Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. jūlijs, 2013
Drukāt

Latvija pievienosies Eiropas kodolam

Foto - EKFoto - EK

Vakar Briselē Eiropas Savienības finanšu ministru padome, tā saucamais ECOFIN, pieņēma lēmumu un tādējādi veica pēdējo formālo soli eiro ieviešanai Latvijā no nākamā gada 1. janvāra. Līdz ar to Latvija būs 18. valsts, kas pēc iestāšanās ES veikusi naudas reformu un ieviesusi kopējo valūtu eiro.

 

Lata maiņas kurss pret eiro saglabāsies tāds pats kā patlaban – 1 eiro pret 0,702804 latiem (vienu eiro mainīs pret 70,2804 santīmiem).

Par vakardienas ECOFIN atbalstošo lēmumu šaubas bija vien retajam tāpēc, ka Latvijas uzņemšanu spēcīgāko ES valstu grupā jau agrāk atbalstīja Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Parlaments. Iemesla neatbalstīt gan ekonomikas īpatsvara, gan iedzīvotāju skaita ziņā mazo Latviju nebija, jo valsts šā gada martā bija izpildījusi visus tā saucamos Māstrih­tas rādītājus attiecībā uz cenu stabilitāti ilgtermiņā, valsts obligāciju procentu likmēm, budžeta deficītu, valdības kopējo parādu un lata kursa stabilitāti.

Valdībai par eiro ieviešanu šaubu nav, bet “Eurobarometer” pēdējā aptauja rāda, ka eiro kā maksāšanas līdzekli savos maciņos vēlas redzēt vien 42% mūsu valsts cilvēku. No jaunajām dalībvalstīm visaugstākais atbalsts eiro ir Rumānijā – 56%, bet viszemākais Čehijā, kur to nevēlas 80% valsts iedzīvotāju.

Visticamāk, Latvijas cilvēku atbalsts ES vienotajai valūtai līdz gada beigām kāps. Pēc lēmuma par eiro ieviešanu Latvija varēs izmantot ES naudas līdzekļus cilvēku informēšanā par eiro. Vissvarīgākais tomēr: kas mainīsies pēc nākamā gada 1. janvāra, kad par pirkumiem sāksim norēķināties ar eiro. ES amatpersonas, vaicātas par cenu izmaiņām, uzsver – līdzšinējā pieredze rāda, ka vidējais kāpums eiro ieviešanas dēļ ir 0,2 – 0,3%. Latvija iegūšot prognozējamu un lielāku drošību, jo jaunie ES uzraudzības nosacījumi arī paredz valsts budžeta saskaņošanu ar ES.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar Briselē uzstāšanos preses konferencē, kas Lietuvas prezidentūras jautājumu risināšanas dēļ ECOFIN sanāksmē sākās ar pusstundas kavēšanos, sāka ar pateicību visiem, kas palīdzēja Latvijai ieviest eiro. Ministru prezidents atzina – noteiktais šā brīža lata maiņas kurss pret eiro daudziem cilvēkiem noņems bažas, ka viņi naudas reformas dēļ varētu palikt zaudētāji.

Vēlāk viņš žurnālistiem uzsvēra – eiro ieviešana samazinās aizdevumu procentu likmes, piesaistīs ārvalstu investīcijas un mazinās bezdarbu, samazinās valūtu konvertācijai tērēto naudu. Tas īpaši svarīgi, jo 70% no Latvijas tirdzniecības notiek eiro valūtā.

Valsts ieguvumi, tostarp naudas ienākumi, būšot daudz lielāki nekā paredzamā 345 miljonu eiro lielā iemaksa Stabilitātes fondā nākamo desmit gadu laikā (pirmajos piecos gados – 40 miljoni eiro gadā). V. Dombrovskis uzsvēra arī ģeopolitisko svarīgumu – ES aizvien vairāk attīstās kā divu ātrumu savienība un Latvija patlaban par savienībai svarīgiem jautājumiem lems, sēžot pie viena galda ar ekonomiski attīstītajām valstīm.

Līdzīgi V. Dombrov­skim vēlāk Latvijas ieguvumus komentēja arī ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns: “Līdzšinēja pieredze rāda, ka eirozonas valstis iegūst monetāro stabilitāti, piesaista papildu investīcijas un rosina nodarbinātību. Pēc eiro ieviešanas augs Latvijas politiskā ietekme Eiropas Savienībā, valsts īstenos ilgtspējīgu ekonomisko un fiskālo politiku.”

Finanšu ministrs An­dris Vilks vērsa uzmanību, ka viņš pēdējo divu mēnešu laikā no saviem eirozonas kolēģiem vairs nesaņem jautājumus par Latvijas gatavību eiro ieviešanai. Vakar visi ES finanšu ministri vienbalsīgi atbalstīja eiro ieviešanu Latvijā un arī neesot bijis neviena jautājuma.

Ministru prezidentam preses konferencē bija jāatbild arī uz daudziem jautājumiem, tostarp arī par to, kas redzams uz jaunās Latvijas eiro monētas reversā.

Tātad vakar noslēdzās valsts 2009. gadā izvirzītais uzdevums par eiro ieviešanu 2014. gadā. Vislielākais ieguvums no tā gan bija veiktās un sāktās reformas, kas, jāatzīst, ir ļoti sāpīgas – valsts budžeta deficīta samazināšana, mazā inflācija. Kas tālāk? Eiropas Komisijas pārstāvji teic, ka valstij jāturpina īstenot piesardzīgu fiskālo politiku, strukturālās reformas, nedrīkst pieļaut par darba ražīgumu straujāku darba algu kāpumu, kas neļaus strauji kāpt inflācijai, rūpīgi jāseko līdzekļu valsts finanšu stabilitātei, kā arī rūpīgi jāsagatavo pāreja no lata uz eiro.

Vakar pēcpusdienā Briselē pie šampanieša glāzes notika simboliska viena eiro monētas pasniegšana. Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus, kas patlaban vada ECOFIN, izteica cerību, ka arī Latvija savas prezidentūras laikā ES 2015. gadā lems par eiro ieviešanu Lietuvā.

Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pateicās visiem Latvijas cilvēkiem par ieguldījumu eiro ieviešanā un solīja, ka, pareizi rīkojoties, ar jauno valūtu sasniegsim labklājību. V. Dombrovskis arī teica, ka Latvijas iestāšanās eirozonā ir laba ziņa ES – tā parāda uzticēšanos kopējai valūtai sarežģītā laikā.

Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā vadītāja Ilze Juhansone man teica, ka arī viņai ir labi padarīta darba sajūta. “Vajadzēja divpusējās sarunās vispirms noskaidrot dalībvalstīm jutīgos jautājumus. Sākumā mums tos izteica agresīvā veidā, piemēram, par nerezidentu noguldījumu lielo īpatsvaru, par sabiedrības mazo atbalstu eiro, bet beigās formulējums kļuva diplomātisks,” teic I. Johansone.

Pieņemšanā sastaptais Latvijas Bankas monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste piebilda, ka eiro noteikti nebūs brīnumnūjiņa. Proti, nevajagot cerēt, ka pēc nākamā gada 1. janvāra Latvijas cilvēki sāks vairāk pelnīt un daudz labāk dzīvot. “Mums tāpat ir jāpievērš uzmanība procesiem Latvijas tautsaimniecībā. Eiro dod papildu iespējas, ieguvumi no eiro būs jūtami 10 – 15 gadu ilgā laika posmā. Pirmajā janvārī maciņos būs jāliek vien citas naudas zīmes,” tā U. Rutkaste.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+