, iesnieguši Briselē un ieguvuši finansējumu tā īstenošanai 2008. gada vasarā. Projektā ar nosaukumu “Forbioplast” četru gadu garumā Latvijas Koksnes ķīmijas institūts sadarbībā ar projekta 16 partneriem izstrādājis receptūras poliuretāna materiāliem, procesā nepieciešamos naftas produktus aizvietojot ar atjaunojamajām izejvielām.

 

“Mūsu gadījumā tā bija tallu eļļa, kas ir celulozes ražošanas blakusprodukts. Tā ir efektīva, ekonomiska metode, kas aizvieto Eiropā neesošos naftas produktus,” saka U. Cābulis. Projekts attīstījies produktīvā ķēdē – no zinātnieku izgudrotā līdz ražotājam un gala lietotājam.

 

Viens no jaunā izolācijas materiāla potenciālajiem patērētājiem bijis, piemēram, pazīstamais autoražotājs “Fiat”, kas to izmantos auto akustiskajai izolācijai.

“Jo vairāk grozies Eiropas zinātnes telpā, jo vairāk atlec, tagad jau esam jaunā projektā ar nosaukumu “Evolution”, kas sāksies gada beigās un kur kopā esam 25 partneri, arī mūsu “labie paziņas” Pizas universitāte. Projektā izstrādāsim korpusa materiālus superviegliem automobiļiem,” stāsta U. Cābulis un no sirds iedrošina Latvijas zinātniekus un uzņēmumus nelaist garām Eiropas projektus, sakot, ka četros Eiropas finansētos gados pie viena var izaudzināt arī labu bakalaura vai maģistrantūras studentu.

 

Vienota aģentūra

Vēl kāds cits ES atbalstīts projekts “MyOcean”, kuru var saukt par veiksmes stāstu un kurā iesaistījusies Latvija, pretendē uz revolucionāru pagriezienu jūras pētniecības nozarē.

 

“Projekta būtība ir izveidot sistēmu, kas visām Eiropas apkārtnes jūrām sniegtu operacionālos produktus un pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šī sistēma dotu iespēju jebkuram bez maksas iegūt informāciju par to, kāds pašreiz ir jūru stāvoklis un kā tas varētu attīstīties tuvākajā laikā, sākot no pāris dienām līdz pat nedēļai,”

 

stāsta projekta “MyOcean” pārstāvis no Latvijas puses, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes zinātniskais vadītājs Uldis Bethers. Būtībā jūrām tiek radīta līdzīga prognoze, kādu jau izstrādā atmosfērai. Atšķirība tikai tāda, ka jūras gadījumā pēta ūdens temperatūru, līmeni, straumes, dažādus bioķīmiskos parametrus, kas saistīti ar ūdens kvalitāti. Visaptveroša Eiropas risinājuma šādai idejai līdz šim nav bijis.

Vēl pirms “MyOcean” rašanās Eiropā darbojās reģionālās jūras prognožu alianses, kas pētīja ūdens situāciju ļoti konkrētā vietā – Ziemeļjūrā, Melnajā jūrā, kā arī Baltijas jūrā, kur aliansē ietilpst arī divi mūsu valsts institūti – Latvijas Universitāte un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Šīs prognozes vienmēr ļoti noderējušas Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram u. c.

“Šis ir viens no veiksmes stāstiem, to nevar noliegt,” atzīst U. Bethers, vērtējot to, kā Latvija, izmantojot ES naudu, spējusi pievienoties nozīmīgam starptautiskam projektam, taču viņš piebilst, ka tas, vai “MyOcean” spēs izveidot kopīgu Eiropas aģentūru, būs arī atkarīgs no lobija, politiskajām spēlēm Briselē un partneru spējām pārvarēt ambīcijas.

 

Pievienot komentāru

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+