Dabā
Zaļā dzīvošana

Dzīvnieku patversmes prasa prokuratūru iesniegt apelāciju lietā par divu suņu badināšanu0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Ieva Leiniša

Latvijas dzīvnieku patversmes prasa prokuratūru iesniegt apelāciju lietā par divu suņu – Desilldas un Marko – badināšanu, aģentūru LETA informēja dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Diāna Vilhovika aģentūrai LETA apstiprināja, ka 2019.gada 30.septembrī ir pasludināts spriedums pret divām personām krimināllietā par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu. Abas personas tika atzītas par vainīgām.

Vienam no viņiem piesprieda 250 stundu piespiedu darba, otram – 120 stundu piespiedu darba.

Neapmierināti ar šo tiesas spriedumu ir septiņu Latvijas dzīvnieku patversmju pārstāvji, kuri nosūtījuši atklātu vēstuli prokuratūrai, kurā pieprasa prokuratūru Marko un Desilldas lietā nekavējoties sniegt apelāciju, lūgt pieaicināt lieciniekus, lai ļautu tiesai izprast nodarījuma smagumu un pieņemt atbilstošu lēmumu.

“Latvijai beidzot ir jādodas Eiropas virzienā ne tikai vārdos, bet arī darbos- pārņemot Eiropas praksi, kur dzīvnieka dzīvība ir vērtība un neviens nesodīts nedrīkst nodarīt dzīvniekam ciešanas,” teikts vēstulē prokuratūrai.

“Mežavairogi” vadītāja Priede stāstīja, ka 2019.gada 19.februārī dzīvnieku patversmē “Mežavairogi” no Ropažu novada nonāca divi nobadināti suņi- Desillda un Marko.

Marko glābt neizdevās, Desillda vēl joprojām cīnās ar badināšanas sekām.

Viņa stāstīja, ka abi suņi bija reģistrēti Lauksaimniecības Datu centrā- dzīvnieku īpašniece zināma, arī turētāji tika noskaidroti nekavējoties. Turētāji atzina savu vainu suņu badināšanā. Šā gadā 30.septembrī norisinājās tiesa, kur abiem vainīgajiem tika piespriests sods – piespiedu darbs.

Priede uzsvēra, ka uz tiesu netika aicināti liecinieki – ārstējošie veterinārārsti, patversmes dzīvnieku ķērājs, kurš pirmais apskatīja nobadinātos suņus, pašvaldības policisti, kuri pirmie ieradās notikuma vietā.

“Divi pieauguši cilvēki apzināti atstāja sev uzticētos suņus bez ēdiena un ūdens. Februārī notikums izraisīja milzīgu ažiotāžu – nebija mediju, kuri par to neziņotu. Taču septembrī visi par to jau ir aizmirsuši un līdz ar to lietas izskatīšana norisinājās klusi un nemanāmi,” sacīja Priede.

Vēstulē prokuratūrai patversmju vadītāji skaidro, ka Latvijas dzīvnieku patversmēs ik gadu nonāk vairāk nekā 10 000 dzīvnieku.

“Sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem ir kardināli atšķirīga- sākot ar fermas dzīvnieku brīvlaišanu, beidzot ar mājdzīvnieku nogalināšanu dzīvus sadedzinot krāsnī. Patversmju darbinieki ir tie, kuri ik dienas saskaras ar vardarbības upuriem, raksta iesniegumus policijā, kuri nereti paliek bez virzības. Mums ir apnicis stāstīt sabiedrībai, ka pret dzīvniekiem ir jāizturas ar cieņu, kamēr policija, prokuratūra, tiesa vardarbības gadījumus pret dzīvniekiem neuztver par īstu vardarbību! Mūsu darbs ir bezjēdzīgs, kamēr varas instances tik nenopietni izturas pret dzīvnieku ciešanām,” norādīts vēstulē.

Patversmju vadītāji ir neizpratnē par to, ka Latvijas likumi paredz gana bargus sodus par dzīvnieku nonāvēšanu, atstāšanu bez aprūpes, pamešanu, bet tiek piemēroti vismaigākie un saudzīgākie sodi. Tas rada pārkāpējos nesodāmības sajūtu, jo patversmju darbinieki pēc savas ilggadējās pieredzes zina, ka šie cilvēki nemainās ne pēc naudas sodiem, ne sabiedriskā darba stundām.

Ja dzīvnieka apzināta nogalināšana īpaši mokošā veidā – nobadinot, nav sodāma ar cietumsodu, tad kādi nodarījumi pret dzīvnieku ir sodāmi ar tik bargu sodu, vēstulē vaicā patversmju vadītāji.

Vēstuli prokuratūrai parakstījuši dzīvnieku patversmes “Mežavairogi”, Ogres dzīvnieku patversmes “Ogres ķepas”, Daugavpils dzīvnieku patversme SIA “Labiekārtošana D”, Rēzeknes dzīvnieku patversme, Valkas dzīvnieku patversme, Alojas dzīvnieku patversme biedrība “Dzīvnieku atbalsts”, Valmieras dzīvnieku patversme.

Arī Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore norāda, ka Latvijā dzīvnieku aizsardzības jomā ir izveidota laba likumu bāze, bet iecietība pret dzīvnieku spīdzinātājiem un bezatbildīgajiem saimniekiem traucē Latvijai pievienoties civilizēto valstu pulkam.

Saistītie raksti

“Šis nebūs pārmetums tiesnešiem, bet atgādinājums, ka 21.gadsimts iezīmē vajadzību pēc svaiga redzējuma tiesu sistēmā. Ja par dzīvnieka spīdzināšanu un nogalināšanu piemēro zemākos iespējamos sodus laikā, kad likumdevējs ir paredzējis pat brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem, tas ir bīstams signāls, ka dzīvībai nav vērtības”, tā LVB priekšsēdētāja Māra Viduža.

Tiesai droši vien ir savi motīvi, kāpēc tā ir bijusi tik iecietīga savā spriedumā un nav liegusi vainīgajiem pat turpmāk turēt suņus, tomēr fakts, ka pēc nieka divu nedēļu piespiedu darba notiesātās personas atkal varētu iegādāties suni un rīkoties ar viņu ne mazāk bezatbildīgi, kā ar Marko un Dessildu, rada sabiedrībā satraukumu, ka dzīvnieki Latvijā netiek pienācīgi pasargāti no bezatbildīgām un vardarbīgām personām, uzsvēra LVB.

LA.lv
LA
LA.LV
Dabā
Latviju sasniegs jauna nokrišņu zona: sinoptiķu prognoze 7 dienām 1
2 dienas
LE
LETA
Dabā
Kļūs siltāks, daudzviet gaidāmi nokrišņi. Prognoze piektdienai
2 dienas
LA
LA.LV
Dabā
FOTO: Beidzot ilgi gaidītais brīdis klāt! Zoodārzā atklās “Āfrikas savannu”
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
“Putina kreklu” skandāls iedvesmo radikāli Lindermani savai apģērbu līnijai 1
8 stundas
LE
LETA
Ekonomika
”PNB bankas” kreditori varētu neatgūt miljoniem eiro
7 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Varbūt mūsu atmiņas ir kā akmeņi! Saruna ar akmeņu muzeja vadītāju Vilni Strautiņu 1
Intervija 7 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānijas parlaments nobalso par breksita termiņa pagarināšanu 1
11 stundas
MZ
Monika Zīle
Latvijā
Monika Zīle: Mitoloģijas mācības
7 stundas