Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. maijs, 2012
Drukāt

Latvijas bitenieki uz EK institūcijas jumta izveido dravu

bites_pukes

Lai piesaistītu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju uzmanību lauksaimnieku problēmām, kā arī pievēršot Eiropas Komisijas (EK) ierēdņu uzmanību nevienlīdzīgajiem tiešajiem maksājumiem, Latvijas bitenieki izveidojuši nelielu dravu uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisijas ēkas jumta Briselē.

Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Biškopības biedrības vadītājs un Latvijas pārstāvis minētajā komisijā Armands Krauze, pasākums ir saskaņots ar visām atbildīgajām institūcijām. Tā mērķis ir kārtējo reizi akcentēt iedzīvotāju un ierēdņu uzmanību saistībā ar lauksaimnieku problēmām.

“Ēkai ir septiņi stāvi, un uz tās jumta esam izvietojuši divus bišu stropus. Bitēm nebūs problēmu ar medus ievākumu, jo apkaimē ir zaļā zona ar ziedošām liepām un citiem nektāraugiem, kā arī vide šeit ir pietiekami tīra,” sacīja Krauze.

Viņš arī norādīja, ka pasākuma oficiālā atklāšana plānota 31.maijā, savukārt ikdienā stropus uzraudzīs kolēģi – beļģu bitenieki.

Krauze atbildēja apstiprinoši uz jautājumu, vai ievākto medu vēlāk kāds arī ēdīs.

“Cienāsim EK ierēdņus. Cik medus varētu ievākt, grūti pateikt, tomēr vajadzētu pietikt, lai to nogaršotu visas par lauksaimniecības subsīdijām atbildīgās personas. Situācijas ar nākotnē plānoto atbalstu Baltijas zemniekiem patlaban ir ļoti saspringta, līdz ar to ķeramies klāt visiem līdzekļiem, lai pievērstu uzmanību,” sacīja Krauze.

Kā ziņots, arī Rīgā, lai simbolizētu pilsētnieku un politiķu solidaritāti ar lauksaimniekiem viņu nozīmīgajā cīņā par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem, rīt, 22.maijā, pie Ministru kabineta esošajā puķu dobē lauksaimnieku organizāciju pārstāvji stādīs dažādus dārzeņus.

Kā norādīja zemnieku organizāciju pārstāvji, lai gan atbildīgās amatpersonas lauksaimnieku intereses Eiropā ir definējušas par prioritāti, tomēr arī zemnieki paši ir nolēmuši iesaistīties savu interešu aizstāvībā. Viens no kampaņas mērķiem ir iesaistīt iespējami plašāku cilvēku loku, apvienojot pilsētniekus un lauciniekus.

Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu.

Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+